0 komentāru par “Intervija TV raidījumā "Viss Notiek"

  1. zorro

    Sveicināti,Špata kungs! Noklausoties Jūsu izteikto viedokli, rodas pārliecība, ka Latvijai jātop par agrāru valsti, iedzīvotājiem jāiet uz laukiem gluži kā uz ierakumiem frontes laikā un jāgaida, kas nu tagad notiks. Bez tam zemnieku produkcijas noieta tirgus pārsvarā ir pilsētās dzīvojošie iedzīvotāji, tādējādi, ja nebūs naudas, tad naturāla saimniecība, kā tāda, pilnībā iztiekot bez nauda mūslaikos nevar pastāvēt, ja nu vienīgi lauku viensētas ar savu piemājas mežu, lopkopību un lauksaimniecību.

  2. micuks

    Varbūt tas nav domāts tik tieši. Bet ja ņem vērā, ka Latvijā strauji pieaug bezdarba līmenis, darba vietu skaita pieaugums arī pēc kaut kāda laika vispār nav prognozējams un nav arī nekādu priekšnoteikumu lai tās uzrastos, tad Latvijas iedzīvotājiem šie Špata k-ga padomi būtu jāpieņem, lai vismaz nodrošinātu sevi ar pašu elementārāko – pārtiku. Es domāju, ka gluži tā nebūs, ka veikalos nebūs pārtika! Tā būs (ja nebūs totālas neražas, arī tā ir bijis vēsturē), bet daudziem cilvēkiem nebūs naudas lai to iegādātos. Gandrīz katram Latvijas iedzīvotājam ir pieejams kāds zemes gabaliņš, “dāčas” izskatā vai pie radiem laukos, vai kādam ir pazīstams zemnieks, es domāju ka jums šo zemes gabaliņu apstrādāt ļaus ar lielu prieku. Lai nesanāk kā ziņoja pa LR 1 radio pagajušo nedēļu- kaut kur Cēsu rajonā, pašvaldība iedalījusi zemes gabalus tā saucamajām trūcīgajām ģimenēm, ar domu lai audzē sev pārtiku. Kā atzina pašvaldības pārstāvis, no 10 ģimenēm tikai trīs pieteicās… Vienkāršāk taču dzīvot no pabalstiem un nedarīt neko…

  3. Autors - Zorro

    Nekad pagātnē visi nebija zemnieki, jo darbu dalīšana sākās jau ļoti,ļoti sen.
    Arī nākotnes sabiedrībā būs zinātnieki, skolotāji, ārsti, kalēji un konstruktori.
    Runa bija un ir par pašlaik lielāko problēmu pilsētu sabiedrībā – bezdarba strauja pieaugšana un ieņēmumu samazināšanās.
    Savukārt trūcīgās ģimenes tādas ir tikai tāpēc, ka tās neko neprot pašas izaudzēt un sev nodarbi sagādāt.

  4. Andris

    Labdien Špata kungs!
    Esmu daudzos jautājumos ar Jums vienisprātis. Lauki un mazpilsētas vienmēr ir bijuši Rīgas un lai vai cik tas dīvaini nebūtu gandrīz jebkuras lielpilsētas cilvēku resursu nodrošinātājas. Ideja par zemes izdalīšanu manuprāt nav prātīga, jo , kas pa velti nāk tam nav vērtības. Latvijā pārtiku var izaudzēt 1,5 reizes vairāk nekā mēs patērējam. Problēma ir , ka mēs nepatērējam Latvijas pārtiku, bet ievesto. Manuprāt te būtu jautājums par lokālpatriotismu kā esmu to novērojis Vācijā – vietējais (ciema) alus, desa, maize utt. Otra lieta – problēmas ar pārtikas pārstrādi. Šķēle populārs palika ar to, ka zemniekam bija kur likt savu izaudzēto. Te vajadzētu maksimāli atbalstīt vidēja izmēra pārstrādes uzņēmumus.

  5. Autors - Andrim

    Man nav savu domu kādā veidā “izdalīt” pašlaik lieko un nevajadzīgo zemi tiem, kam nav ko ēst.
    Piemēru no citurienes ir dažādi – 1.- Valsts palielina nodokli par NEIZMANTOTO ZEMI tik austu, ka “lielie īpašnieki” paši atsakās no nevajadzīgās zemes. 2.-Valsts ierobežo maksimālio zemju lielumu uz ģimeni un minimālo – vienam mantiniekam, kā arī minimālo – jaunbūvei laukos.
    3.-Valsts izdala zemi cilvēkiem par viņu nopelniem -līdzīgi kā strelniekiem 20-os gados…
    U.t.t.
    Katrs no iedzīvotājiem pašlaik kļūst Valsts radītais “parādnieks” par vismaz 2300 Ls, ko Valsts iekasēs caur nodokļiem. Lūk, ja cilvēks vēlas kļūt par PAŠA NODROŠINĀTO, tad viņam vajadzētu saņemt šo “Valsts parāda daļu”, lai vismaz uzsāktu kādu saimniecisko darbību uz zemes, uzceltu mājiņu ziemai.
    Valsts programma ( mājiņu vai saliekamu moduļu būvei, apmācībai, instrumenti utt. varētu iznākt lētāk kā bezdarbnieku un nabadzīgo ģimeņu atbalstīšana pilsētās.

    Vācija jau pasen veicināja pensionāru dzīvokļu pārdošanu lielpilsētās un viņu pārcelšanos uz lauku komūnām.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.