Pēcvēlēšanu demagoģija

Katrā laikrakstā varam izlasīt vēlēšanu rezultātus, bet to rezultātu izskaidrošana un precīza terminoloģija dažādu iemeslu dēļ trūkst. Situācija krasi atšķiras no socioloģisko aptauju datiem, kad izmantoja katras interešu grupu (partiju) attiecību pret visiem vēlētājiem – kā tautas daļu. Tagad visi rakstošie un runājošie politiķi izmanto relatīvos datus – attiecinātus tikai uz balsojošo skaitu, kas bija tikai 62,28%.

Sāksim ar visvienkāršāko tabulu, kurā ir nosaukti 19 saraksti, par tiem nodoto balsu skaits un „procenti”. Ja saskaitām „balsis” tad redzams, ka trūkst liela daļa no Valstī reģistrētiem vēlētājiem, kas tālākos tekstos tiek naivi paskaidrots kā normāls rietumvalstu paraugs. Raugi tās būtu pat priecīgas par mūsu 62,28% dalībnieku vēlēšanās. Savukārt vēl nesen pirms vēlēšanām aptaujātie LF datos uzrādīja 4,3 reizes mazāku iespējamo „nevēlētāju” skaitu (8,7%). Kāpēc var 4 reizes atšķirties aptauju rezultāti, salīdzinot ar patieso situāciju? Skaidrs, ka tik lielu tautas daļu – 37,72% (vairāk par 1/3) nevar neņemt vērā nevienā analīzē, jo tā ir „lielais nezināmais”, kas ir 3 reizes vairāk par vēlēšanās uzvarējušo – TP nodotām balsīm.

Redzams, ka ir rūpīgi saskaitītas par katru sarakstu nodotās balsis, bet tālākā analīzē ir izmantota TIKAI NODOTO BALSU RELATĪVĀ DAĻA, KAS NOZĪMĒ TO, KA NEVIS BALSTIESĪGĀS TAUTAS DAĻA KĀDU INTERESĒ, BET TIKAI aprēķinātais relatīvais lielums NO VĒLĒŠANĀS PIEDALĪJUŠOS SKAITA.

Piemēram, Tautas partijai publiski sludinātie „balsu procenti” ir 19,49%, bet pārrēķinot par to nodotās balsis uz visu vēlētāju skaitu iznāk tikai 12,1% „PAR” TP nobalsojušo. ZZS un JL guvumu pārrēķinot uz visiem balsstiesīgiem pilsoņiem uzrāda tikai 10,2%, Saskaņas centram – 8,98%, LPP.LC – 5,35%, TB-LNNK – 4,5%, PCTVL – 3,75% (šeit visiem sarakstiem uzrādu tikai 3 nozīmīgos ciparus). Par visām Saeimā vietas ieguvušām 7 partijām nobalsojuši tikai 50,5 % balsstiesīgo vēlētāju!

Jau tagad daži politiskie darboņi skaļi runā par „ievērojamo uzvaru”, „labējo spēku uzvaru”, „tautas uzticēšanos” un tamlīdzīgi, bet viņi aizmirst, ka par katru „uzvarētāju” ir nodotas vien aptuveni 10 % pilsoņu balsu, bet paplašināt vēlēšanās piedalījušos „balsu” proporciju arī uz tiem 37% kas atteicās iet balsot ir labi redzama demagoģija. Savukārt pirmām 4 partijām absolūtā balsu skaita atšķirība ir vien nieka 3% (minimālais 9,5% maksimālais -12,1%). Otrā grupa Saeimā sastāv no 3 partijām, kurām tautas balsis ir no 3,75% līdz 5,35%, kas arī ir ļoti šaurs intervāls – tikai 2,4%.

Par pašlaik veidojamo Valdības koalīciju būs nobalsojuši ievērojami mazāk par ½ balsstiesīgo pilsoņu – aptuveni 1/3. Lūk, loģisks ir jautājums – vai 1/3 tautas izvēlētie var pārstāvēt visas tautas vēlmes? Vai 1/3 tautas daļa nav vien tā daļa no pūļa, kas akli sekoja banālai un aprobežotai reklāmai, kas iestāstīja kādi politikāņi savā amatā ir veikuši pat varoņdarbus, ko neviens viņu iepriekšējā dzīvē un darbībā pat nemanīja.

Patiesībā reklāmas rullīšu veidošana un to pārraidīšanu finansēja kādas finansu turētāju grupas, kas par šo „pakalpojumu” cer saņemt attiecīgos labumus no valdošiem. Tādejādi skumji ir jāatzīst, ka sabiedrība labprāt „aprija” šo valsts budžeta dalīšanas spēlē iesaistīto politikāņu „ēsmu”, kas līdzinās tai pašai „banānu dalīšanas” operācijai, un solījumiem, ko demonstrēja kādreiz Zīgerists.

Man ir prieks, ka kritiski noskaņoto skaits Latvijā pieaug un viņi sevi muļķot neļauj, tāpēc arvien vairāk pilsoņu atsakās piedalīties pašreiz valdošo grupējumu (partis – lat. daļa, grupa) spēlē, ko viņi dēvē par vēlēšanām. Domājošās sabiedrības daļas „atsvešināšanos” no savas varas novēro arī citur Pasaulē, bet tas neko labu neliecina par vietējo „uzvarējušo” birokrātiju, kas netraucēti turpinās izlaupīt Latvijas valsti pie bezzobainās, „tautpartejiskās” Valsts kontroles un KNAB patiesi lēnās darbības.

2006. gada 10. oktobris Andris ansis Špats, zemnieks, Dr.sc.ing., Bīriņos

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.