Pret vienkāršotu cukura ražošanas likteņa lemšanu

LR Zemkopības ministram, God. Mārtiņam Rozem


Sekojot līdzi Jūsu un cukurfabriku akcionāru paziņojumiem par „ekonomiski pamatoto cukurfabriku slēgšanu”, ievēroju, ka faktiski visi atsaucas uz LV Agrārās ekonomikas Institūta (AEI) pētījumu.

AEI interesējos un ieguvu minētā pētījuma pilno tekstu Internetā.

Protams – šis pētījums ir svarīgs un nozīmīgs, BET… tas nevar būt par pamatojumu cukura ražošanas slēgšanai. Kā savu pamatojumus esmu formulējis vairākus principiāli svarīgus neskaidros jautājumus, kas nav pietiekoši pamatoti „Atskaitē par pētījumu”:

turpmāko – slēgšanas rezultātā radīto ekonomisko un sociālo struktūru modelis;

esošās ekonomiskās saites – nozares sasaite ar citām nozarēm, pārstrādes jomām Latvijā;

pieņemto konstanšu pamatojums (cukura cenu un izejmateriālu cenas, to attiecības).

Protams, tik īsā laikā, kas bija dots zinātniekiem, šie jautājumi nevarēja būt pilnīgi noskaidroti. Tāpēc ir jāpiekrīt pašiem pētījuma autoriem, ka „Pētījums ir jāturpina…” (7.lpp).

Nepamatotākie AEI zinātnieku pieņēmumi ir saistīti ar cukura cenu kritumu pat zem ES pieņemtās ievešanas nodevas cukurniedru cukuram – 23. tab.(!).

Manas personīgās prognozes cukura cenai pēc 2010.gada ir – virs 1 Ls/kg, intervālā 1 Ls/kg – 1,2 Ls/kg. Tas faktiski sakrīt ar Jūsu paziņojumu no 22.janvāra 2007.g. – cukura cena drīz varot sasniegt 1 Ls/kg, BET tā ir faktiski 2 reizes(!) lielāka par pētījuma aprēķinos pieņemto, kas faktiski jau ar šo pieņēmumu vien nosaka šķietamos ražošanas zaudējumus. Turklāt, jāņem vērā, ka cukura cena Latvijā būs saistīta ar faktu – būs vai nebūs mūsu pašu cukura ražošana (!).

Jāņem vērā mūsu pašu pieredze, ka pirms 5 gadiem neviens neticēja arī tik straujai degvielas cenu izaugsmei, kādu novērojām pašlaik!

Nepieņemami man ir tas, ka „Atskaitē par pētījumu” nav veikta riska faktoru analīze un konkrēti – nav veikti aprēķini – kā mainīsies situācija tirgū dažādu iespējamo krīžu situācijā:

straujais un jau modelētais degvielas pieprasījuma pieaugums virs piedāvājuma, kas lēcienveidīgi var paaugstināt degvielas un tālo transportu izmaksas;

transporta piegāžu traucējumi klimata krīžu gadījumos ( 1…3…5 mēneši);

citas globālas krīzes ($ tirgus vērtības straujš kritums, politiskā situācija Eiropā, liela neraža dienvidu zonas valstīs).

Esmu pa e-pastu apmainījies ar vēstulēm ar vadošo AEI zinātnieku – Dr. oec. A. Miglavu, bet nekādas korektas atbildes uz izvirzītiem jautājumiem neesmu saņēmis – vien pārmetumus par nekompetenci, diletantismu un tml.. To es, savukārt, uzskatu par zinātnieka necienīgu atteikšanos atbildēt oponentam, kas varētu netieši liecināt par viņu izmantoto pieņemto pieņēmumu nepamatotību.

Organiskās sintēzes, Neorganiskās ķīmijas institūtos ir iespējams veikt precīzas salīdzinošas mikroelementu satura analīzes Latvijas un Holandes cukurbiešu cukurā, cukurniedru cukurā, noteikt tajos esošo pesticīdu paliekas (Vides laboratorijā (?) Jūrmalā). Lai novērtētu importa cukura ietekmi uz sabiedrības veselību, šādu pētījumu Zemkopības ministrijai vajadzētu noteikti pasūtīt Latvijas zinātniekiem.

Šādā neskaidrā situācijā uzsveru – pašlaik nav pietiekoši pamatota Latvijas cukurfabriku slēgšana. Šo lēmumu pamatot tikai ar ierobežotiem ekonomiskiem apsvērumiem nevar.

Pievienoju savu rakstu : „Cita patiesība par saldo nihilismu” un Viljama Engdāla – „ASV $ krīze”

2007. gada 22. janvāris Andris Ansis Špats, zemnieks, tehnisko zinātņu doktors

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.