Kāds Augstā Gara veltījums arī mums

Senām Ziemeļamerikas tautām ir vēstījums par to, ka Augstais Gars (tas ir plašāks priekšstats par kristiešu Dievu) redzēdams, ka cilvēki slimo esot ar savu sūtni – balodi atsūtījis kādu zaļu zariņu. Tas nokritis kalnu upē un ienests kādā purvā. Pēc paliem zariņš ieaudzis krastā, bet pēc vairākiem gadiem šeit saaudzis biezs klājums un rudenī ienākušas daudz ogu. Ogas pavasara palu ūdeņi norāva un upe kļuva sarkana no ogām, kas nonāca ielejā kur dzīvoja tautas. Jau pirmie drosminieki, kas nomēģināja neredzētās ogas esot ātri atveseļojušies. Kopš sen seniem laikiem Amerikas indiāņu tautām ir novēlējums jaunajam vīram – gādāt lai ģimenei netrūktu gaļas un Augstā Gara ogas, jo tās stiprina vīru sirdis un dod spēku izturēt ilgas un smagas slodzes. Savukārt sievām šīs ogas uztur labu sievišķīgo veselību, tāpēc viņas savu vīru vienmēr gaida – tāpēc dzimst daudz un veselīgi bērni.

Šodienas zinātne pēdējos 20 gados ir pilnīgi apstiprinājusi šos senos ticējumus. Arī Latvijā šī ogas dēsti tika atvesti ar lidmašīnu jau 1975 gadā un tās īpatnības centās atšifrēt bioloģijas zinātņu doktors Alfrēds Ripa Zinātņu Akadēmijas Botāniskā dārzā.

Latviski saukt šo ogu par Dieva vai Augstā Gara ogu nebūtu visai korekti, bet saukāt par „lielogu dzērveni”- burtiskā tulkojumā no krievu valodas ir vēl nepareizāk. Šai ogai vairāk radniecīgu īpašību ir ar brūkleni un radītas jaunas krustojumu šķirnes Latvijā un Viskonsīnā, bet ar dzērveni nekad nekas neizveidosies. Tāpat arī cūku ar aunu neizdosies sakrustot, jo eksistē bioloģiskā barjera, jeb aizliegums no Dabas. Latvijas zinātnieki iesaka jaunu vārdu – dižbrūkleni šai Augstā Gara ogai dot.

Sākotnējo daudzu noraidījumu pret mūsu izaudzēto dižbrūkleni nu jau nomainījusi paaugstinātā interese un aizraušanās ar jaunām receptēm. Lielā mērā interesi palielināja tas, ka šī oga salīdzinot ar dzērveni ir daudz mazāk skāba (aptuveni 100 reizes skābes stiprums ir mazāks), tāpēc to labprāt notiesā bērni bez īpaša aicinājuma – pietiek, ja tā ir vienmēr uz galda. Daudziem bērniem interesants ir tas sprakšķis, kas rodas pārkožot svaigu ogu rudenī. Daudzām dāmām ir uzlabojusies sievišķīgā veselība (statistika ES rāda, ka ar bakteriālām kaitēm cieš līdz 60% sieviešu), jo ārstnieciskā deva ir maza 15 -20 ogu vai jebkurš to produkts. Arī vairāki vīri – infarktu izjutušie liecina, ka tagad var palielināt fizisko slodzi. Visinteresantākais šo ogu mīļotājs ir kāds medību suns un tā saimnieks to par gudru un zinošu uzskata, tāpēc arī pats regulāri zapti notiesā brokastīs, sevišķi ar putraimu asins desu tā esot laba, kā jau brūkleņu līdziniece.

Pēdējie pētījumi rāda, ka neliela deva -10-20 g uztur cilvēka gļotādas 10 stundas baktērijām necaurejamā stāvoklī, kas nozīmē to, ka veselības uzturēšanai vislabāk dižbrūklenes ir brokastīs. Tāpēc kādas ceptuves „brokastu groziņi” varētu kļūt ļoti pieprasīti, jo tie ir arī pilsētnieku aizsargājoši pret apkārtējo piesārņojumu.

Pirmos eksperimentos ar ķīseļa gatavošanu kāda kaimiņiene pierādīja, ka šīs ogas tik daudz kā parasti dzērveni nevar ķīselī likt, bet ir jāpiemeklē pareizāka – mazāka deva. Tā praksē pārliecinājāmies, ka šīs ogas ir „stiprākas” par pierastām brūklenēm. Taču šodien mums jau ir vairākas receptes jaunu produktu ieguvei.

Visvairāk iecienītāka Latvijā ir šo ogu griešana uz pusēm un sulas izvilkšana ar cukuru. Beigās iegūst 3 produktu veidus – ogu pusītes savas sulas sīrupā, atdalītu dzīvo sīrupu, izžāvētas ogu sukādes. Šī ideja radās kad divas dāmas nogaršoja no Amerikas atvestas sukādes un ievēroja, ka ogas ir vienkārši… „nežēlīgi” sakapātas, tāpēc „neizskatīgas”. Garšīgums un neizskatīgums ir kas nesavienojams latvju saimniecēm, tāpēc Edīte ar Līviju smiedamās pamēģināja lielākās ogas sagriezt un izrādījās, ka skatoties TV filmu pat 3-4 kg var pievārēt. Tālāk jau mēs kopējām amerikāņu tehnoloģiju – ogu pusītes sasaldēja, tad apbēra ar cukuru un pēc 3 dienām 20 grādu siltumā jau ieguvām skaistas ogu pusītes savā sīrupā. Visiem maniem paziņām šādi produkti ļoti garšoja;. Tālāk sekoja inženiera – konstruktora darbiņš un 4. aparāta modelis jau strādā 2 zemnieku saimniecībās.

Mēs joprojām ceram ogas nevākt ar kādu mehānisku kombainu, jo līdz šim ir bijusi liela interese no tuvējo pilsētu iedzīvotājiem ogu pašlasīšanā. Līdzīgi kā Amerikā arī mēs pilsētniekiem ierādām 0,5 līdz 1 m platu sleju 20 m platā laukā un tā ir jānolasa. No salasītām ogām katrs 6. vai 7. litrs tiek atdota kā balva talciniekam, bet pārējās paša lasītās ogas talcinieks var nopirkt par saimniecības cenu 1 Ls/kg. Zinot, ka ziemā šo ogu viszemākā cena tirgū ir 2 Ls/kg, bet lielveikalos 4 Ls/kg, viegli ir izrēķināt, ka talcinieks stundā var „nopelnīt” ziemai ogas par 8 -!0 Ls stundā. Protams, tas ir tā, ja talcinieks saviem radiem gatavos skaistas Ziemassvētku dāvaniņas, ja pats izmantos paša lasītās ogas dažādos veidos, bet tādejādi iegūto veselību nemaz ar naudu nevar novērtēt.

Līdz šim talcinieki uz Laugas purvu visvairāk brauca ar savām mašīnām, bet pērn jau vairāki lieli autobusi šeit ieradās. Arī šogad interesenti ir Limbažos, Siguldā, Cēsīs un Valmierā.

Vairāk interesentu ir mediķi vai skolotāji, bet pērn atbrauca krievu biznesmeņu grupa un viņi bija ārkārtīgi pārsteigti un sajūsmināti, jo krievu presē informācija par mūsu audzēto ogu – „žuravinka” ir bijusi mazāk.

Talciniekiem šeit tiek piedāvāts: drošas ugunskuru vietas, atpūta vagoniņā, bet kaislīgie makšķernieki var mēģināt laimi tuvējā ezerā. Jāatgādina interesentiem, ka kūdra šeit ir sausa, jo ik pēc 20 m ir novadgrāvji ar līmeni zem 0,5 m, tāpēc ogas lasa rāpus, zem ceļiem paliekot spilvenu vai ko citu mīkstu.

Visi talcinieki ir atzinuši, ka šis ir kolosāli interesants un īpatnēju baudu nesošs piedzīvojums – ogu talka purvā. Jāpiezīmē ir tas, ka arī amerikāņi raksta – pietiek tikai aizvest sirmo vecvecmāmiņu uz purvu un viņa tur lasa ogas kā jaunībā, gūstot jaunu dzīvesprieku un veselību ilgam laikam. Daudzas pensionāres pat 80 gadu vecumā šeit ir bijušas un dažas priecājušās – „lūk, nomirtu un šādu brīnumu nebūtu redzējusi!”

Ogu lasīšana Laugas purvā sāksies 17. septembrī – agrās šķirnes, bet vēlās lasāmas būs aptuveni 1. oktobrī. Precīzāka informācija par speciāla busiņa braucienu būs reklāmas pielikumā.

2007. gada 5. septembris

Andris Ansis Špats, tehnisko zinātņu doktors, tālr 26128457

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.