Komentāri iekš: Lozungu spēks un bīstamība

No: Autors - visiem lasītājiem

Autors - visiem lasītājiem — Wed, 06 Oct 2010 10:00:11 +0000

Uzmanīgi pārlasot visu pieejamo informāciju par “protesti PRET ģenētiski modificēto augu audzēšanu” nācās atzīt,
- ka šī kustība ir aprobežota kādu ļautiņu vidū un tur nav zinātnieku un zinātnisku pierādījumu,
- netiek piedāvāts kādā veidā kontrolēs dabīgo ģenētisko modificēšanos kosmosa starojuma ietekmes rezultātā,
- nav aprakstīts ko un kā darīs ar jau sen audzētiem tālās hibridizācijas rezultātā, dabīgās atlases ceļā iegūtiem ģenētiski izmainītiem augiem.

Secinu, ka visa šī “kustība” un “parakstu vākšana” PRET ģenētiski modificētiem augiem ir kādu personu interesēs (piemēram, lai gūtu ievērību sabiedrībā) ierosināts sauklis, kam Latvijas apstākļos nav nekāda pamatojuma.

No: Autors - Noname un 13.

Autors - Noname un 13. — Mon, 07 Jun 2010 04:52:55 +0000

Pēdējā nedēļā (2010g.,1.jūnija nedēļa)”Delfos” ievēroju Vides ministra visai nievājošo izteicienu pret it kā “pērkamām zinātnieku atziņām” par kādu 100 mazo HES būvi.
Ministrs Vējonis uzskata, ka mazie HES esot ļoti …”kaitīgi Dabai”.

Te nu šim cilvēkam ir jāiesaka atbraukt uz laukiem paskatīties reāli upītes, saķert tajās visas zivis un saskaitīt – kas un cik tur dzīvo (100 līdz 1000 reižu mazāk kā tādā pašā upes garumā, kur uzcelts dīķis!). Tālāk – viņam derētu pamērīt mazo upju noteci vasarā pēc kādu 2-3 mēnešu bez lietus perioda un redzēt – kā izzūd ūdens akās un apkārtnes avotos. Ne jau dīķi un ezeri pie HES-iem pie tā vainīgi, bet ūdens brīvā notece pavasarī, ūdens neuzkrāšana purvos.

Savulaik Latvijā bija aptuveni 666 reģistrētu aizsprostu uz mazām upītēm (pirms kara)un daudz vēl bija nereģistrētu dzirnavu dīķu.

Pēc kara sāka tos senos HES un dzirnavas atjaunot, BET… tad nāca rīkojums – orientēties uz Krievijas , Baltkrievijas PSR palīdzību ar enerģiju un visus mazos ģenerators pameta!

Pašlaik Latvijā esot vien 130 -150 mazo spēkstaciju uz upītēm un zinātnieku rekomendācijas būvēt vēl 100 dos rezultātu – sasniegt aptuveni 50% no pirmskara skaita. Kur ir Vides ministra padoma un raižu pamats?

Jādomā , ka to Vides ministra skaļo “lozungu runu” rada vien dažu pilsētnieku – makšķernieku kaislība uz plēsēju zivīm – foreles un laši, ko labi viņi varētu audzēt caurteces dīķos, bet slinkums to darīt.

Latvijā plašas teritorijas joprojām ir nabadzīgas ar pazemes ūdeni, jo nepārdomāti veiktā meliorācija, augsto purvu nosusināšana radīja situāciju, ka sausās vasarās nu jau daudzviet ir jāpieved ūdens pašu, mājlopu un dārza vajadzībām.

No: Autors - Noname

Autors - Noname — Thu, 03 Jun 2010 06:29:50 +0000

Katrs var priecāties par kādiem aizliegumiem!

Citam šie aizliegumi var šķist kā IEROBEŽOJUMI ATTĪSTĪBAI UN IZDZĪVOŠANAI.

Man sevišķi nepatīk tas, ka Latvijas pašvaldībās, kur pieņēma lēmumus PRET ģenētisko modifikāciju neņēma vērā cienījamu valstu neatkarīgo zinātnieku pētījumus, BET… visa “argumentācija” bija kādu saukļu un lozungu līmenī, ko izsauca pilnīgi neziņas. Tā bija tieši tāda pat kampaņa, kādu PRET ĢENĒTIKU un ģenētiķiem vērsa padomijā PSKP!

Jūsu zināšanai Latvijā arī savulaik PSKP “vadošā pirksta” ietekmē “nosodīja ģenētiķus” kā buržuāzisko ideju paudējus…

Nevienā pašvaldībā nav pateikts – kā viņi tur kontrolēs nemitīgi notiekošo augu ģenētisko mutāciju dabiskā radioaktīvā fona ietekmē!
Neviena pašvaldība nav deklarējusi – kas notiks tālāk, izmainoties Zemes ozona slānim – kā mums pielāgoties arvien nežēlīgākam apstarojumam!

Galu galā – nevienā pašvaldība nav norādījusi viņu kompetenci ģenētikā un ģenētisko augu audzēšana!
Aprobežotība Latvijā triumfē pār veselo saprātu un citu valstu zinātni!

No: Autors - 13

Autors - 13 — Thu, 03 Jun 2010 06:16:05 +0000

Pilnīgi pareizi!

Prasme diskutēt ir pirmā prasība politiskās (uz valsts lietām orientētās) runās.

Diemžēl, bet tieši diskusiju prasmes mūsu sabiedrībā vispār pietrūkst, turklāt tiek izmantoti nepamatoti saukļi – lozungi.

Piemēram, es arī ļoti šaubos – vai tas Daugavas- Dņepras kanāls tiks uzbūvēts, BET… pētniecības darbi šajā jomā būtu ļoti svētīgi, kaut vai lai finansētu pētījumus par maksimālām ūdens notecēm šo upju baseinos pie pašreizējo un vēl lielāko nokrišņu līmeņa. Pēc šiem pētījumiem un datu analīzes manas šaubas pazudīs un to vietā nāks pārliecība par pareizo mērķi un tā risinājumu.

Zems un grunts pētījumi sniegtu skaidrāku priekšstatu par mūsu Dabas bagātībām.

Galvenais ieguvums – visai daudziem speciālistiem uz pāris gadiem būtu visai interesants darbs!

No: 13

13 — Wed, 02 Jun 2010 09:32:18 +0000

Esmu pārliecināts, ka šī raksta mērķis nav aizstāvēt ĢMO vai Daugavas – Dņepras kanāla projektu.
Patiesais mērķis ir atgādināt cilvēkiem, ka jebkuram indivīda lēmumam, viedoklim, nostājai par kaut kādu parādību ir jābūt argumentētam. Tātad tam ir jābalstās uz zināšanām, nevis uz kaut kur dzirdētām vai no kāda nekritiski patapinātām informācijas drupačām.
Šis atgādinājums ir īpaši svarīgs pašreiz, kad tuvojas kārtējās vēlēšanas. Kad cilvēka spēju patstāvīgi domāt un pieņemt argumentētus, uz zināšanām balstītus lēmumus mēģina slāpēt ar lozungiem, deklaratīviem solījumiem vai pat klajiem meliem, uzdodot tos par saulainās nākotnes vīzijām.
Mums vajadzētu mācēt nošķirt graudus no pelavām – reālus darba darītājus no tukšiem solītājiem. Lai beidzot politiķi saprastu, ka laiks, kad sekmīgi darbojās princips “Nu kā var nesolīt!” ir pagājis uz neatgriešanos.
Taču pats galvenais ir tas, ka iemācoties PATSTĀVĪGI vērtēt notiekošo, mēs aizvien labāk sāksim saprast sabiedrības attīstības procesus un varbūt beidzot no pasīviem malā stāvētājiem kļūsim par patiesiem savas valsts saimniekiem. Varbūt beidzot sapratīsim – tā ir mūsu pašu vaina, ka Latvijas politiķiem, kuri ir apmēram 1% no Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, šobrīd uzticas tikai 2% Latvijas iedzīvotāju…

No: Noname

Noname — Mon, 31 May 2010 11:15:27 +0000

“Par ģenētiski modificēto augu neaudzēšanu”. Es priecājos, ka pie mums jau gandrīz visās pašvaldībās ir aizliegts audzēt ģenētiski modificētus augus. Ir zināms, ka augi tiek apstrādāti tā, lai būtu noturīgi pret ķīmiju, dažas kultūras ir ar pievienotiem augšanas hormoniem un sugai svešām īpašībām. Šie augi, lai arī nevar radīt sēklas, tie var apputeksnēt mūsu mazdārziņu Dabiski audzētos augus. Tie kas audzē sev pārtiku mazdārziņos vai savās saimniecībās vismaz ir pasargāti no slimībām, ko rada ģenētiski modificēti augi- pirmkārt jau visi tie hormoni, noturība pret indēm, kas nonākot cilvēka organismā pietiekamā daudzumā iedarbojas tā, ka parastu vīrusu saslimšanu vairs nevar izārstēt ar antibiotikām utt. Aizliedzot audzēt ĢMO Ir panākts iespējami mazākais ļaunums. Lai arī veikalu plaukti ir pilni ar produktiem, kas satur ĢMO un nezināmas izcelsmes izejvielas, mums ir palikusi izvēles iespēja – pirkt vai audzēt pašiem. ASV daudzi zemnieki ir izputināti, jo modificēto augu lauki atrodas blakām zemnieku laukiem un paši apputeksnējas. Un nabaga zemniekiem ir jāmaksā ļoti lielas soda naudas par to, ka viņiem aug modificēti augi, kas nav iegādāti licenzētā veidā.