Dižiem ļaudīm dižbrūklenes brokastīs!

Šādu pozitīvu atsauksmi nopietni izteica jauneklis Almants pēc parastās Saulkrastu ruletes nogaršošanas, kurā bija izmantots jaunais zemnieku piedāvājums – dižbrūkleņu skābā zapte. Zemnieku piedāvājumi – sulas, zaptes, sīrupi, sukādes, ogu pusītes savā sulas sīrupā ir ar maksimāli saglabātām bioloģiskām īpašībām un tiem nav analogu produktu mūsu lielveikalos.

Dižbrūklenes ir tās pašas ogas, kuras padomijas laikā tulkoja no krievu valodas kā „lielogu dzērvenes”. Patiesībā angļu valodā Amerikā ar vārdu „dzērvenes” (cranberry) apzīmē 4 veidu ogas: viņu „augstās krūmu dzērvenes” mēs saucam par irbenēm, „kalnu dzērvenes” mūspusē ir brūklenes, „purva dzērvenes”, „krievu dzērvenes” pie mums vienkārši ir dzērvenes. Amerikas „zemās krūmu dzērvenes” līdz šim dēvējām par lielogu vai Amerikas dzērvenēm, bet tās tuvākas garšas ziņā un bioloģiski ir mūsu brūklenēm, tāpēc „dižbrūkleņu” vārds ir precīzāks, bet vai tas tautai patiks, to rādīs laiks. Amerikas pamattauta – indiāņi šīs ogas sauc par Augstā Gara (Dievs – mūsu parastā izpratnē) sūtītām ogām, uzsverot to spēju dziedēt ķermeni un dvēseli, bet iebraucēji tās sākotnēji sauca „cramberry” – nobērtās ogas.

Dižbrūkleņu audzēšanā pašlaik daudz līdzekļu un enerģijas iegulda zemnieki, bet kopš 2000. gadu arī Valsts nedaudz atbalsta stādījumu ierīkošanu ar subsīdijām. Ogas pārstrādei daži lielie ražotāji 2005.g. iepirka Kanādā, tāpēc zemniekiem bija jāapgūst pārstrāde tā, lai saglabātu visas ogu vērtīgās īpašības.

Latvijas zinātnieku (Dr.biol. Alfrēds Ripa) pamatotie galvenie dižbrūkleņu argumenti:

· šī ir kultūra, kuras produkti nav ES tirgū, bet tos importē no Kanādas, ASV un tāpēc tā var kļūt par interesantāko un lielāko Latvijas piedāvājumu (Projekts tika izstrādāts kopā ar ASV Zemkopības dep. Finansētiem konsultantiem jau 1997.g., autors Dr.sc.ing. A.Špats);

· Latvijas vīriešu paātrinātā mirstība galvenokārt ir saistāma ar sirds vājumu, infarktiem u.c., bet šīs ogas satur vielas, kas stiprina sirds muskulatūru un kapilārus (Dr. Jon Folt – indiāņu zinātnieks). Ja vīri lietotu dižbrūkleņu šņabi sintētisko garšu vietā, tad vismaz būtu kāds labums veselībai no šī netikuma…

· dāmām raksturīgās kaites sieviešu orgānu sistēmā (sastop līdz 60%) jau tagad ārstē ar importētiem dižbrūkleņu pulveriem kapsulās ( sk.- cranberries), bet šie aptieku produkti kapsulās ir 10 – 20 reizes dārgāki un bez garšas salīdzinot ar dzīvām ogām, zaptēm un sulām;

· imūnās sistēmas nostiprināšanai dižbrūklenes palīdz ar to, ka tās novērš baktēriju un vīrusu pielipšanu un iekļūšanu visās gļotādās un šī aizsardzības spēja ir vismaz 10 stundas pēc 10-20 gramu ogu produktu uzņemšanas, tāpēc tās ir vislabākās „brokastu ogas”;

· aizsargājošais un ārstējošais efekts dižbrūklenēm nav saistīts ar kulinārijas izstrādājuma veidu (daudzas bioloģiski aktīvās vielas ir viršanas temperatūrā stabilas), kas dod iespēju katram izvēlēties patīkamāko produktu – gūstot reizē baudu un veselību;

· dižbrūkleņu zaptes un ogas labi izvada no organisma „slikto” holesterīnu,

· tāpēc tās ir labi lietot kopā ar gaļu – mērcēs un „kečupos” , kā pildījumu treknās kūkās un tortēs;

· ņemot vērā Pasaules zinātnieku izpētītās īpašības, dižbrūkleņu produkti ir sevišķi veselīgi un ieteicami tieši brokastīs, lai visu dienu mēs būtu pasargāti arī sabiedriskās vietās.

Kā jau jebkurš jaunums, dižbrūklenes sastop savus piekritējus, bet ir tik tradicionāli spītnieki, ka pat pēc pirmā infarkta viņš nemēģinās jaunās ogas, bet pacietīgi sagaidīs trešo – pēdējo… Citiem nepatīk t.s. „tīruma gatavības” ogas, kuras septembrī, oktobrī un decembrī ir cietas, jo tās tad ir vēl dzīvas kā ziedi. Citiem tieši šādas patīk vislabāk, bet pēc Ziemassvētkiem labi ja 20% vēl būs cietās ogas.

Tas nozīmē, ka mūsu saimniecēm ir jāpadomā – ko un kā pasniegt sev, vīram un bērniem brokastīs, kas saturētu 10 – 20 g. dižbrūkleņu.

Mūsu pētnieciskās saimniecības ražotne no pašu audzētām dižbrūklenēm gatavo jau vairāk par 10 produktiem. Galvenie patērētāji ir apkārtnes pilsētiņās – Limbažos , Siguldā, Valmierā un Cēsīs, kur notikušas arī dažādas degustācijas. Bieži izbraucam pie dažādu slimnīcu ārstiem, skolotājām skolās, jo viņi strādā bakteriāli piesārņotā vidē bez piemērotas aizsardzības. Vispieprasītākie produkti ir: ogu pusītes savā sulas sīrupā, sīrups, sukādes, sīrupu kompozīcijas ar cidonijām, pīlādžiem, irbenēm un upenēm, jo dižbrūklenēm ir izcili labas kompozīciju veidošanas spējas. Tas nozīmē to, ka iepriekš nezinām – kādu jaunu garšu radīs divu produktu apvienojums. Pavārēm tas ir ļoti interesanti! Dažādu ogu šķirņu produktu degustācijas parādīja interesantas atšķirības, jo vīriem labāk patīk rūgtenās garšas šķirnes (ogas ir melnākas), bet dāmām tās, kur rūgtums ir mazāk. Varam to saprast arī tā, ka vīri jūt tās šķirnes, kas stiprāk palīdz sirdij un asinsvadiem – mūsu vīru vārgākās vietas.

Daži maz lasīti padomi saimniecēm:

1. Jaunas kompozīcijas. Dižbrūklenes maltas vai tās skābo zapti (cukurs no 0 līdz 20%) pievienojiet jebkuram saldumam – saldējums, kūkas, jogurti, veikalā pirktiem vai pašas saldiem ievārījumiem un jūs ievērosiet, ka esat radījusi jaunu garšu. Piedevu daudzumam ir jābūt mazam, jo sākot ar tējkaroti uz glāzi (2-3%), rodas kompozīcijas efekts, bet pie 15% – 20% piedevas dižbrūkleņu garša jau var dominēt. Patīkami, ka šādus kompozīciju saldumus jau var atļauties arī slaiduma meklētājas. Jubilāram un viesiem būs patīkami, ja blakus tortei noliksim trauku ar dižbrūkleņu ogām, želeju vai zapti, lai katrs var savu gabaliņu dekorēt, papildināt pēc savām vēlmēm, veidojot savu kompozīciju.

2. Vielu maiņas un alkohola izvadīšanas veicināšana. Pēc viesībām dažreiz ir smagi, ko var novērst bagātīgi piedāvājot dažādus dzērienus no dižbrūkleņu sulas vai to sīrupu un komponēt ar citām ogām. Katrs tāds dzēriens būs oriģināls kompozīcijas efekta dēļ, bet viesību dalībnieki otrā rītā modīsies ar skaidru galvu. Viesi gan jābrīdina, ka naktī būs jāceļas pastaigāt, jo pastiprināti organisms tiks skalots. Pazīstams restorāna īpašnieks viesiem iesaka kokteili ar dižbrūkleņu sulu un tajos vakaros neviens „nenolūstot”, esot pat lielāks alkohola patēriņš un otrā rītā nesūdzas par smagu galvu.

3. Sukāti un sīrups. Amerikas uzņēmumos šo procesu uzskata par lielu noslēpumu un pat zinātnieku konferencei nerādīja. Mūsu tehnoloģija pamatojas uz Internetā publicētiem Kanādas biotehnologu pētījumiem un ir ar dažiem pašu uzlabojumiem. Cietas ogas (līdz Ziemassvētkiem vai janvāra vidum) nomazgā un sagriežam precīzi uz pusēm ar asu nazi. Latvietēm ne sevišķi patīk amerikāniski vienkārši sakapātās vai pat saspiestās ogas. Ražošanā izmantojam pašu konstruētu oriģinālu ogu griešanas aparātu un 2., 3. frakcijas ogas (lielākais diametrs). Ogu pusītes sasaldē saldētavā vismaz 12 stundas. Ogas atlaidina, atdala sēklas un sajauc ar cukuru attiecībā 1:0,8 līdz 1:0,9. Amerikāņi mīl saldākas un tur attiecība ogas : cukurs ir 1:1 līdz 1:1,1. Maisījumu novieto slēgtā traukā istabas apstākļos (aptuveni 20C) 3 diennaktis un katru dienu masu apmaisa. Iegūst ogu pusītes savā sulas sīrupā, kas ir gards un arī estētisks, skaisti lietojams produkts. To pilda burciņās un uzglabā ledusskapī līdz vajadzībai. Izmanto kā sevišķi retu desertu, dažādu ēdienu dekorēšanai, veltījumu, uzrakstu veidošanai uz tortēm ar ogu pusītēm.

Sīrupu notecina un izmanto kā piedevu pie rīta kafijas (2-3 tējkarotes pasargā pret baktēriju uzbrukuma 10 st). Nosusinātās ogu pusītes novieto uz sieta un lēnām žāvē (40C – 50C – 3 diennaktis) līdz iegūst sukādes, ko var glabāt pat 2 gadus, bet tās apēdās pat nesaprotami ātri. Bērniem, sevišķi meitenēm sukādes iesakāmas „košļeņu” vietā, jo tās spēj pat cistītu izārstēt, kas var būt moderno pliko muguriņu „pavadonis”.

Latvijas lielveikalos dažviet pārdod kādu firmu (arī kādas zemnieku saimniecības) importētās sukādes – kā sakapātas un žāvētas ogas, bet mūsu ražotās sukādes ir precīzas ogu pusītes.

Atšķirību gala produktos un to kvalitāti vienmēr nosaka ogu audzēšanas apstākļi. Mēs ogas audzējam maksimāli tuvināti dabiskiem apstākļiem, par ko katrs interesents var pārliecināties. Amerikā parasti izmanto intensificēto ražošanu, ja vien tas nav specializētās „dabisko produktu audzētavās” audzētais produkts. Taču Amerikas dabīgie produkti arī tur ir maz pieejami un to cenas ir daudzkārt augstākas par pie mums importēto produkciju.

2006. gada 22. marts Andris Ansis Špats, tālr. 4022564, mob. 26128457

E-pasts: ashpats@apollo.lv