Tālo prognožu šodienas realitāte.

Savulaik 2000.gada beigās kāda liela Latvijas ekonomistu grupa alus rūpnieka V. Gavrilova vadībā izstrādāja Latvijas attīstības prognozi turpmākiem 10 gadiem. Tā bija visnotaļ rožaina un pamatoja Latvijas nemitīgu attīstību ES un Pasaules tirgos un līdzīgi kā padomijā prognozēja vispārējās labklājības pieaugumu.

Man tā viņu „prognoze” nedeva mieru, līdz 2000.gada Ziemas Saulgriežos nepiesēdos pie sava datora un neuzrakstīju savu „Prognoze. Tuvākie 10 gadi”, kuru faktiski man nodiktēja savā dzimšanas dienā intuīcija jeb mans mūža pavadonis uz Zemes – Informators Garu Pasaulē. Tajā tekstā kā nenovēršams faktors bija norādīts – desmitgadē iespējama Pasaules mēroga krīze, kas kā finansu krīze sāksies ASV, izplatīsies Pasaulē un tālāk loģiski jāseko ekonomikas un rūpniecības pagrimums. Latvijā krīze ienāks pēc Amerikas un tāpēc mums vēl būs pēdējā iespēja sagatavoties (1/2 līdz 1 gads) un tā pakāpeniski skars vairākas nozares, kuras varētu kopumā nogrimt līdz 50% no sasniegtā līmeņa krīzes sākumā. Interesanti man šķita divi prognožu pasliktinošie faktori jeb papildus cēloņi Latvijā – Latvijas situāciju pasliktinās „…negodīgums Valsts politiķos un mazākā mērā negodīgums arī vietējā varā…” .Otrs faktors šķita pavisam dīvains: „ Neskatoties uz to, ka daudzi cilvēki zinās un sajutīs draudošās briesmas, valsts vara neko nedarīs lai tām sagatavotos”.

Jau pagājušā gadsimta pirmajā pusē Pasaulē slavenais mūsu tautietis Alfrēds Heidoks pētīja prognožu realizāciju, rakstīja, ka prognozes ir informācija par varbūtīgo nākotni un ja tā nākotnes prognoze ir cilvēkiem nepatīkama un nevēlama, tad kamēr Cēloņi ir darbībā, cilvēku kopums var to iespējamo notikumu attālināt, mīkstināt vai pat novērst laikā. Lūk, Pasaules krīze pēc toreizējās 2000.g. 22.decembra uzrakstītās prognozes varēja iestāties 2001.g. rudenī un attīstīties 2002.g. pie mums, otra iespēja Pasaulē sākties krīzei būtu 2003.g. un tā pie mums atnāktu 2004.gadā, bet trešā krīzes iespēja bija 2008.gads. Tātad, mēs līdzīgi kā infarkta slimnieks pašlaik vērojam 3. pēdējo Pasaules krīzes brīdinājumu.

Pasaules krīzes pasliktinošie nosacījumi bija saistāmi ar iespējamā 3. Pasaules mēroga kara sākšanu un klimata izmaiņu izsaukto pārtikas trūkumu. Lūk, šos krīzes pasliktinošos apstākļus mēs jau labi zinām no Pasaules ziņām, ka kopējie pārtikas apjomi Pasaulē strauji samazinās, ka ASV sāktais karš Irākā patiesībā turpinās arvien lielākā un plašākā asinsizliešanā, kas beigsies kā „divu radniecīgu ticību savstarpēji iznīcinošais karš” ( citāts pēc M.Nostradamusa).

Paturēt šīs zināšanas pie sevis bija visnepareizākais, jo sodu kādu slimību vai smagu galvas sāpju veidā saņemtu tāpat kā jau to pieredze mani ir izmācījusi. Nosūtīju savu ”prognozi” daudziem laikrakstiem – elektroniski un arī rakstiski, „Zintnieka” 2001.gada 3. numurā ir publicēts viens no pilnīgākiem variantiem. Nosūtīju vēlāk brīdinājumus par iespējamo krīzi Pasaulē vismaz 2 Ministru Prezidentiem – A.Bērziņam, E.Repšem un Valsts Bankas prezidentam I.Rimšēvičam, kā arī visu lielāko privāto banku īpašniekiem. Garāku sarunu ierosināja tikai Zemes un Hipotēkas bankas prezidents I. Feiferis. Pārējie adresāti klusēja, pat kolēģi zinātnē neizrādīja vēlmi diskutēt par šādu sliktas prognozes iespējamību. Ekonomisti patiesībā ir pārliecināti, ka ķīmiķi, fiziķi viņu ekonomikas lauciņā neorientējas un tas tā arī ir, bet… šoreiz runa bija pavisam par ko citu, jo tā bija informācija par iespējamo nākotni, ko pēta jauna zinātnes nozare – enioloģija. Lūk, šajā zināšanu jomā Latvijā darbojas visai maz entuziastu, turklāt partokrātiskā valstī šīs zināšanas te maz pieprasītas, jo valdošie uzskata sevi par gana gudriem un nepieļauj citādu attīstības izstrādi. Patiesība ir nežēlīga un tā skaudri parāda mūsu daudzo un dažādo uz valsts varu orientēto grupējumu – partiju tuvredzības sekas, jo Latvija kā valsts 2008.gadā ir pilnībā bankrotējusi un tās reanimācija iespējama vien ar grandioziem naudas ieguldījumiem un jaunas – lietišķas valsts varas un disciplīnas ieviešanu no ārpuses.

Par centrālizētiem un politiķu pārvaldīto „masu informācijas līdzekļu” nesto informāciju jāsaka – tos kādas zinātnieka izstrādātās futuroloģiskas prognozes pilnīgi neinteresēja, tāpat kā neinteresē speciālistu ieteikumu, tāpēc tie arī šodienas Pasaules un Latvijas finansu krīzes situācijas sākuma posmā tālāk par dažiem mēnešiem nebūs spējīgi redzēt.

Protams, savu prognozi pārbaudīju, salīdzinot ar pieejamo tālās nākotnes informāciju citās valstīs („Zintnieks”, 2001.g. N 6 –„Prognozes pārbaude un attīstība”, N 8 „Prognozes saskaņotības meklējumi”). Arī turpmākos gados šo prognožu skaidrojumi parādījās vairākos rakstos, piemēram, „Slepenās zināšanas” („Z”,N.1,2.,2002.),”Mazas tautas lielie uzdevumi” („Z”.,N 17.,2003.), „Saprāts + bērns = cilvēks” („Z”.N23.,24. 2004 un N 1.-8.,2004.). Pēdējais prognozēm veltītais raksts – zināšanu analīze Pasaulē par senās maiju tautas sūtītām zināšanām par „laika beigām” 2012.gada 22.decembrī – Ziemas Saulgriežiem beidzot ir „aizgājis plaši tautā” „Saulgriežu vēstījumu dižiem cilvēkiem” no 22, decembra 2007 gada, ko publicēja „Zintnieks” 2008.gada sākumā, bet vismaz 14 000 izlasīja tā versiju mājas lapā www.spats.lv .

„Vērmeļu gads” -1986.gadā daudziem atgādināja pirms vairākiem tūkstošiem gadu rakstīto seno prognozi. Tālredzīgie saprata, ka Mišela Nostradama aizplīvurotais vēstījums Karalim varētu būt mums svarīgs tādejādi, ka …”kādā ziemeļu valstī tauta nogalinās karaļa ģimeni un izveidos morāli izvirtušu valsti… kas pastāvēs 73 gadus un 7 mēnešus”. Tāpēc saprātīgie sāka uzkrāt metāla izstrādājumus un veidot savas saimniecības laukos un šeit pat zinātnieki PSRS sabrukuma periodu 1991.-1995.g. laukos pārlaida vismaz pārticībā. Diemžēl, bet Tautas frontes vadoņi nebija spējīgi paraudzīties tālāk par jautājumu – „kam piederēs Valsts vara?” un tāpēc „šķiršanās” no lielās padomijas saimes tika veidota kā kādās kašķīgās ģimenēs, kur naida vadītās emocijas ņem pārsvaru pār saprātu. Tās iekultivēja mūsu tautā daži grupējumi, kuru paliekas joprojām ir pie varas „siles”.

Laukos ievērojamo prognozi Latvijai pēc mana uzaicinājuma izstrādāja 3 zinātnieki aptuveni 1990.gadā un to pārraidīja Latvijas TV un radio. Zinātņu doktori Ivars Kalviņš (ZA organiskās sintēzes institūts), Augusts Ārens (ZA Mikrobioloģijas institūts), Alfrēds Ripa (ZA Botāniskais dārzs) un es kā Pētnieciskās saimniecības „Gundegas” pārstāvis atklātā diskusijā prognozēja, ka Pasaulē ļoti palielināsies pieprasījums pēc… bioloģiski aktīvo vielu produkcijas, ko labi varētu audzēt jaunie Latvijas zemnieki (Breša zemnieki). Turklāt šīs produkcijas vērtība un arī pieprasījums Pasaulē ir daudzkārt augstāki par tradicionālo pārtikas produktu ražojumiem. Diemžēl, bet toreizējā Lauksaimniecības ministrijas ierēdņi nebija spējīgi izprast zinātnieku ideju un tagad redzam, ka pie mums tirgus ir pilns ar tālo zemju zālīšu pulveriem kapsulās, tinktūrās un granulās. Latvijas aptiekās pilsoņi jau atstāj vairāk par 250 000 000 Ls, jo nepilnvērtīgās pārtikas nestais posts veselībai tiek „kompensēts” ar spēcīgām aptieku zālēm, kuras maksā ļoti dārgi. Valsts līmenī tika panākts, ka tiek iznīcinātas ražot spējīgās lauku saimniecības, jo tās konkurētu ar perspektīvo ES tirgu, turklāt tika iznīcinātas daudzas visai modernas bioloģisko vielu ražotnes laukos.

Lūk, vismaz viens piemērs, ko realizēja zemnieki pat spītējot valsts ignorancei. Dižbrūkleņu fantastisko spēku (pēc padomijas laiku termina –„lielogu dzērvenes”) pierādīja Amerikas indiāņu tautas zinātnieks Džons Folts zinātniski un aprakstīja kā šīs „Augstā Gara sūtītās ogas” atveseļo sirdi un asinsvadu sistēmu, attīra no baktērijām urīna sistēmu. Tāpēc jau kopš 70-iem gadiem Dr.biol. Alfrēds Ripa rakstīja, ka tās varētu kardināli labot augsto mirstības līmeni Latvijā no sirds un asinsvadu slimībām (aptuveni 30 000 nāvju gadā – jau kopš 1980.gada sekoju līdzi). Lūk, sakot ar 2007/2008.gadiem zemnieku kopējā raža ir virs 100 tonnām un šīs ogas dažādos ceļos nonāk Latvijas tirgū un daudzi zina to veselību nostiprinošās īpašības no zinātnieku rakstiem. Tāpēc ogas un to produktus daudzas ģimenes iegādājas tieši no zemniekiem, braucot tās rudenī paši lasīt jaunos purvu laukos. Tāpēc mums nebija brīnums 2008.gadā statistikas uzrādītais mirstības samazinājums par 1200 gadījumiem tieši ar sirds un asinsvadu diagnozi. Veselības ministrs un kādi ārsti domā, ka viņi pēkšņi esot sākuši tik aktīvi strādāt, ka rezultāts ir tikai viņu ieguldījums, respektīvi – dzīves veida un veselīga pārtika nespēj kardināli uzlabot tautas veselību. Latvijas ārstu nesekošana bioloģijas zinātnes atklājumiem ir paradoksāla, bet tāda ir viņu apmācība, jo vēl ne no viena ārsta neesmu dzirdējis citātu no Pasaules biologu kongresa, ka „…antibiotiku ēra ir beigusies”, ka jāsākas organisma pasargāšana no infekcijām ar dabas vielām – „cranberry” ēra sākusies uz Zemes, jo ar šīm Dieva ogām ( indiāņu nosaukums) nepieļauj baktēriju pielipšanu pie gļotādām un tāpēc saslimšana nevar iestāties.

Pašreizējās Pasaules krīzē daudzas monopolu veidotās ražošanas nozares var pagrimt līdzīgi kā automašīnu ražošana, jo pietiek ķīmiskā rūpniecībā izzust kādai vielai vai šķīdinātājam un sekas būs dažādu ķīmisko ražotņu apstāšanās. Piemērus varam atrast 1990.-1991.g. krīzē, kad izgāja no aprites 2 hlora ražotnes un pagrimuma sekas bija ne tikai plastmasu un gumijas ražošanā, bet arī medicīnā sāka trūkt dezinfekcijas līdzekļi.

Pašreiz jau reāli varam vērot kādreiz pasen tikai prognozēto krīzi Pasaulē un zīmīgi, ka valstu līmenī Latvija ir viena no pirmajām, kam steidzīgi ir piedāvāta starpvalstu finansiālā palīdzība, kas faktiski neko nedos, ja valstsvīri neizlabos tās iepriekšējo valdību kļūdas un nepārveidos valsti par krīzē izdzīvot spējīgu sabiedrību. Jā, pašlaik ir laiks apzināties, ka pareiza ir senā doma, ka valstij ir jāspēj veidot savstarpēji nepieciešamas saites sabiedrībā, kas nodrošinātu izdzīvošanu, ka tikai darba tikums ir pamats sabiedrībai. Vai, piemēram, ir sabiedrībai nepieciešami zemnieki, kuri paši atsakās no vectēvu un tēvu tradīcijām, likvidējot visai tautai nepieciešamo cukura ražošanu? Labi, kāds politiķu grupējums spēja atklāti melot visai valstij par viņuprāt ekonomisko neizdevīgumu nākotnē, bet viņi ne ar kādiem pierādījumiem to nevarēja apstiprināt, tāpēc zemniekiem kaut vai ar milnām vajadzēja patriekt pašreizējos aprobežotos Zemkopības ministrijas partokrātus. Faktiski jau pasen Latvijas politiķi atteicās attīstīt vietējo biodegvielu ražošanu, ko pat mums ieteica ES plānotāji, bet nekādas nožēlas vai kļūdu atzīšana politiķu un politiskā ”presē” joprojām nav dzirdēta un lasīta. Šādi piemēri, kas tieši liecina par partokrātiskās „elites” nespēju tālredzīgi domāt un vadīt valsti ir daudz, tāpēc joprojām uzskatu, ka līdzšinējā valsts ekonomiskais bankrots pamatojas ar zemo ideju līmeni un vadīšanas mazspēju pašreizējos varas turētāju grupējumos..

Pašreizējā Pasaules krīzes posmā (2008.g. decembrī) daudzi citē Pasaulē rakstītās optimistiskās prognozes par 7-9 mēnešu ilgo ekonomisko pagrimu Pasaulē un esot cerība, ka 2009.gada pavasarī viss atkal uzlabošoties. Manuprāt tā ir liela alošanās un tie, kuri jau ir pārdzīvojuši visvarenās PSRS sabrukumu atceras, ka pats sabrukšanas process vilkās vairākus gadus. Tālredzīgo talantīgo cilvēku prognozes par Pasaules ekonomiku rāda vismaz 4 -5 gadus arvien dziļāku pagrimumu līdz situācija tikai stabilizēsies aptuveni 2013.gadā. Turklāt šis periods ir saistāms arī ar Pasaules klimata izmaiņām un iespējamām ģeoloģiskām izmaiņām, turklāt situāciju tikai pasliktinās militāro konfliktu zonas paplašināšanās Pasaulē. Skaidrs, ka šādā laikā paļauties uz tāliem preču pārvadājumiem, uz regulāriem valūtas maksājumiem un preču regulāru plūsmu ir muļķīgi. Tikpat labi skaidrs ir tas, ka lokālā teritoriju pašu nodrošināšana ar visu dzīvei nepieciešamo kļūst steidzīgi risināms un valstiski svarīgs uzdevums, jo ļoti daudziem pilsētu bezdarbniekiem un bijušiem ierēdņiem būs vajadzīgs izdzīvošanai elementārais – silta dzīves vieta un pārtika, ko pašreizējā iznīcinātā lauku saimniecība labi ja 50% līmenī spēs sniegt. Tādejādi daudzas pašreizējo „varas politiķu” ambīcijas – teritoriālā reforma kā „krēslu izkarošana”, pašreizējā birokrātiskā aparāta un „budžetnieku” uzturēšanas sistēma neder mūsu tautas izdzīvošanai.

Visai noderīgas man pašlaik šķiet tās senās rakstītās domas un idejas, kuras bija orientētas tieši uz izdzīvošanu, ne uz lielu un strauji augošo peļņu, tāpēc pievienoju iepriekš citētos un citus prognožu tematikai veltītos rakstus.

Andris Ansis Špats, Bīriņos, 2008.gada Ziemas Saulgriežos.

12 komentāri par “Tālo prognožu šodienas realitāte.

  1. ilo dreijers

    Jurijs (Ozolins) man parsutija un pastastija par problemam ar zavetavam.
    Es iegaju tava bloga un tas man atstaja lielu iespaidu
    Par zavetavam atseviski – caur Juri
    Bet lai mums visiem veicas!

    Ilo

  2. Elita

    Izskatās, ka šobrīd Latvijā nav sameklējami talantīgi tālredzīgi cilvēki (spriežot pēc jaunās valdības deklarācijas). Tur viss iet pa jau iebrauktām sliedēm. Mēs daudzi zinām, ka nepieciešams principiāli jauns risinājums, bet kas to spētu īstenot?

  3. Olga

    Kāpēc politiķi ir tuvredzīgi un negrib darīt labu tautai, bet dara tai pāri? Netiek ņemtas vērā gudru cilvēku domas. Es gribētu, lai valdībā būtu gudri cilvēki.
    Ar cieņu, Olga

  4. Valdis Sēlis

    Mums pārāk nedomājoša tauta,kad vajadzēja savākt parakstus par satversmes grozījumiem,tad noticēja valdošās koalīcijas solījumiem.Šodien streiko skolotāji,policisti solās to darīt ārsti,bet ja ieskatītos pasēs, diez vai daudziem no viņiem ir zīmogs par piedalīšanos referendumā.Tāpēc šodien var glābt vienu kārtējo izzagto banku uz tautas nabadzības rēķina palielināšanas,atstājot vaininiekiem visu mantu nelabojot slikti pieņemtos likumus.

  5. micuks

    Neceriet uz valdībām, tautieši, domāsim par sevi paši!!! Tagadējā brīdī valdība ir visapjukušākā tautas daļa un visi tās veiktie soļi ir pilnīgi destruktīvi, šķiet, ka šos cilvēkus vada kāda neredzama roka bezdibeņa virzienā! Tas, ka mums ir jādodas ārā laukos, uz mazdārziņiem, vienalga kur(priekš cilvēka patiesību sakot nemaz tik daudz zemes nevajag), ir vairāk kā skaidrs. Ir pēdējais brīdis to darīt, pavasaris, kā nekā! Neslinkosim, Latvijai, lai vai kā, ir daudzas priekšrocības- klimats, zeme, ūdens resursi, mazapdzīvotība, stabila ģeoloģiskā situācija, visa kā mums ir. Ja nākamziem mēs cietīsim pārtikas trūkumu, arī dēļ tā ka nav naudas pārtikas iegādei, paši vien būsim vainīgi sava slinkuma pēc. Lai mums labi klātos!

  6. Inta

    ..padrūmas prognozes, taču arī es domāju, ka šis laiks ir iespēju laiks, kad mums jāapdomājas, kas tiek darīts nepareizi.. Atceros, ka bija, kas smīkņāja par tiem, kam ir mazdārziņi, kas paši ko audzēja, jo veikalā taču visu var nopirkt.. Protams, ir cilvēki, kas grib emigrēt, cerot, ka citur būs labāk(īsāk sakot, gaidīt visu no citiem, bet paši neko nedarot).. Ceru, ka šajos apstākļos daudzi ieklausīsies un palikušie spēsim visu pavērst par labu! Laba doma ir grāmatās par sibīrieti Anastasiju, kura visu laiku uzsver, ka ideālā variantā katrai ģimenei vajadzētu piesķirt hektāru zemes un tas būtu tas labākais, lai sevi pabarotu un veidotu ap sevi harmonisku vidi!!!, iedomājaties, kāds ziedošs dārzs būtu mūsu zeme, ja katrai ģimenei būtu šis hektārs, par kuru rūpēties.. Es ļoti ticu, ka būs labi un tie, kas draudzējas ar galvu spēs šo dzīvi pavērst vislabākajā virzienā..

  7. Autors -

    Tālredzīgi cilvēki ir daudzās tautās un to nemaz nav tik maz arī latviešos, sevišķi jūtīgas uz iespējamo nākotni ir sievietes.
    Sibīrijas gaišreģe Anastāsija ir ar zilām acīm, gaišiem matiem, kas nemaz nav raksturīgi Āzijas tautām un viņa raksta, ka atceras kādu senu vecvecvec… māmiņu no aptuveni mūsu apvidus… jo viņu vada atlantiešu “gēnu atmiņa”, kas mīt daudzos vietējos – zilacainos un gaišmatainos…
    Vijciema akmens Dieveklis sniedzis informāciju (pers. Artūra Gobas vēstules), ka Anastāsija savu dēlu tomēr paspēs uzaudzināt, neskatoties uz nemitīgiem uzbrukumiem…
    Mums svarīgi zināt, ka laukos daudzas pašvaldības ļauj būvēt māju, ja apsaimniekos 2 ha zemi un tas ir 2 reizes vairāk kā ieteica Anastāsija “ģimenes muižām” – 1 ha.
    Tādejādi, strādīgie latvieši – uz laukiem, jo Internets šeit jau ir daudzviet!

  8. Arnolds

    Par krīzi pasaulē, bija zināms sen…Vairākus gadus atpakaļ…Tie, kas seko līdz Pasaules attīstības procesam un spēj prognozēt virzību lietām uz kurieni mēs ejam, gan krīze, gan ģeogrāfiskās izmaiņas 2011.gadā, tiks slēptas apzināti no sabiedrības…
    10. gadus pētu šo problēmu, neizplūdīšu niansēs, bet jāmet miers politikai Latvijā,jo grūst “sistēma” pasaulē un izmaiņas skars pirmkārt Latviju ar neapzinātu (ekonomiskās situācijas dēļ) evakuāciju no teritorijas kura applūdīs PILNĪBĀ 2011.gada novembrī…
    Protams, tagad tas, nevienu neinteresē, tāpat kā šī krīze (dažus gadus atpakaļ, bija zināma) kura vēl nav pieņēmusies “spēkā”…
    Vajadzētu laicīgi padomāt, par saviem bērniem un gatavoties(morāli,fiziski) evakuācijai (Zviedrijas kalni, Austrijas kalni), lai nebūtu vienkārši jākļūst par “sistēmas” upuriem, jo nekas par to netiks stāstīts, ne avīzēs, ne TV…
    Izdošanos visiem, tiksimies jaunajā pasaulē, bez politikas…

  9. Autors - Arnoldam

    Savulaik izstrādāju prognozi par jūras krasta līniju izmaiņām manā dzīves laikā. Tāpēc Arnolda prognozi, kas sakrīt ar Vijciema Dievekļa ziņojumu (bez gada atzīmes) nevaru apstiprināt.
    Domāju, ka daudzviet jūra izskalos krastus pat 300 dziļumā, noārdot pašreizējās barjeras – kāpu zonu un tas strauji paātrinās tālāko zemju applūšanu.
    Lielākie citēji līdz 2012.gadam būs tie “kāpu jaunbagātnieki”, zaudējot savas piekrastes mājas.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.