1. Savā mājas lapā jūs norādāt , ka pēc savas prognozes izsūtīšanas atsaucās vienīgi Feiferis. Kā notika jūsu saruna ? Vai bija vērts ?
Saruna bija gara – 1-2 st. un ne tikai par konkrēto prognozi vien, bet daudz plašāka – par Informācijas plūsmu Pasaulē un iespējām cilvēcei to mērķtiecīgi izmantot, atceroties jau Pasaulē populāro mūsu tautieša Alfreda Heidoka grāmatu „Brīnumu varavīksne” (izdota arī krievu val. „Raduga čudes”) par cilvēka talantu veidiem un spējām. Man palika iespaids, ka I.Feiferim ir attīstīta intuīcija, bet toreiz vēl viņš šaubījās par ticamību.
2. Raidījumā VISS NOTIEK jūs iesakot pievērsties naturālai saimniecībai. Ko ietverat šai jēdzienā ?
Naturālā saimniecība, manuprāt, nosacīti ir tā kurā saimniecība sevi nodrošina ar gandrīz visu nepieciešamo izdzīvošanai t.sk. arī ar produktu maiņas palīdzību. Kā kritērijs varētu būt – izaudzēt pašiem 80 – 90% no pašu ģimenei nepieciešamās pārtikas. Pārējo izaudzēto – preču produkciju (50% – 80% kopražas) tā nodod apmaiņai (vai pārdod) pret drēbēm, traukiem, instrumentiem u.c. saimniecībā nepieciešamām lietām. Šo saimniekošanas veidu Latvija labi apguva pirms un pēc kara, kad te vēl nedarbojās negodīgie starpnieki (produktu pārpircēji, lielie uzglabātāji, lielveikali un nenormāli lieli Valsts nodokļi). Šādai saimniekošanai galvenais mērķis no sabiedrības un Valsts viedokļa ir – izaudzināt veselīgus 3 bērnus, no kuriem 2 būtu spējīgi turpināt saimniekošanu, bet 1 varētu doties pildīt citus (pilsētniecības un pārvaldes uzdevumus). Atcerēsimies, ka 1 pilsoņa izaudzināšanas vērtība ir no 100 000 Ls līdz 150 000 Ls un tāpēc Valstij jāatgriež saimniecībai ieguldījums vismaz par 1 pilsoņa izaudzināšanu (100 000Ls : 20 gadi = 5000 Ls/gadā Valsts „parāds” saimniecībai). Valstij ir jāsubsidē vienādā līmenī visās saimniecībās izaudzētā un pārdotā pārtika, jo Latvijas tirgus tiek kropļots no ES puses ar konkurences nosacījumu pārkāpumiem (citus zemniekus ES subsidē daudz vairāk).
3. Ar kādu lauksaimniecības nozari jūs ieteiktu nodarboties lauksaimniekiem ? Kam varētu būt perspektīva nākotnē ?
Naturālā saimniekošanā ir nepieciešamas daudzas un dažādas nozares – viss, kas labi aug konkrētā zemē un ir nepieciešams cilvēkiem un ar to tā būtiski atšķiras no lielražošanā nepieciešamās – viena, divu produktu veidu un tur ražošanas notiek liela mērogā un intensificētā veidā. Naturālās saimniecības atšķirība ir tās struktūrā – sev audzē dažādus produktus, bet pārējā zemē audzē tirgum to, kas ir visizdevīgāk. Kā labāk audzējamie tirgus produkti ir tie, kur mūsu Dabas resursi ir spēcīgāki: zemes auglīgums, speciālas retās zemes (skābie purvi un mitrie smiltāji), bagātie saldūdens krājumi un ūdens dabīga piegāde visu vasaru no augstajiem purviem (tie Pasaulē ir liels retums), maz slimojošās kultūras, bioloģiski aktīvo vielu saturošie augi, krūmi, saknes, roku darbu prasošās kultūras. Pasaules tirgū jau tagad trūkst pārtikas, bet nākotnē strauji samazināsies zivju produkti okeāna planktona iznīcināšanas dēļ , bet Latvijā ir ļoti daudz seno upju ieleju, kur sen jau varēja attīstīt zivju un vēžu audzēšanu. Sevišķi nākotnes tirgū trūks tie augi, kas satur dažādas bioloģiski aktīvās vielas, kuru ir mazāk silto zemju augos, bet produkcija ir ļoti vērtīga (virs 10 Ls/kg), kas padara tos eksportam noderīgus. To jau pirms 1990.g. prognozēja 4 Latvijas zinātnieki Dr. – A.Ārens, A.Ripa, I.Kalviņš, A.Špats, bet Latvijas Valsts šo prognozi ignorēja, bet tagad redzam dažādu pārtikas piedevu plašu importu.
4. Raidījumā VISS NOTIEK jūs paziņojāt ka ar 2 ha zemes zemnieks var dzīvot labi, bet ar 5 ha jau turīgi. Kā tas iespējams ? Kas vajadzīgs lai tas notiktu ?
To, ka jau ar 2 ha var labi izdzīvot pierāda daudzo mazo saimniecību eksistence Polijā. Latvija pilnīgi ignorē citu valstu un tautu pozitīvo pieredzi mazās naturālās saimniecībās, jo tas „ runā pretī” dažu „jauno oranžo (zaļo) baronu” un muižu aizstāvju viedoklim, bet tās personas bija un ir ZM, un visbēdīgāk – LAD vadībā. Lai pierādītu izdzīvošanas iespējas laukos, nevajag nemaz braukt uz ārzemēm, bet pietiek izanalizēt un pārņemt šodien noderīgo no vectēvu saimniekošanas pieredzes pirmskara un pēc kara Latvijā. Nekur Pasaulē lauksaimniecību neveido „mākslīgi” kā Valsts uzturētas lielfermas vai lielsaimniecības, kuras bieži ļoti kaitē Dabai un tāpēc naturālajām ir jāsaņem lielsaimniecību maksājumi par negatīvo ietekmi uz visu Dabu.
5. Vai jūs uzskatāt, ka krīze ilgs līdz pilnīgam finansiālam sabrukumam, kad Latvijas ekonomika pilnīgi apstāsies .
Jā, Pasaulē finansiālai krīzei ir jāturpinās līdz lielākie saprāti radīs jaunu Sistēmu (jau ir 4 idejas zināmas (no ES, Krievijas, Ķīnas, Āfrikas), bet „vecās Pasaules kārtības” lēnā nomaiņa „velk līdzi” ekonomisko sabrukumu Pasaulē un attiecīgi tajās valstīs, kuras „turas” vien uz „lēto importu”, kā Latvija. Manuprāt, Latvijas ekonomika pilnīgi nesabruks, bet nokritīsies tāpat kā 90.-os gados par 50%. Tas ir galvenokārt Valsts aprobežotās vadīšanas rezultāts, tāpat kā 90-os gados. Mēs varētu izdzīvot ar daudz zemāku kritumu – 20-25%, ja laicīgi – kopš 2001.gada vai vismaz kopš 2003. gada gatavotos zināmai (sk. toreizējos zinātnieku rakstus www.spats.lv) un Pasaulē jau tad gaidītai Pasaules krīzei. Pēdējā robeža bija – Pasaules karu radošā invāzija Irākā – 2003.gadā un tikai aprobežotie nesaprata to, ka sākas kristiešu – musulmaņu ilgi abpusēji gaidītais karš, kas aprakstīts arī seno viedo gaišreģu rakstos kā Pēdējais karš. Latvija sekoja aprobežotiem „vanagiem” jeb patiesībā maitu ērgļiem, kuri barojas no tautas asinīm un zaudējumiem, mūsu apmuļķošanai izmantojot atklātus melus par Irākas masu iznīcinošiem ieročiem, sludinot apšaubāmas „demokrātijas” ievešanas nepieciešamību svešas kultūras zemē, to pilnīgi iznīcinot. Tāpat kā par komunisma ievešanu Krievijā un Sibīrijā latviešiem bija jāizpērk ar izsūtījumiem uz šo zemi, tā arī karmiskais sods par agresīvu rīcību pret musulmaņu tautām Irākā un Afganistānā būs vien mums jāpieredz.
6. Savā mājas lapā jūs norādāt ka pilsētās pienāks laiks, kad cilvēki būs bezdarbnieki un domas par pašu elementāro- siltumu, ēdamo. Kad tas varētu notikt ? Vai mūsu zemnieki spēs pabarot izsalkušos, bet varbūt mums nāksies meklēt humāno palīdzību ?
Notikumi Pasaulē lielā mērā tiek ietekmēti no vismaz 20 gadus atpakaļ formulētās galvenās pretrunas attīstītās kapitāla valstīs, kas ir – pretruna starp pilsētu un lauku sabiedrību. Pašreizējā Latvijā ir vēl dramatiskāka šī pretruna, jo Rīga ir lielā mērā „uzkundzējusies „ citām pilsētām, tāpēc Latvijā ir redzama pretruna starp Rīgu un laukiem un šī pretruna tiek maskēta ar visu politisko laikrakstu palīdzību, uzspiežot ”pilsētniecisko viedokli” par dzīvi ģimenē, sabiedrību un valsti, noliedzot harmoniju ar Dabu un harmoniju attiecībās ar citām tautām, valstīm. Manuprāt, visās šajās tēmās Latvijā valda kroplas un aplamas domas. Visai drīz Rīgai nāksies lūgties pārtiku kaimiņu zemēs, jo stratēģiski minimālo robežu (75% pašu pārtikas) Latvija jau sen pārkāpa, iznīcinot lauku sētas iepriekš pēckara gadu izsūtījumos neredzētā apjomā un tagad Latvijai tikai 50% ir pašu ražotā pārtika..
7. Vai ir vērts pilsētniekiem pārdot savus dzīvokļus un pārcelties uz laukiem ? Vai labāk veidot produktu uzkrājumus ?
Daudz prātīgāk ir meklēt savas dzimtas „saknes”, mācīties no vectēvu, tēvu izdzīvošanas pieredzes iepriekšējās krīzēs ( 1.Pasaules karš, 2.Pasaules karš). Līdz šim visās krīzēs Pasaules pilsētas ir glābuši lauki, ko jau pirms 150 gadiem rakstīja viedais Garlībs Merķelis. Šaubos, ka pilsētas var uzkrāt pārtiku 3 – 4 gadiem. Krievija un ASV gan ir paziņojušas, ka tām mūžīgā sasalumā ir 2-3 gadu pārtikas rezerves, bet Latvija, izstājoties no PSRS, atteicās arī no mums pienākošām rezervēm. Latvija varētu izveidot pilnīgi jaunu Valsts modeli, kur nebūtu izteiktu nabadzīgo „lauku” un bagāto pilsētu.
8. Kādas vispār ir jūsu prognozes par Latvijas nākotni ? Kad Latvijā sāksies augšupeja ?
Latvijas augšupeja sāksies tad, kas „…augšup celsies Gaismas pils!…”, t.i. tad, kad zināšanu Gaismas nesēji (Talanti un Ģēniji) reāli pārvaldīs šo Valsti, kura pašlaik ir faktiski kādu grupējumu okupēta. Latvijā ir partokrātiska Valsts vara, salīdzinot to ar aristokrātiju pēc Platona analīzes un tāpēc tā ir nesalīdzināmi aprobežotāka. Tāpēc šāda valsts nevarēs patstāvīgi izdzīvot, ko pierāda jau pašreizējā Valsts nonākšana tādos parādos, kas labi ja 2 paaudzēs tiks atmaksāti..
9. Kādu jūs redzat Latgales likteni ? Vai ši krīze galīgi piebeigs Latgali ?
Domāju, ka Latgale pratīs izvairīties no rīdzinieku uzliktiem nodokļiem un pakāpeniski izveidos savu reģionālo nodrošināšanas sistēmu un Latgales attīstība sāksies ar aktīvu pārrobežas tirdzniecību (legālo un nelegālo). Der analizēt ASV krīzi un attīstību pierobežu štatos! Tālākā nākotnē Rēzekne reāli varētu pretendēt uz jaunās Latvijas galvaspilsētu, kad okeāna ūdeņi būs Rīgu daļēji pārņēmuši.
Šī krīze nevar piebeigt to tautas novada un tā nestā gara daļu, kurā ir vēl vismaz 2 bērni ģimenē, jo paši radot savu veselīgu iztiku ģimenei, nākošā paaudze būs daudz gudrāka un „ražīgāka”. Jāizmirst būs „latviskai” Rīgai, jo tur iebrauks arvien vairāk imigrantu (ASV lielās pilsētās jau ir 60 -70% iebraucēju) un tās būs arī kā sekas no zemā imunitātes līmeņa („lētās” importa pārtikas sekas).
Papildus vēlos pateikt to, ko Pasaule jau redz, skatoties uz Latvijas karti – foto no satelītiem. Šeit ir ļoti daudz sarkano – it kā mūžīgi degošo zemju. Tādejādi satelītu foto parāda, ka Latvija ļoti bojā Pasaules klimatu ar nesaprātīgiem izmešiem no Saulē gruzdošiem kūdras purviem – brūniem Latvijas tuksnešiem.
Gala rezultātu derētu gan mums zināt, ka izkausējot ledājus Pasaulē (pie +4 C), vismaz par 60m pacelsies okeāna līmenis (cits viedoklis, ka gala līmenis būs +120m) un tad jūras krasts attālināsies ievērojami (Kurzeme būs jau tad sala), bet tas var izsaukt arī ģeoloģiskās izmaiņas un to beigās virs ūdens paliks vien daļa no Gaiziņa apkaimes. Šo patālās nākotnes karti rāda Internetā atrodamās Skalliona kartes un mūsu mazbērni tad pārcelsies turp, kur jau 19.g.s. emigrēja mūsu bezzemnieki – uz Sibīriju.
Jautājumi – „Kad tas notiks” ir neatbildami, jo kamēr spēkā ir notikuma Cēloņi, tikmēr Sekas nevar iestāties (sk. Tota vai Hermesa Kosmiskos likumus), turklāt cilvēkiem ir Dabas dotā Brīvā griba, ar kuras palīdzību cilvēks un cilvēku grupa spēj mērķtiecīgi ietekmēt Cēloņus un attiecīgi Sekas attālināsies vai pat tiks izmanītas un labvēlīgāku atrisinājumu.
Diemžēl, bet līdzšinējās Latvijas valsts vara nebija un joprojām nav tālredzīga, tāpēc mēs tikām ievesti visai smagā finansu un ekonomikas krīzē. No tās spēs izķepuroties tikai zinošie un gudrie, bet lielai daļa (1/3 -1/2) varētu pamest šo zemi un valsti, jo pārāk neizdevīga kļūs šeit dzīve.
Cik katram mūsu bērnam būs jāpiemaksā politikāņu izšķērdību un aprobežotību sedzot – to jau varam sākt aprēķināt.
Lai jums veicas!
Andris Ansis Špats, Tehnisko zinātņu doktors, Pētnieciskā saimniecība „Gundegas”. Vairāk informācijas: www.spats.lv