Dzērveņu stādījumu – eksperimentu plāns

Z/S “Gundegas”, pētnieciskā jaunsaimniecība, Reģ. Nr 660100001 (tā ir ar Nr 1. Limbažu raj.)

Kopējā stādījumu platība – 9 ha (līdz 2007.g beigām.)izveidoti personīgā īpašumā esošā Laugas purva daļā 37 ha, iepriekš izstrādātos kūdras ieguves laukos. Darbi sākti 1992.g., bet 1996.g pavasarī visi stādījumi gāja bojā, jo pirmo reizi Latvijā šeit bija kontinentālā klimata parādība (+25 grādi dienā, -10 grādi naktī, aprilī) Novārdzinātiem stādiem uzbruka slimības no dabīgā purva augiem. 2000.gada neparastā pavasarī (+28 grādi jau aprilī, bet sals -6 grādi maija vidū) cieta stādi dažādām šķirnēm atšķirīgi, tāpēc nolemts – atlasīt, pavairot izturīgos kultivārus. Pavairot tās šķirnes, kas izdzīvoja, pavairot izdzīvojušos kultivārus, lai arī tie šķirņu aprakstam neatbilst. Zaudējumu kompensāciju Zemkopības ministrija 2000.g. piešķīra citām l/s nozarēm (pamatojoties uz MK lēmumu), bet dzērveņu audzētājiem atteica “līdzekļu trūkumu dēļ” (sk ZM vēstuli).

Lauku izmēģinājumi Latvijas mērogā sākti 1997.g. – pēc Ekonomikas ministrijas atbalsta (atļaut ievest zemniekiem stādmateriālu kā eksperimentālu objektu bez PVN), lai noskaidrotu vairākus būtiski svarīgus jautājumus dzērveņu nozares attīstībai. “Lauku izmēģinājumu programmu” Latvijā vada Dr.biol. Alfrēds Ripa ( Nacionālais botāniskais dārzs) un Dr.sc.ing. A. Špats. Lauku izmēģinājumu nepieciešamību pierādīja Čīles bēdīgā pieredze, kur kopš 1992.g. ieguldīja ap 20 milj. $ dzērveņu nozares attīstībai, bet 1998.g. nācās atzīt – tur jāuzsāk lauku izmēģinājumi, jo ieguldījumi bijuši neveiksmīgi.

Lauku izmēģinājumu projektu Latvijā 1996.,1997.g. finansēja sākotnēji Raimonds Matisons, vēlāk audzētāji, jo ZM atteicās atbalstīt dzērveņu nozari (“Projekta” izstrāde, “Projekta” reprezentācijā Pasaules Bankai, Projekta aprobācija ASV, eksperimentālu lauku izveide dažādos Latvijas rajonos, jaunu nozaru attīstības subsidēšana kopš 1996.g., utt.).

Eksperimentu plāns Pētnieciskā jaunsaimniecībā „Gundegas” ir radies un veidojies tiešā darba procesā un ir saistīts ar patstāvīgu un neatkarīgu no citu audzētāju darbu. Kā ierobežojošs faktors ir vienmēr bijuši saimniecībā iegūtie finansu resursi, jo Latvijas Valsts ierēdņu netālredzība (aprobežotība attīstības veicināšanā) nav neatkarīgam zinātniekam pieņemama. Pirmās subsīdijas par stādījumu izveidi Z/S „Gundegas” saņēma tikai 2001. gadā.

Rezultāti pakāpeniski tiek apkopoti īsās apskatēs – rakstos un pakāpeniski papildināmā saimniecības informācijas kopā „Dzērveņu audzēšanas atšķirīgā filozofija”.

Galvenās tēmas:

Tekstā lauku Nr ir rakstīti iekavās (…N) un tas atbilst “A” lauku plānam.

1. Šķirņu salīdzinājums pa grupām un atsevišķi: 1. vēlās šķirnes – Howes, Pilgrim, 2. vidējas šķirnes- Beckvith, Stevens, Bergman, 3. agrās šķirnes – Ben Lear, Early Black, Franklin, Black Veil (1- 23 lauki), un Latvijā izaudzētās agrās šķirnesKalnciema agrā, Kalnciema tumšā, Septembra, Salaspils agrā, Salaspils melnā, Dižbrūklene (6, 13.,14. lauki), izcelsmes iespējamā ietekme pārbaudīta ar šķirni “Stevens” no ASV un Baltkrievijas (17. laukā).

2. Šķirņu ogu tehnoloģisko, pārstrādes un kulinārisko īpašību salīdzinājums 2005.g. – Stevens, Pilgrim, Franklin, Howes, Bergman, Ben Lear.

3. Izturīgo kultivāru atlase, to pavairošana (1,3,5,6,7,13.)“Early Black”, 2 vai 3 jauni kultivāri – “Black Veil”, u.c. (19.laukā) izdalīti no dabīgi esošiem piemaisījumiem, iespējamiem hibrīdiem.

4. Lauku sagatavošana: virsma – izliekts profils, līdzens lauks, dobes; frēzēšanas dziļums, pamatmēslojuma iestrāde kūdrā, izveidotais „gruntsūdens” līmenis no augstāk esošā ezera.

5. Stādīšanas veidi un paņēmieni: stādi (1 un 2 gadīgi),*spraudeņu spraušana ar rokām – līdzenā laukā, (2,4,5,6,7,15,17), *15cm dziļās vadziņās (1,3,4,5,7,13,19), *stīgu mehāniska iespiešana ar diskiem (15),( 2.,3. g. – 4.,5. lauki 2004.g.) stīgu iestrādāšana ar frēzi – veselas un sacirstas pa 10-20cm (15,16,17,19,20,21,22,23), *stādu izaudzēšana un stādīšana bedrītēs (1,4,5,8), * “zaļais vilnis”- ar stīgu pakāpenisku mulčēšanu (2,3,4,5,6,7,8,13,17,19).

6. Stādīšanas biezuma pārbaudes: ļoti biezs stādījums 200-300 stādu/kv.m (17,15), vidēji biezs stādījums 50-100 stādu/kv.m (1,3,4,5,6,7,), augšanas intensificēšana ar “zaļā viļņa” paņēmienu (1-17), panākot virs 1000 vert. dzinumu/ kv.m 3.augšanas gadā. Stādu zaudējumu minimizācija 1.,2. gadā saistībā ar „iznīcības laukumu” (vietējo mikrosēnīšu piesārņojums) vidējo izmēru.

7. Stādījumu mulčēšana: *smilšošana (2,15,17), t.sk. ar dažāda raupjuma smiltīm (15), pirms stādīšanas (17) un vēlāk – 2., 3. gadā (2), *mulčēšana ar zāģskaidām (skuju un lapu koku) dažādos laikos sezonā – aprīlī un oktobrī uz miera stāvoklī esošām stīgām, augšanas sezonā – augustā (1-23), * mulčēšana ar kūdru (8,15,17), *kārtainā mulčēšana – pārmaiņus ar skaidām un smiltīm (2,15,17) skaidas, kūdra, skaidas (2,15). Skaidu izkliede ar mēslu ārdītāju, ar rokām, skaidu izlīdzināšana.

8. Pavasara sala izcilājumu likvidācija – ar mulču, mehāniski „atspiežot”, ar motobloka ratiem viendabīgi pierullējot virsmu, veco zariņu izlaušana ar plastmasas diskiem.

9. Lauku iekārtošanas tehniskie risinājumi – pievadceļi no šāļiem un zāģskaidām – 2 ,3, 4 kārtu (vieglais, peldošais ceļš), tehnoloģiskie ceļi pa lauka vidu (15,17-23), pastāvīgu dēļu “sliedes” (2,), pārvietojamu dēļu „sliedes” zem „tačkas”, motorbloka.

10. Dabīgie purva augi kā noēnojums un aizvējš, naktīs lidojošo un apputeksnojošo kukaiņu dienas mītne (1,8,13,21).

11. Dabīgo materiālu un tehnoloģisko paņēmienu izmantošana dzērveņu slimību kontrolē (1-23).

12. Nezāļu kontroles veidi: ravēšana, ciņu izfrēzēšana un herbicīdu ierobežota (lokāla) pielietošanas mēģinājumi (3 reizes samazinātā koncentrācija, laiks) vasarā – pieskārieni, rudenī un pavasarī – pirms veģetācijas (dzērvenes vēl ir violētas) – lokālā smidzināšana (zem kupola).

13. Krūmu ravēšana, izciršana dažādos veidos.

14. Slimību izplatīšanās pa teritoriju ierobežošana ar stādījumu plānojumu, tādejādi, lai blakus laukos nebūtu 2 vienādas šķirnes, vai vienāda agruma grupas šķirnes (nosacīti).

15. Sēnīšu slimību kontrole – lieto visvājāko un nekaitīgāko fungicīdu (ASV rekomendētais kā visnekaitīgākais – „maneb”, kas pie mums reģistrēts kā „ditāns”), kontrole ar zāģskaidām, slimību prognozēšanas iespējas.

16. Gruntsūdens līmeņa optimuma novērtēšana dažādām šķirnēm (Stevens, Ben Lear, Pilgriim). Gruntsūdeņu līmeņa stabilizācija izveidojot stabilu līmeni purva ezerā, liekā ūdens nolaišana pa vaļējiem grāvjiem.

17. Laistīšanas nepieciešamības novērtējums pie dažāda iestādītā virsējā gruntsūdeņa līmeņa, skaidu mulčas slāņa biezuma (foto – augsnes plaisāšana).

18. Pasīvi novērojumi – nemulčētās kūdras noārdīšanās intensitāte (saules starojums + mikrobu procesi).

19. Mēslošanas materiālu un veidu salīdzināšana, pielietošanas metodes – ar mazām (minimālām) devām, šķidrā veidā – laistot, smidzinot uz lapām, to salīdzināšana ar granulu kaisīšanu – bez mulčas, virs mulčas – šķīšana un izklīdināšana.

20. Slāpekļa relatīvā pārākuma cēloņu analīze un tā seku mazināšana ar skaidu mulču un pelniem.

21. Latvijas nākotnes šķirņu (Dr.biol. A.Ripas izveidotās) pavairošana Kalnciema, Tumšā, Septembra – (13), Salaspils agrā, Salaspils melnā, Dižbrūklene (14).

22. Izdalīto perspektīvo kultivāru pavairošana un salīdzināšana (19)

23. Šķīdumu izkliede zem skaidu mulčas – sk. atsevišķi eksperimenti.

24. Studijas par mikorīzes – saimnieku krūmu sakņu sadzīvošanu skābās kūdras augsnēs (brūklenes, zilenes, priedes) un šo priekšstatu pārnese uz dižbrūkleņu stādījumiem (piem. apatīts, u.c. minerālu izmantošana, mulčas masa un veids, ūdens līmeņa izmaiņas sezonā, skābeklis ūdenī).

25. Ogu pārstrādes tehnoloģiju pamati – uzglabāšana, attīrīšana, frakcionēšana, precīzā sagriešana, osmotiskā žāvēšana, žāvēšana no 30 C līdz 55 C). Šķirņu piemērotība dažādām tehnoloģijām (sulas, zaptes, ogas sīrupā, cukādes, u.c.).

26. Šķirņu garša izstrādājumos un gardāko šķirņu mērķtiecīga pavairošana 2006.g. programma.

2006.g.10. maijā Andris-Ansis Špats, Dr.sc.ing

Dzērveņu stādu biezība – pēc subsīdiju Nolikuma – 2002.g., 7. pielikuma „prasībām”

Z/S “Gundegas”, Vidrižu pag., Limbažu raj.

Stādījumi atrodas Laugas purvā, “A” lauku masīvā, sekojošos lauciņos , kuri norādīti pēc to Nr plānā.

_________________________________________________________________________

Lauks, Šķirne Stādu skaita diapazons Vidējais* skaits

_________________________________________________________________________

1. lauks – Beckwith, Howes 50 – 200 stādu/kv m , vidēji 60st/kv m

2.lauks Stevens 80 – 120 pa abām šķirnēm

Ben Lear 30 – 80 vidēji 70 st/kv m,

3. lauks Early Black 40 – 100 vidēji 60 st/kv m,

4. lauks Franklin 40 – 60 vidēji 50 st/kv m,**

5. lauks Early Black 50- 80 pa

Howes 30 – 100 šīm šķirnēm

Stevens 80 –120 vidēji 80 st/kv m,

6. lauks Early Black 40 – 200 pa

Jauns kultivārs atzīmēts (violets) 40 –80 šīm šķirnēm

Pilgrim 40 – 100 vidēji 70 st/kv m,

7.lauks Howes 40 –80 pa abām šķirnēm

Pilgrim 40 – 100 vidēji 60 st /kv.m,

8. lauks Beckwith 40 – 200 pa abām šķirnēm

Franklin 30 – 150 vidēji 50 st/kv.m,

13.lauks Ben Lear 30 –80 vidēji 50 st/kv.m,

A. Ripas 3 šķirnes (stādījums vagās – piemaisījumu atlasei, dīgst pakāpeniski)

šķirnes: Septembra, Tumšā, Kalnciema agrā – visas stādītas vagās, dažādos dziļumos

15. lauks Franklin 40 – 80 vidēji 60 st/kv m,

Bergman 50 – 100 vidēji 80 st/kv m,

17. lauks Steven ( dziļi stādīts – dīgst pakāpeniski) 40- 100 vidēji 50 st/kv m,

19. lauks Kultivārs , “Black Weil”, izdalīts no Franklin (stādīts vagās) vidēji 45 stādu/kv.m

Novērtējums veikts 2.,3. augustā, atkārtoti 7.oktobrī 2002.gadā, izmantojot skaitīšanas gadījuma metodi, sviežot 0,5 m x 0,5m rāmi 10 reizes vienmērīgi pa lauku. Stādus skaita pa desmitiem. Novērtējot vidējo* lielumu, ņem vērā skaitīto stādu vispārīgo sadalījumu pa lauku. Pēc parciālo skaitīto novērtējumu sasummēšanas to dala ar kopējo lauka platību un iegūst” vidējo stādījumu biezību”.

· Par stādu jūlijā, augustā uzskata apsakņotu stīgu, tās gabaliņu kam ir vismaz 1 vertikālais dzinums (rudenī parasti ir 3 – 5) 1 cm garumā (rudenī parasti 5 cm – 10 cm) augusta sākumā.

· Eksperiments** stādu izdalīšanā no apsakņota “zaļā viļņa” veikts no 4. lauka pārstādot no 2 kv m apsakņota “zaļā viļņa” ņemtos stādus uz 19. lauku – kultivārs “Black Weil”, kad ieguva 2500 stādu, tātad bija vismaz 1000 stādu 1 kv m 4. laukā.

22.augustā, 2002.gadā Andris Ansis Špats, Dr.sc.ing.

Piezīme1 – 2008.g: Jaunajiem stādījumiem 1.un 2. ziemā parasti uzbrūk rubeņi un zaķi. Ja zeme ir sasalusi, tad to nokostā virszemes daļa nākošā gadā labi ataug, bet ja uzbrukums ir bijis siltā laikā un zeme nav sasalusi, tad „izravēti” tiek lieli laukumi. Valsts diemžēl šādus Dabas dzīvnieku un putnu „uzbrukumus” nekompensē, jo ierēdņi paši neko nav stādījuši un izaudzējuši…

Piezīme 2. Gar iebraucamo ceļu ir sastādītas „augsto krūmu dzērvenes”- tā burtiskā tulkojumā no angļu „high bush cranberries” varētu saukt mūsu IRBENES

Ierīkoto dzērveņu stādījumu shēma Pētnieciskā jaunsaimniecībā “GUNDEGAS” Lauciņu garums max 200 m, platums 20-21m, grāvju platums 1 -1,5 m (ziemeļu gals)

——————————————————————————————–

_26. gultne 200m x 20m, 2006.g. Howes stādīts 50gab/m2 no 7. lauka

——————————————————————————————–

_25. gultne 200m x 20 m, 2006. Bergman stādi no 15. lauka, bez piemais.

——————————————————————————————–

24. gultne 200m x 20 m, 2006.g. Ben Lear stādi 50gab/m2 no 2. lauka

———————————————————————————————

23. gultne 200m x 20m, 2004. Pilgrim stādi no 6.,7. laukiem

———————————————————————————————

22. gultne 200m x 20m, 2004. Ben Lear stādi no 13. lauka

———————————————————————————————

21. gultne 200m x 20m, 1998.g eksperiments -VAGĀS Stevens PRIEDES

———————————————————————————————

20. gultne 200m x 20m, 2004. Stevens no 2. lauka

19. gultne 200m x 20m,Stevens/ gaišās lapas2006/ tumšās lapas 2006/ Stevens

Stevens/ “Black Weil”, / izdal. no Beckvith? / Stevens

———————————————————————————————

18. gultne 200 m x 20m 2006.g. Ben Lear stādi 50gab/m2 no 13. lauka

———————————————————————————————-

17. gultne 200m x 20m “Stevens” 200 000 stādu

———————————————————————————————

16. gultne 200m x 20 m , 2004.g. Pilgrim no „Gundegām”

———————————————————————————————-

15. gultne 200m x 20m “Bergman” 2000kv.m, 160 000 stādu / Fankl.

“Franklin” 2000kv.m 120 000 stādu / Frankl.

———————————————————————————————-

14. gultne 200m x 20 m Pilgrim 2007.,/ Salaspils melnā/ izd. No Bergman

Salaspils agrā,/ izd. no Bergman

———————————————————————————————-

13. gultne Ben Lear/ “Kalnciema agrā,…/ “Septembra”,

Ben Lear / Kalnciema agrā …./ Kalmnciema Tumšā”,180 000 st

———————————————————————————————-

12. gultne_- 200m x 20 m „Ben Lear”” 2007.g. , 200 000 _________________________________________

10 -11 Pīlādzi – 50 stādu (no meristemas) PIEVEDCELS

——————————– —————

PIEVEDCEĻS

9. dobe – 150m x 20m – pīlādzi „Granatnaja” -2007.g. 110 stādu

(no meristemas)

_8. gultne 110m x 20m “Beckwith”, “Franklin”, 110 000stādu

—————————————————————————–

7. gultne 130m x 20m “Howes”, “Pilgrim” 156 000 stādu

—————————————————————————–

6. gultne 145m x 20m “Early Black”,”Pilgrim” 203 000 stādu

———————————————————————————————-

5. gultne 200m x 20m “Early B.”,”H.”,”Stevens” 320 000 stādu

———————————————————————————————-

4. gultne 200m x 20m “Franklin” 200 000 stādu

———————————————————————————————-

3. gultne 200m x 20m “Early Black” 240 000 stādu

———————————————————————————————–

2. gultne 200m x 20m “Ben Lear”…..“Stevens” 280 000 stādu

———————————————————————————————–

1. gultne – dobe (anglu – bed) 160m x 23m “Beckwith”, “Howes”

————————————————————————————————

Ūdens kanāls, kas savienots ar ezeru

————————————————————————————————

Ierīkoto dzērveņu stādījumu shēma Pētnieciskā jaunsaimniecībā “GUNDEGAS”, 2. laukā

Ieskaitot 2004. un 2007.gadu stādījumus ………(ziemeļu gals)

Lauka Škirņu nosaukums Stādu izcelsme Iestādīto stādu skaits –

Nr , platība 40 -50 gab/m2,

27. kartu lauciņš – ceļa vieta

26. lauks 2006. Howes stādi ņemti no 7. lauka rietumu gala 2006

25. lauks 2006.g. Bergman stādi ņemti no 15. lauka (šķirnes attīr. no piemais.) 2006

Iepriekš tika izravēti stādi ar gaišām lapām, tie iestādīti 14. laukā)

24. lauks 2006.g. Ben Lear no 2. lauka labākām, veselām zonām 2006

23.lauks, 2004.g. Pilgrim no 6., 7. lauka mātes augiem 40/m2 …160000 2004

4 000 m2

22. lauks, 2004.g. Ben Lear no 13. lauka mātes augiem 45/m2… 180000 2004

4 000m2

-21. lauks, Stevens no 2., 3. lauku mātes augiem 40/m2…160000

4 000m2 2005.g. pielabotas tukšās vietas ceļa galā (Austrumos)

20. lauks, 2004.g. Stevens no 2. lauka smilšotās daļas 50/m2…200000 2004

4 000m2

19. lauks – St 2006.g. gaišās //// tumšās lapas no agrās šķ.(Black Veil)…St 2006 /// St.

St / izdalīta agra, melna šķirne no4. lauka, stāda n? Izdal no Beckvith /// St

18. lauks ………2006.g. Ben Lear no 13. lauka 2006

17. lauks Iepriekšējie , 2002.g. stādījumi – “Stevens” Steven smiltīs, 1997.g.

Steven smiltīs

16. lauks -2004.g. Pilgrim no “Gundegas” eksp. lauka 40/m2…160000 2004.

4000m2

15. lauks Iepriekšējie, 2002 g. stādījumi –“Bergman”…… “Franklin” smiltīs, 2002 + 1997.g.

“Franklin” skaidās…….”Franklin” smiltīs

14. lauks 2007. Pilgrim – no spilvu izgriešanas……”Salaspils melnā”… Izdal. No Bergman

2007. “ Salaspils agrā” …..kā piemaisīj. 2006.

13. lauks – 2002.g.“Ben Lear”……… ”Kalnciema agrā”… “Septembra” 2002.

“Ben Lear”……..”Kalnciema agrā”……….”Kalnciema tumšā

12. lauks – 2007 „ Ben Lear” – stādi no spilvu izgriešanas 2007.

Pīlādži „Granatnaja”-2003. ceļš ceļš ceļš

ceļš

ceļš

2006.gada 19. augustā Andris Ansis Špats

+ 2002., 2004. + 2007. gada stādījumiem

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.