Prognozes priekšstats mums nāk no grieķu valodas, kurā „prognōsis” apzīmēja – paredzējums, kas balstīts uz konkrētiem datiem.

Savulaik tieši šo datu dažādiem saņemšanas veidiem pievērsu samērā lielu vērību un veicu dažādu informācijas ceļu izpēti, jo ja tālāka laika ziņā prognoze ir jāizstrādā (jārada), jo mazāk noderīgi ir dati, kas ir apgrozībā vai pieejami pašlaik. Tādejādi pat dati, uz kuru pamata ir jāizstrādā prognoze tālākam laikam ir jāņem no kāda „cita laika” dimensijās esošām informācijas bāzēm. Samērā plaši vismaz dažus informācijas ceļus aprakstīju rakstā ”Dievišķās A PRIORI zināšanas”, kur parādīju ceļu kā mēs uzzinām slepenas lietas pirms sajūtām („Zintnieks” 2000.g. N 5-9). To rakstot man šķita, ka tas nu būs „par traku tēmu” daudziem marksistiem, bet vēstulēs un telefona zvanos pat no pierobežas cilvēki apliecināja, ka tagad labāk saprotot dažādu nojausmu atnākšanu un ka tai nepierastai informācijai būs vien jānotic. Pat publiskā sabiedrībā senais latīņu „a priori” (– tāds, kam pamatā nav pieredze vai tāds, kas radies pirms pieredzes) priekšstats kļuva populārs un visai bieži pielietots sarunās. Turpiniet lasīt →