Par zinātnieku tiesību ierobežošanu

Latvijas Republikas Satversmes Tiesai

Sūdzība

par zinātnieku tiesību ierobežošanu ar Izglītības un zinātnes ministrijas Rīkojums par „Zinātnisko iestāžu reģistru” un Ministru kabineta 2006.gada 3. janvāra Noteikumi Nr 21. „Par subsīdijām lauksaimniecībā” Pielikumos Nr. 3. un Nr. 4.

Sūdzības būtība:

MK Noteikumu Nr 21. (2006.g.3. janvāris) 3. pielikuma „Atbalsts augkopības attīstībai” 32. punktā ir rakstīts: „Uz atbalstu zinātnisko pētījumu veikšanai var pretendēt institūcijas, kas ir reģistrējušas Zinātnisko institūciju reģistrā, veic pētījumus attiecīgā jomā…”

MK Noteikumu 4. pielikuma „Atbalsts lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes projektiem” 69. punktā ir rakstīts: –„Subsīdijas var saņemt pretendents, kas ir reģistrējies Zinātnisko institūciju reģistrā.”

Konstatētie Latvijas likumu pārkāpumi:

Ar MK noteikumos esošo nosacījumu – institūcijas, kas ir reģistrējušās Zinātnisko institūciju reģistrā ir pārkāpts Likuma „Par zinātnisko darbību” 4. pants: „Zinātniskās darbības subjekti ir atsevišķi zinātnieki, zinātnieku grupas, zinātniskās iestādes un to apvienības.” Tādejādi MK Noteikumi Nr 21 ierobežo iespējamo zinātnisko darbinieku loku, kas būtu tiesīgi veikt vajadzīgo darbību un saņemt Valsts atbalstu subsīdiju veidā.

Ar MK Noteikumos esošo ierobežojumu – institūcijas, kas ir reģistrējušās Zinātnisko institūciju reģistrā, ir pārkāpti likuma „Par zinātnisko darbību” 5. panta „zinātnieka statuss” un 8. panta „zinātnieka tiesības” – 2.,3.,4. apakšpunkti (t. sk. tiesības saņemt subsīdijas)”.

Zinātnisko institūciju reģistrs ir izprotams tikai kā Izglītības un Zinātnes ministrijas 2005.g. 1.jūlija Rīkojums par „Zinātnisko iestāžu reģistra formu” , jo atrodams Internetā tikai IZM dokumentos, bet LR Likumos to neatrast. Tas esot pamatots ar „Zinātniskās darbības likuma 28. panta 2. daļu”, bet IZM Rīkojumā ieviesti nezināmi un nepamatoti kritēriji, ka „zinātniskā iestādē” – ir jābūt vismaz 5 zinātņu doktoriem, ka vismaz 10% no zinātniskiem darbiniekiem ir zinātņu doktori. Tas nozīmē, ka IZM ierobežo zinātnisko iestāžu lielumu, nepieļaujot reģistrēt nelielas zinātniskas iestādes, laboratorijas, noliedz vienas personas zinātnisko darbību, kādas reāli var darboties lietišķos pētījumos, lauksaimniecībā un citās jomās, pilsētās un laukos, plaši izmantojot modernos sakaru līdzekļus. LR Uzņēmumu Reģistrs atļauj dažādiem uzņēmumu veidiem zinātnisko pētniecību reģistrēt kā darbības veidu.

Zinātniskā pētniecība ir tieši individuāls zinātnieka radošais darbs, kas sākas ar ideju, projektu, bet tikai tālākā izpildes posmā tiek piesaistīti līdzstrādnieki (zinātniskie un tehniskie), bet modernā zinātnē dažādi „neredzamie zinātniskie kolektīvi” ir spējīgi operatīvi risināt pētījumus. Pasaulē slaveni ir institūti, kuros strādā tikai daži zinātnieki, piemēram, R. Monro Lietišķo pētījumu institūts ASV. Kādu institūciju paveida ar vismaz 10 zinātņu doktoriem, vai to reģistrācijas nozīme lietišķos pētījumos nav pierādīta (kosmoss, atomenerģētika u.c. fundamentālas jomas nav specifiski Latvijas lauksaimniecībai).

Paskaidrojošs pielikums

pierādījums nelielas zinātniska uzņēmuma darbības rezultativitātei

A.Špata, Dr.sc.ing. izstrādāto „Lielogu dzērveņu audzēšanas Projektu” un tā attīstības ideju 1994.,1995. g. Izglītības un zinātnes ministrijas eksperti neatzina par pamatotu, perspektīvu un tāpēc Valsts līdzekļi neesot izmantojami (tirgus pētījumu jomā!). Arī Zemkopības ministrijas vadība neatzina, ka zinātnieku Dr.biol.sc. A.Ripa (Nacionālais Botāniskais dārzs) un Dr.sc.ing.A.Špats (Pētnieciskā jaunsaimniecība „Gundegas”) ierosinājumi par nepieciešamo Valsts atbalstu jaunas netradicionālas nozares attīstībai (lielogu dzērvenes bijušās kūdras ražotnēs) būtu vērā ņemami. Latvijas zinātnieku ideju atbalstīja ASV Zemkopības departaments un laikā no 1995.g. līdz 1997.g. finansēja daudzu konsultantu darbu Latvijā, Pētnieciskā jaunsaimniecībā „Gundegas” un konkrētos lauku izmēģinājumos iesaistītās daudzās zemnieku saimniecībās, veicot zemju un purvu izpēti visā Latvijas teritorijā, izdarot konkrētu 4 teritoriju paraugu pilnu analīzi, mūsu Projekta prezentāciju Pasaules zinātnieku konferencē ASV 1997.g..

ASV eksperti un Latvijas zinātnieki 1996.,1997.g. atzina – Latvijā ir visi nosacījumi lai attīstītu lielogu dzērveņu nozari bijušās kūdras ražotnēs vismaz Viskonsīnas štata līmenī (4000 ha -10% no bijušām kūdras ražotnēm, 4000 strādājošo, 150 milj. $ ienākumu gadā), bet šeit nav nepieciešamie finansu resursi. Valsts „Zemesprojekts” un Valsts meža dienests atzina šo Projektu par svarīgu Dabas atjaunošanai. Pētnieciskai saimniecības izveidei dzērveņu jomā un privatizācijai ZM nodeva Laugas purva bijušo kūdras ražotni 126 ha Vidrižu pašvaldībai (Limbažu rajonā). Tagad izrādās, ka jau zemniekam lietošanai piešķirtos purvus Vidrižu pagasta Padome (Ziedonis Rubezis – Tautas partija) un Zemes komisija (D. Jaundžeikars – Pirmā partija) pārkāpjot vairākus Latvijas likumus (Valsts kontroles 2005.g. atzinums pēc revīzijas Laugas purva nomas lietā) iedzīvotājiem nezinot ir iznomājuši kādam ārzemniekam kūdras ieguvei. Šeit tiek atļauta arī ķīmisko un radioaktīvo atkritumu ievešana (!). KNAB 2005.g. ir uzsācis kriminālprocesu pret Vidrižu pagasta Padomi, Zemes komisiju, bet zemes iznomātājs jau ir iznīcinājis Dabu un jau veiktos pētījumus 30 ha platībā, jo vietējā vara (pašvaldība, prokuratūra) nereaģēja uz pamatotām sūdzībām, jo daži tagad ir augstos Valsts amatos ( D.Jaundžeikars).

Pasaules Bankas eksperts Šilhorns van Vīns 1996.g. izanalizēja izstrādāto Projektu un ar ASV Zemkopības departamenta pārstāvi Latvijā Lindelu Vaitloku veicināja pirmo PB „lēto” kredītu Latvijai ar LIBOR likmi (5,2% – 5,3%) jauno lauksaimniecības nozaru attīstībai 25 000 000 $ apmērā. Latvijas Valsts vadība A.Gorbunovs, R.Zīle un citi pārveidoja šo mērķa kredītu par „Lauku attīstībai” domātu ar komercbanku noteikto īstermiņa kreditējuma likmi 15% – 18% gadā, kas zemniekiem vairs nebija pieņemams. Tādejādi Latvijas Valsts līmenī tika iznīcināta arī jauno nozaru attīstības finansēšanas ideja.

Pašlaik redzams, ka Latvijas zemnieki tikai ar savu ģimeņu ieguldījumiem 11 rajonos ir attīstījuši šo nozari un spēj nodrošināt jau 150 tonnas lielogu dzērveņu – dižbrūkleņu ražu, kas ir vairāk kā Čīlē 2000.g., kur arī 1992.g.- reizē ar Latviju sāka attīstīt šo nozari, ieguldot aptuveni 20 000 000$. Latvijas Zemkopības ministrija tikai 2000. gadā atļāva subsidēt zemnieku izdevumus nelielā apmērā – aptuveni 10% no lielogu dzērveņu stādījumu ierīkošanas izdevumiem (tas ir aptuveni 50% no zemnieka iemaksātiem nodokļiem!).

Šis piemērs pierāda, ka tieši nelielie zinātnieku kolektīvi atrada iespēju apiet Latvijas ministriju ierēdņu noliegumus, neatbalstīšanu un iekustināt, attīstīt tikai ar saviem intelekta, finansu resursiem tautas veselībai svarīgu vitamīnogu audzēšanu.

Apliecinu, ka savas zinātniskās darbības veikšanai un attīstības projektu izstrādei, nepieciešamās tehnoloģijas un tehnikas izstrādei esmu izmantojis tikai savā zemnieku saimniecībā iegūtos līdzekļus.

2006. gada 2. marts Andris Ansis Špats, zemnieks, tehnisko zinātņu doktors, Pētnieciskā jaunsaimniecība „Gundegas”, reģ. Nr 660100001(deklarētās darbības: zinātniskā pētniecība, pētījumu un tehnoloģiju ieviešana, dārzkopība).

Adrese: Pasts Bīriņi, Limbažu raj., LV 4014

Tālr. 4022564 , mob. 6128457

E-pasts: ashpats@apollo.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.