prof. Andris Špats

LR Zemkopības ministram, God. Mārtiņam Rozem

Sekojot līdzi Jūsu un cukurfabriku akcionāru paziņojumiem par „ekonomiski pamatoto cukurfabriku slēgšanu”, ievēroju, ka faktiski visi atsaucas uz LV Agrārās ekonomikas Institūta (AEI) pētījumu.

AEI interesējos un ieguvu minētā pētījuma pilno tekstu Internetā.

Protams – šis pētījums ir svarīgs un nozīmīgs, BET… tas nevar būt par pamatojumu cukura ražošanas slēgšanai. Kā savu pamatojumus esmu formulējis vairākus principiāli svarīgus neskaidros jautājumus, kas nav pietiekoši pamatoti „Atskaitē par pētījumu”:

turpmāko – slēgšanas rezultātā radīto ekonomisko un sociālo struktūru modelis;

esošās ekonomiskās saites – nozares sasaite ar citām nozarēm, pārstrādes jomām Latvijā;

pieņemto konstanšu pamatojums (cukura cenu un izejmateriālu cenas, to attiecības).

Protams, tik īsā laikā, kas bija dots zinātniekiem, šie jautājumi nevarēja būt pilnīgi noskaidroti. Tāpēc ir jāpiekrīt pašiem pētījuma autoriem, ka „Pētījums ir jāturpina…” (7.lpp).

Nepamatotākie AEI zinātnieku pieņēmumi ir saistīti ar cukura cenu kritumu pat zem ES pieņemtās ievešanas nodevas cukurniedru cukuram – 23. tab.(!).

Manas personīgās prognozes cukura cenai pēc 2010.gada ir – virs 1 Ls/kg, intervālā 1 Ls/kg – 1,2 Ls/kg. Tas faktiski sakrīt ar Jūsu paziņojumu no 22.janvāra 2007.g. – cukura cena drīz varot sasniegt 1 Ls/kg, BET tā ir faktiski 2 reizes(!) lielāka par pētījuma aprēķinos pieņemto, kas faktiski jau ar šo pieņēmumu vien nosaka šķietamos ražošanas zaudējumus. Turklāt, jāņem vērā, ka cukura cena Latvijā būs saistīta ar faktu – būs vai nebūs mūsu pašu cukura ražošana (!).

Jāņem vērā mūsu pašu pieredze, ka pirms 5 gadiem neviens neticēja arī tik straujai degvielas cenu izaugsmei, kādu novērojām pašlaik! Lasīt tālāk »

Piebildes un piezīmes uz „LA” malām…

Par intelektu laukos –speciāli akad. Kazimiram Špoģim

Šķirojot 2007.g. atliktos datus – izkopējumus no Interneta, dažus avīžu rakstus, konstatēju, ka blakus noliktas 2 „LA” lapas- 25.aprilī intervija ar profesoru, akadēmiķi Kazimiru Špoģi „Intelektu un jaunas tehnoloģijas – uz laukiem” un 2006.g. 10.augusta Jūlija Beļavnieka raksts „Zemes apsaimniekošana: vai tikai īpašnieka problēma?”. Kaut kur datora failos guļ atbilde bijušai LAD vadītājai – tagad „muižniecības” reklamētājai LLU…

Šeit vēlos izpildīt sev uzdoto – rakstiski atbildēt uz šķietami neuzdotiem jautājumiem Tās būs tēmas, kuras laika gaitā jau ir izkristalizējušās neatkarīga zinātnieka vienīgajā pētnieciskajā saimniecībā Latvijā – Bīriņos, Vidrižu pagastā, Limbažu rajonā – tlf 26128457, ashpats@apollo.lv .

Domājot un spriežot par laukiem līdz šim visi apskatnieki ir izvairījušies uzdot jautājumu par lauku perspektivitāti ilgstošā laika periodā – 2 – 3 paaudzes un novērtēt dzīvā tautas spēka „atražošanas” potenciāla nozīmi tautas kopējai veselībai.

Līdzšinējā vēsture rāda, ka vismaz reizi 100 gados (nosacīti – 3 -4 paaudžu laikā) ir bijušas grandiozas krīzes, kuru laikā pilsētas ir iznīcinājis bads. Pēdējā laika vēsturē zināmākā krīze Pasaulē bija lielā depresija ASV trīsdesmito gadu beigās, bet mūsu reģionā līdzīgi krīzes periodi bija 1. un 2. Pasaules karu laikā. Sabrūkot iepriekšējai politiskai valsts struktūrai 1991-1994.g. bija visi nosacījumi lai šeit izraisītos reāli bada draudi līdzīgi kā tas notika vairākās Krievijas pilsētās, bet Rīgu un citas lielas pilsētas faktiski izglāba uzkrātais tehnikas, dzīvā spēka potenciāls lauku saimniecībās, kur saražoja vismaz 1,5 reizes vairāk pārtikas par politiķu mākslīgi ierobežotā vietējā tirgus pieprasīto. Turklāt, Latvijā „cenu brīvlaišana” sākās ar rūpniecības preču tirgu, kad l/s preces tika tirgotas zem pašizmaksas vēl ilgi. Tādejādi politiķi lēti „pabaroja” pilsētas, taču radīja neticību pašu ražotai pārtikai. Lasīt tālāk »