Tuvās Pasaules krīzes ir jāiztur

Avīzē „Zintnieks” 1998.gada N13 (jūlijā) bija publicēts mans raksts „2003.gads. TĒVS”. Toreiz bija vēl 5 gadi jāgaida līdz iespējamai Pasaules krīzei saistībā ar gaidāmo 3. Pasaules kara aktivizēšanos un klimata izmaiņu pastiprināšanos. Toreiz man šķita varbūtīgs ASV izraisītais karš, kas sagraus paša agresora ekonomiku un Pasauli pārņems dolāra vērtības krišanas izraisītā finansu sistēmas krīzē.

Man zināms, ka Zemes likteņa lēmēju kolektīvs aprēķināja (lasāms arī Sibirijas viedās Anastasijas vēstījumos), ka Pasaules finansu krīze tad būtu pārāk lielus zaudējumus nesoša, tāpēc Irākas kara (kā 3. Pasaules kara etaps) process notika labvēlīgākā veidā visai Pasaulei. Turklāt visas valstis vēlējās uzpirkt dolārus, jo tiem bija tirgus pieprasījuma vērtība. Tā kara visas sekas vēl nav pilnībā beigušās, kas būs iespējams pilnībā apjēgt tikai pēc 2023.gada.

Pienākums liek kārtējo reizi brīdināt par iespējamām nākošām krīzēm Pasaulē – 2008./2009. gadi un 2012/1013. gadi. Šo Pasaules krīžu smagums jau būs kā sekas mūsu pašu tuvredzībai un ne sagatavotībai.

Globālās sasilšanas cēloņi un sekas

Lēnām, pakāpeniski, bet neatvairāmi Pasaulēs cilvēkos ienāk sapratne par to kā modernās tehnoloģijas attīstītās valstīs un jaunajās – uz tehnisko attīstību ejošās valstis neatgriezeniski sabojā Dabu un drīz dzīve uz Zemes kļūs neiespējama.

Iespējamās krīzes gadi 2008/2009.

Pašlaik – 2007.gada pavasarī mēs visai skaidri redzam to cik ļoti Pasaulē daudzi politiskie vadītāji ir norūpējušies par iespējamiem Dabas stihijas spēku triecieniem. Eiropas Savienībā Anglijas un Vācijas vadītāji ir uzsvēruši to, ka Kioto protokola prasību izpilde „siltumnīcas gāzu” izmešu ierobežošanā būs svarīgākais jautājums. Vēl tikai 1991.gadā – pirms 15 gadiem retais politiķis nopietni uztvēra zinātnieku brīdinājumus, ka turpinot tehnokrātisko attīstību un palielinot dabai kaitīgo gāzu izmešus – ogļskābā gāze ( CO2), metāns (CH4), slāpekļa oksīdi (N2O) visai drīz varam sagaidīt ”siltumnīcas efektu”, kad Zeme sasils arvien vairāk, izsaucot arī ledāju kušanu. Tas savukārt radīs Pasaules okeāna līmeņa paaugstināšanos, dzīvošanai derīgo zemju pazušanu, ūdeņiem bagāto upju izzušanu vasarās, daudzu dienvidu valstu teritoriju izmiršanu un pārvēršanos tuksnešos. Mūsu bērni var pieredzēt laikus, kad katru gadu simtiem miljoniem cilvēku klīdīs meklējot mājvietu un iztiku.

Pasaules okeānā jau pašlaik ir nedzīvās teritorijas Eiropas platībā, jo pārāk siltā ūdenī nešķīst skābeklis, nevairojas aļģes, neaug sīkās zivis un tāpēc arī lielo zivju tur vairs nav. Visur ziemeļos novēro, ka baltie lāči ir iznākuši krastā, jo ledāji ir attālinājušies un tur lāčiem trūkst pārtikas. Eiropā jau parādījušies tipiski Āfrikas tauriņi. Arvien tālāk uz ziemeļiem novēro dienvidu slimības – holēru, Nīlas gripu, kā arī daudzu slimību izraisītāji pārveidojas un pielāgojas jauniem apstākļiem. Samazinoties ozona slānim, Zeme saņem arvien spēcīgāku Saules un Kosmosa starojumu. Ultravioletais Saules starojums ir bīstams lielākās devās, sevišķi tā B – zona un jau tagad varam novērot, ka daudzi koki vasarās cieš no starojuma, bet augsnē slāpekļa baktēriju vietā pastiprināti savairojas metānu ražojošās baktērijas.

Anglijas aizsardzības ministrs un ASV militārās stratēģijas pētnieki neatkarīgi nesen paziņoja, ka 3. Pasaules karā būs cīņa par ūdens resursiem, par teritorijām, kur vēl būs dzeramais ūdens, jo vairākas lielās upes izsīks kalnu ledājiem izkūstot un mainoties nokrišņu zonām.

Daži padomās – kas mums no tām Pasaules briesmām? Lūk, Latvijas valdība ir pieļāvusi situāciju, kad mūsu pašu ražotā pārtika ir tik maz, ka tikko kā Pasaulē sāks trūkt pārtikas, tā tūlīt to redzēsim savos veikalos. Otrkārt, latviešu zemniekiem ir uzspiests viedoklis, ka tikai lieljaudas tehnika ir progresa virzītāja, neskatoties uz to cik degvielu tērē šī dārgā tehnika. Treškārt, Latvijai nemaz nav tik daudz pašu audzētās produkcijas, kas varētu kļūt par bartera veida tirdzniecības veicinātāju, jo Pasaules finansu krīzes laikā pašlaik populārais dolārs tiks izmantots tāpat kā savulaik padomijas rublis. Retais Latvijā zina briesmīgo faktu, ka US $ segums ir vien aptuveni 1/150, respektīvi – dolāru ir sadrukātu 150 reizes vairāk par tā segumu ar zeltu + visu Amerikas mantu. Kopš 2006.g. Latvijā klīst Viljama Engdāla raksta „ASV dolāra krīze” tulkojums no Ralfa Robežnieka (radio Nord). Engdāls ir zinošs speciālists, žurnāla „Global Research” redaktors, grāmatu autors. Izrādās, ka visas Pasaules centrālās bankās kā „banku rezerves” ir ASV vērtspapīri un valdības garantēti finansu dokumenti. Periodiski dažādu valstu centrālās bankas uzpērk nevērtīgos dolārus tādejādi ieguldot savu naudu dolāra „vērtības” mīta uzturēšanai.

Viens no lielākiem dolāra uzturētājiem ir Ķīna, jo tās juaņs ir piesaistīts dolāram un arī lielākā Ķīnas preču daļa plūst uz Ameriku. Katru gadu ASV tirdzniecības deficīts pieaug, kas faktiski spiež partnervalstis vairāk uzpirkt ASV dolārus, piemēram, 2002.gadā ASV deficīts bija 480 miljardi $. Faktiski daudzās valstis uzpērkot dolārus finansē ASV politiku, tās karus, bet ja kāda liela valsts nolems par tās rīcībā esošiem dolāriem iepirkt eiro, tad vienā mirklī mākslīgi uzturētā dolāra vērtība var krist līdzīgi kā savulaik rublis.

Lūk, tagad ir saprotams, kāpēc musulmaņu organizācija uzbruka Pasaules tirdzniecības centram 2001.g.11.septembrī. Taču cerēto rezultātu – dolāra sistēmas sabrukumu tas neizraisīja, jo daudzas valstis ieguldīja savus uzkrājumus dolāra stiprināšanai.

Jaunākā informācija apstiprina jau pasen ( 20.g.s. vidū) esošo prognozi ( sk. Edgara Keisi prognozes), ka ASV varētu zaudēt vairākas piekrastes lielpilsētas zemestrīču un orkānu triecienu rezultātā. Skaidrs, ka Pasaule redzot ASV ekonomiskās problēmas, tad vairs mākslīgi neuzturēs dolāru un strauji tā vērtība kritīsies līdz tautsaimniecība un tirgus parādīs tā patieso vērtību. Kā labi atceramies krīzes periodā jebkurš pārrobežu norēķins par preci ir ar lielu risku, jo straujā valūtas vērtības krišana nes zaudējumus. Vienkāršāk ir ja var norēķināties ar preču apmaiņu – bartera veidā. Tāpēc katram mums ir jādomā ko un kā saglabāt lai cauru gadu būtu maiņas prece.

2007.gads, pavasaris, Andris Špats

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.