Ziemassvētki un Jaunais gads vienmēr ir saistīts ar daudzu draugu, radu, ģimenes locekļu sveikšanu ar veltījumiem un dāvanām.

Savulaik – bērnu dienās mēs domājām un gatavojām savas – speciālas dāvaniņas ģimenē. Tagad visi parasti dodamies uz veikaliem, tirgiem un meklējam iedomātās dāvanas saviem mīļajiem. Tālākiem paziņām, draugiem parasti vēlam labu veselību un tad jau arī laime būs klāt.

Skatoties kādā TV izreklamēto raidījumu par pašu gatavotām dāvaniņām, kas patiesībā bija „Laimas” konfekšu reklāmas kampaņa, nolēmu pastāstīt „Zintnieka” lasītājiem par kādu senu un šobrīd atdzimstošu tradīciju – dāvināt veselību nostiprinošas dāvanas.

Pirms trim, četriem gadiem mūsu Pētnieciskā saimniecība „Gundegas” sāka aicināt tuvus draugus un paziņas palīgā novākt dižbrūkleņu ražu, kas jau pārsniedza 10 tonnas un bija skaidrs, ka ar vietējiem brīvajiem pensionāru spēkiem vien tās nenolasīsim. Pie mums brauca arī divas sirmas māmuļas no Limbažiem, jo viņas zināja – šeit ir gludi lauki un sauss. Katru dienu viņas salasīja 1-2 grozus un priecīgas devās mājās. Tikai vēlāk uzzinājām no viņām šī lielā prieka pamatojumu. Izrādās, ka gandrīz visas pašu salasītās odziņas viņas sagatavoja dažādos veidos un speciālos iepakojumos dāvināja savu bērnu, mazbērnu un mazmazbērnu pūlkam un katram ticis pa pārsteigumam un gardumam. No savas pensijas vien viņas nekad neesot varējušas tik bagātīgi apdāvināt savus mīļos un pašu salasīto ogu „vērtību” dāvanās viņas nevarētu nopirkt veikalā arī par vairākus mēnešus sakrātu pensiju. Nākošā gadā pie mums jau brauca vairāki šie apdāvinātie, bet citi atsaucās uz reklāmām. Šogad – 2010.g. kopumā mūsu laukos pabija vairāk kā 2000 talcinieku, iegūstot „vidējo” ražu 10 l ogu, kuru visi solījās dāvināt tālāk – kā pašu salasīto un izdomāto speciālo dāvanu. Daudzi šeit jau ir 3. vai 4. rudeni un viņi saka – tas kļūst par tradīciju – ģimenes rudens svētkiem ogu lasīšanā. Citi stāsta, ka uzzinājuši no draugiem par šo interesanto pārdzīvojumu un tagad regulāri braukšot ar savu kompāniju. Vēl citiem bērni izveidojuši savu ģimeni un nu tos vairs no purva laukā nevar izvilkt, jo jādomājot arī par ģimenes iespējamo papildinājumu. Arvien vairāk šurp brauc organizētas grupas – kā Mazsalacas skolotāji, Cēsu vājredzīgo biedrība, ārstu sabiedrības , kori u.c. kolektīvi.

Visiem ogu lasīšanas talciniekiem kopīga ir Ideja – šos pašu lasītās ogas dāvināt visiem draugiem, radiem un laukā bieži notiek visplašākās pieredzes un recepšu apmaiņa. Varu atklāt dzirdēto – populārākos veselīgo dāvanu veidus:

–          groziņš vai cits skaists trauciņš pilns ar ogām un kādu egles, priedes zaļumu;

–           sagrieztas ogas, no kurām ar cukuru vai medu ir izvilkts  veselīgs un gards sīrups  (sagatavošsana prasa 3 – 5 dienas);

–          žāvētas dižbrūkleņu ogas;

–          oriģināla ogu mērce ar garšvielām – gaļai, vistai, zivīm u.t.t.;

–          dažādi ievārījumi, kur dižbrūklenes ir kopā ar dārza augļiem;

–          ogas bagātīgi  iejauktas skābētos kāpostos;

–          Amerikas indiāņu tradicionāli ceptā tītara vietā tiek ņemta mājas vista vai pīle, kas pildīta ar ogām un āboliem;

–          dažādi gardi bezalkoholiskie dzērieni bērniem un arī alkoholisko dzērienu sajaukumi ar ogu sulu vai sīrupu;

–          pašu lasītās ogas kopā ar pārstrādātāju ražoto produkciju – sukādēm;

–          veikalā pirktā torte tiek bagātīgi izgreznota ar pašu lasītām ogām, kur blakus svarīgi ir pievienot trauciņu ar ogām, jo katram vēl gribēšoties savu tortes gabaliņu papildināt ar pārsteiguma ogu.

Parasti šīs pašu lasīto ogu dāvanas iepako kopā ar kādu aprakstu par  dižbrūkleņu veselīgumu – Amerikas indiāņu tradīcijās un arī mūsdienu zinātnes atklājumos.

Man ir zvanījuši daudzi apdāvinātie un priecājušies par tik oriģinālu un  galvenais – tiešām veselību atjaunojošām dāvanām. Bieži zvanītāji ir vectētiņi un vecmāmiņas, kuras patiesi ir godīgi apēdušas mazbērnu davanu ogas un nu jūt veselības atgriešanos, jo agrāk viņi vienkārši nebija ticējuši tam, ka tik spēcīgas vispār var būt kādas Dabā augušas vai audzētas ogas. Opīši sajūsmināti man stāsta – lūk cik uzmanīgi zinātnieka klausītāji ir mazbērni, kas noklausījušies stāstījumu par šo ogu veselīguma spēku un bērns pats nolēmis palīdzēt savam vectēvam, vecmātei. Nu kā tad nenoprovēt mazbērna lasīto un dāvināto? Ticiet, vai nē, bet mums daudzi pastāvīgie klienti radušies tieši mazbērnu „reklāmas” vai pārliecināšanas ceļā! Nevainoju vecvecākus, bet viņi parasti ir tā saraduši ar savu ilgo slimību, ka vairs necer uz kādu uzlabošanos, bet mazbērni ir vērīgāki un uzmanīgāki tieši uz jauno informāciju un tā rodas necerētas izveļošanas stāsti – gan no senām nieru kaitēm, gan no sirds vājumiem, augsta sasinspiediena un citām pierastām un iedomātām ”vecuma slimībām”.

Kāda jauna māmiņa sajūsmināta rādīja savu pirmdzimto un apliecināja, ka viņš piedzimis veselīgs tikai pateicoties dižbrūklenēm, jo dažus mēnešus pirms dzimšanas tika konstatēta smags piesārņojums māmiņas nierēs. Antibiotiku pielietošana smagi atsauktos uz māmiņas aknām un neprognozējami traumētu arī mazuļa veselību. Labi, ka māmiņa bija lasījusi vai dzirdējusi par dižbrūkleņu lielo spēku un jau pēc pirmām glāzēm sajuta nierēs kādu „siltumu”, bet pēc 2 nedēļām nieres bija „tīras”. Pēdējos mēnešus viņa sulu jau dzēra ar izmisuša cilvēka neatlaidību, jo pat  vēlu vakarā mājup atbraukušais vīrs brauca vēl pakaļ sulai. Tas viss attaisnojās, jo bērniņš piedzima pilnīgi vesels un arī tāpēc māmiņa, tētis ir laimīgi. Cita – gados kundzīte apēda gandrīz paciņu uzdāvinātās dižbrūkleņu sukādes un viņai sākās neremdināmas slāpes un „karstumi” nierēs. Ārsta pārbaude apliecināja, ka viņai jau pasen ir bakteriālais piesārņojums nierēs un tagad notiek intensīva nieru attīrīšanās, kas prasa daudz šķirdruma. Vairāki sirds ”vājinieki” un infarktu pārcietušie stāsta, ka pēc šo ogu regulāras lietošanas, nekas satraucošs nav manīts.

Simtiem veselību atguvušo stāstus neesam pat mēģinājuši pierakstīt, kā to praktizē ārsti un dziednieki. Mēs varam ar prieku lasīt LETA ziņojumu pērn, ka pēdējos gados stipri ir samazinājusies mirstība no sirds un asinsvadu slimībām (mazāk par 1200 upuru/gadā!), kam kopš 1970.gada sekoju līdzi tēva infarktu un savas ģimenes iedzimto sirds vājumu dēļ. Personīgi varu apliecināt, ka 25 jaunības gados 1965-1990.g. vairākas reizes tiku medicīniski „stiprināts” pret sirds vājumiem, bet kopš 1992.g. neko no sirds kaitēm neesmu jutis, jo tagad vienmēr mums mājās ir purva dzērvenes, meža brūklenes un pašu audzētās dižbrūklenes. Tāpēc ticu, ka mirstības samazināšanā ir loma mūsu zemnieku 200 -300 realizēto ogu produktu Latvijas veikalos un tirgos.

Gaišreģe Anastāsija ir rakstījusi, ka veselības ogas un riekstus ir jālasa ar labestību, jādāvina ar konkrētu vēlējumu un tas ir papildus spēks atveļojoties. Tāpēc paša lasītās ogas visai ģimenei vienmēr būs spēcīgāks palīgs uzturot veselību par vienkārši nopirktām. Daudzas ģimenes ir apliecinājušas, kopš mājās vienmēr ir dižbrūklenes, nopietnas slimības un gripa nav tur redzētas. Tādejādi viņi tikai apstiprinā zinātnieku tiešos eksperimentos pierādīto, ka tikai 10 g dižbrūkleņu produktu (sukādes, ievārījums, sula) brokastīs līdz 10 stundām pasargā organismu no baktēriju pielipšanas, tādejādi tās nevar arī iekļūt organismā un tur savairoties līdz rodas saslimšanas pazīmes (augsta temperatūra liecina, ka organisms ir mobilizējis savus aizsargspēkus cīņai ar nevēlamiem iebrucējiem – baktērijām).

Gandrīz visi talcinieki izsaka lielu pateicību un mīļu paldies par piedzīvoto mūsu dižbrūkleņu laukos un sola salasītās ogas izlietot ļoti mērķtiecīgi – radu un draugu veselības uzlabošanai un apdāvināšanai.

Notiekošais – jaunas tradīcijas veidošanās rada pārliecību, ka arī pie citiem zemniekiem – dzērveņu audzētājiem sāks braukt vairāk talcinieku, jo pašlaik Latvijā ir aptuveni 20 audzētāju ģimenes. Tā mēs visi kopā radīsim un stiprināsim jaunu rūpīgu attieksmi pret Dabu, racionāli izmantojot un atdodot dzīvai Dabai tās vērtību – pašreizējos Saulē gruzdošos kūdras ieguves laukus – Latvijas brūnos tuksnešus.

Dāvinām jums mūsu sarūpētās veselības ogas un to produktus – veselībai un dzīvespriekam!

Ar šo rakstu izsaku lielum lielo PALDIES visiem talciniekiem, jo ar jūsu palīdzību mēs šogad nolasījām visas ogas!

Andris Ansis Špats, zemnieks, tehnisko zinātņu doktors