Jūlija 7.,8. dienas 2005. g. Pasaulē atcerēsies ar kārtējo teroristu uzbrukumu Eiropā protestējot pret karu Irākā, Afganistānā un daudz globālākas problēmas risināšanu G 8 valstu vadītāju apspriedē. Gaidāms ir kopīgs paziņojums sakarā ar „siltumnīcas efekta gāzu” (SEG) samazināšanas problēmām Pasaulē. Riodežaneiro 1992.gada Pasaules valstu apspriedē pirmo reizi valstu vadītāji pievērsa uzmanību daudzu zinātnieku un tautu zintnieku brīdinājumiem par draudiem cilvēces izdzīvošanai. Šogad stājās spēkā Kioto protokols, kas tieši nosaka, ka pakāpeniski ir jāsamazina SEG gāzu izmeši. Šim protokolam ilgi pretojās tieši lielās, industriāli attīstītās valstis, kuru lielražošana un transports cietīs visvairāk. Piemēram, Krievijā ilgi tika popularizēta doma, ka globālā sasilšana Krievijai ir tikai izdevīga, jo ziemeļu tundra atkāpsies, atbrīvojot daudz jaunas zemes, kas ļaus ražot pārtiku Pasaules valstīm, kuru teritorijas appludinās okeāns vai pārņems tuksnesis. Taču 10 – kārtīga dabas katastrofu palielināšanās piespieda Krieviju pievienoties Kioto protokolam.
No 1. februāra līdz 6. februārim Internetā ir atrodamas vismaz 400 publikācijas (!), kas ir neredzēti liela Pasaules preses interese par Anglijas pilsētā Ekseterā 1. – 3. februārī notikušo Pasaules simpoziju par globālo sasilšanu. Visu kontinentu lielākās avīzes ir publicējušas atsauksmes, intervijas no Ekseteras. Ekseteras ziņojumu datus izmanto lielvalstu oficiālas personas. Tātad, zinātnieku ziņojumi kārtējo reizi ir „satricinājuši Pasauli”, izņemot Latviju, kuras presē virmoja vēl 2. Pasaules kara seku „viedokļu virpuļviesuļi” un tuvo pašvaldību padomju – vietējās varas maiņas kaislības.
Pasaules žurnālisti bieži izmanto tēlainus virsrakstus „Laika bumba”, „Devona laikmeta sākums”, uzsverot, ka jau pēc 50 gadiem Pasaules okeāna līmenis var ievērojami paaugstināties, ka pēc atmosfēras temperatūras paaugstināšanās par +2 grādiem, var izkust tik daudz ledus, ka jūrās līmenis var pacelties par 2m, pat par 5 m jau mūsu bērnu dzīves laikā. Skolā mēs taču mācījāmies par senā devona laikmeta jūras robežu, Ledus ezera robežu un tāpēc tagad daudziem ir pamats pie skolēnu ģeogrāfiskām kartēm paskatīties, ko žurnālisti ir domājuši ar „Devona laikmeta” atgādinājumu – jo tad Rīgas vietā atkal būs jūra… .
Daudzviet Pasaulē jau novēro, ka gājputni nemaz nelido uz savām senajām ziemas apmetnēm, pie Anglijas krastiem ir vasarā pilnīgi izmainījusies ūdensputnu populācija, jo izmainās planktona augšanas apstākļi un attiecīgi izmainās sīkie vēzīšu un mazo zivtiņu koncentrācija. Klimata izmaiņu diktētās pārmaiņas Dabā radīja šādus Pasaules lielāko avīžu virsrakstus: „Baltie lāči izzudīs…”, ”Āfrikas riski klimata izmaiņās”, „Par dzīvu Planētu”, ”Trauksmes zvani no klimata izmaiņām”, „Spiediens uz ASV kaujā par klimata izmaiņām” , „Dabas apstākļu migranti būs virs 150 miljoni!”, „Pazūd jūras putni!”, ”Globālā sasilšana mūs visus samulsina”
Ekseteras simpozijā (Exeter) piedalījās 200 zinātnieku no 30 valstīm. Viņu ziņojumi ir galvenokārt lielu universitāšu pētījumu apkopojumi un tāpēc iesakāms katram ar šo milzīgo datu apkopojumu iepazīties pašiem. Galvenie secinājumi ir:
Pasaulē pēdējos 300 gados strauji palielinās „siltumnīcas efekta gāzu” saturs atmosfērā, kas strauji palielina vidējo temperatūru Pasaulē;
Pat niecīgas vidējās temperatūras izmaiņas uz Zemes izsauks lielas izmaiņas Dabā un kā pirmo jau novēro lielo ledāju kušanu Zemes polos, augstkalnu apstākļos, kas kopumā palielinās okeāna līmeni. Tuvākajos 100 gados tiek prognozēta temperatūras paaugstināšanās par 2, 5, 7 grādiem – dažādos SEG satura modeļos, kas stabilizējoties izsauks okeāna līmeņa paaugstināšanos par 2 līdz 7 metriem. Šos parametrus noteiks tas – kādā līmenī Pasaules sabiedrībai izdosies stabilizēt un samazināt „Siltumnīcas efekta gāzu” izmešus.
Klimata un Dabas apstākļu izmaiņu ātrums pieaug, jo ja 1990-os gados šādas izmaiņas prognozēja uz 2100-2150 gadiem, tad tagad zinātnieki runā jau par pašlaik novērojamām klimata pārmaiņām, kas nav tikai „laika apstākļu untumi”, ka jau 2025 – 2050 gados globālā temperatūra var pieaugt par +2 grādi.
Klimata izmaiņas izsauc izmaiņas baktēriju, vīrusu, mikrosēnīšu pasaulē, kas radīs jaunas slimības, jo cilvēku, dzīvnieku organismi nav pielāgojušies, pazeminās imunitāte.
Daudzas Pasaules teritorijas kļūs neapdzīvojamas, jo niecīgo nokrišņu dēļ, karstumā izžūs lielas Āfrikas teritorijas, okeāna ūdeņi appludinās plašas Āzijas zemienes un vismaz 150 miljoniem drīz vajadzēs meklēt jaunas dzīves vietas tālāk ziemeļos.
Vienīgais pretējais viedoklis Ekseterā bija Krievijas zinātniekam Jurijam Izraelam (74 gadus vecs), kurš aprēķinājis, ka tiešām Pasaules sasilšana notiek un notiks, bet tā nepārsniegšot +5 grādi… Tas neesot tik briesmīgi lai ierobežotu „siltumnīcas efekta gāzes” (tas sevišķi kaitēšot Krievijas ekonomikai un attīstībai), jo garākas kļūšot vasaras, daudz ražu dos pašlaik Kanādas un Krievijas ziemeļu un tundru reģioni, kas varēšot pabarot miljardus.
Lielbritānijas valdība jau 2002.gadā ir izstrādājusi dokumentu „Klimata izmaiņu trieciens Anglijas lauksaimniecībai”, kuras izstrādē ir piedalījušas visas lauksaimniecībā iesaistītās Valsts struktūras, Vides un Klimata institūcijas, pētniecības institūti un Universitātes. Kioto protokola prasības samazināt ogļskābās gāzes, metāna un slāpekļa oksīda izmešus visai jūtami var ietekmēt Anglijas lauksaimniecības struktūru. Jau pašlaik klimats ir izmainījies, piemēram, pieci rekorda līmeņa karstie gadi no 330 gadu ilga novērojumu perioda ir bijuši tieši pēdējos 10 gados. Pašlaik novēro ievērojamus nokrišņus kādā īsā periodā, kas rada plūdu briesmas ielejās, bet garāki karstie periodi sadedzina organiskās vielas, žāvē zemi augstienēs. Lauksaimniekiem svarīgi ir zināt gaidāmās klimata izmaiņas ilgākā laikā, jo jebkura saimniecība ir ilgtermiņa projekts, tāpēc klimata izmaiņas nosaka – jau tagad nopietni jādomā par ilgtermiņa plānošanu. Izstrādātie un šeit publicētie 6 zinātnieku ziņojumi ir ļoti saistoši arī Latvijas zemniekam, jo tie parāda, kā šodien ir jādomā lauksaimniekam, kādai ir jābūt gudras Valdības tālredzīgai rīcībai.
Kāpēc Latvija melo Pasaulei?
Tūlīt pēc Ekseteras simpozija Latvijas Vides ministrija publiskoja dokumentu „Klimata pārmaiņu samazināšanas programma 2005.-2010. gadam” kurā atrodu daudzus „baltus plankumus”, jo tajā nav ietverta informācija par Latvijas „brūniem tuksnešiem” – kūdras ražotnēm, kas gadā „saražo” pat 1/2 no visa transporta ”siltumnīcas efekta gāzēm”. Latvija, izrādās, nedomā veicināt šo gāzu saistīšanu ar mežiem, zaļām audzēm, bet nodoklis par kaitējumu Pasaules klimatam ir ieplānots aptuveni 10 reizes mazāks, kā par tā kaitīgumu runā Pasaulē. Tādas sadaļas kā „Prognozes par Latvijas teritorijas un klimata izmaiņām” šeit vispār nav. Man šķiet, ka Pasaule un Eiropas Savienība dzīvo reālu dzīvi un ar atvērtām acīm skatās nākotnē, bet Latvija vēl ir iestrēgusi „padomijas” radītos murgos un nekādi nevar pamosties jaunai dzīvei. Pat nesenais 2005.g. „ziemas orkāns”, 2004.g. 14. maija „radiācijas salna” (-12oC) nepiespieda mūsu informētājus nopietni padomāt – kas notiek Pasaulē.
Piezīmēju, ka tūlīt pēc Ekseteras simpozija šis raksts tika nosūtīts vairākām „centrālām avīzēm”, bet neviena nepublicēja savu redzējumu, pat neatbildēja.
Viens piemērs par mūsu ierēdņu bezatbildību. Pirms apmēram 8 gadiem mūsu „LA” publicēja NASA foto no kosmosa, kurā infrasarkanos staros bija redzams kā Vidzemes vidienē, sevišķi ap Madonu ļoti tiek sakarsēts gaiss. Toreiz avīzēs izskanēja doma, ka vainīgi ir mežu izcirtēji, bet noklusēja, ka tur ir vairāki tūkstoši „brūno tuksnešu”, kas saulainā laikā akumulē aptuveni 1 kW uz 1 m2, tātad 1 ha sasilda gaisu stundā ar 10 000 kWst jaudu! Kūdras ražotnēs ar neapbruņotu aci var redzēt kā šeit virmo gaiss, kā rodas vietēji virpuļviesuļi, kas pat ūdeni spēj pacelt 0,5 augstumā. Pēdējos gados saule no virsmas sadala vismaz 2 cm kūdras, kas ir 500m3 no 1 ha!
Latvijā šādu vecas tehnoloģijas kūdras ražotņu 1992.gadā bija vairāk par 50 000 ha, bet tagad esot iznomāti (telefoniska informācija no Vides ministrijas) kūdras ražošanai aptuveni 25 000 ha, bet Valsts Programmā „Klimata pārmaiņu samazināšanas programmā 2005 – 2010”, ko Latvijas valstī pieņēma šogad, martā ir noklusēti nedzīvo purvu („brūnie tuksneši”) apjomi, pielikumos par lauksaimniecības SEG izmešiem šī vecā un Pasaulē noraidītā tehnoloģijas nomaiņa nemaz nav pieminēta. Tātad, Latvijā it kā nemaz neeksistē šāds SEG avots, kas bija bankrotējušās padomijas laika ražotnes, bet tās tika atjaunotas tieši pēdējos Latvijas gados – klusi un neuzkrītoši. Aprēķini rāda, ka nedzīvie kūdras purvi „ražo” tādu SEG apjomu, kas salīdzināms ar transportu. Turklāt, pašlaik kūdras ražotājiem Latvijas Valsts neuzliek nekādas saistības par dabas saudzēšanu, par dabas atjaunošanu izmantotās ražotnēs – kā tas tomēr bija padomijas laikā.
Pēdējā Pasaules simpozijā par nedzīvo purvu kaitējumu, kas notika Toronto sadaļā par SEG izmešiem ir konstatēts, ka mūsu platumā katrs kūdras ražotnes 1 ha gadā „ražo” aptuveni 40 tonnas ekvivalentā CO2 . Ja par to Latvijai būtu jānorēķinās kā par 20$/ SEG tonna, tad par 1 ha valstij būtu jāmaksā 800$/gadā. Daži kūdras ražotāji pašvaldībām maksā nomas maksu 1 ls/ha (piemēram, Vidrižos, Limbažu raj.). Latvijai SEG izmeši ir samazinājušies rūpniecības samazināšanās dēļ, tāpēc mums rodas iespēja pārdot citām valstīm brīvos SEG resursus. Pašlaik starpvalstu tirdzniecībā SEG limita cenas nav stabilizējušās, bet vismaz 10$/tonna ir pieņemama. Tātad, nedzīvie kūdras purvi liegs Latvijai pārdot SEG limitus par 25 000 ha (50 000ha ?) x 40 t/ha x 10$/t = 10 000 000$/gadā.
Dzirdējām kā Latvijas valsts (Saeima) pērn atļāva ražotājiem ievest no Igaunijas un citām valstīm „lēto cukuru”, bet to rūpnieku „peļņu” tagad ar soda naudām no subsīdiju līdzekļiem segs latviešu zemnieki. Iespējams, ka drīz atkal masu informācijas līdzekļi demagoģiski centīsies pārliecināt, ka kūdras ražotnes esot bijušas lauksaimnieku vajadzībām, kad patiesībā tur iegūtā kūdra tiek izmantota pilsētu apkurināšanai, eksportam uz ārzemēm un „saimnieko” tur kādi pilsētnieki, kuri kā lētu darbaspēku ieved pat Polijas pilsoņus….
Visnepatīkamākais ir tas, ka daudzās valstīs vides aizsargātāji publiski jau aģitē atteikties no kūdras substrāta izmantošanas, jo pašreizējās kūdras ražotnes ļoti kaitējot Pasaules klimatam.
Pasaulē ir izstrādātas stingras prasības intensīvām kūdras ražotnēm, purvu izmantošanu rūpniecībai limitē lieli nodokļi. Latvijā aizdomīgi neseko Pasaulē esošai Vides rūpei, kas ir iespējams tāpēc, ka vairāki Vides ministrijas un Vides aizsardzības resoru ierēdņi veicināja aizdomīgi lētu purvu iznomāšanu ārzemniekiem – t.s. „investoriem”, kuri pat 50 purva nomas gados nesamaksās tādu naudiņu, ko Latvijas zemnieks samaksā jau nopērkot šo purvu apzaļumošanai. Tādejādi Latvijas valsts segs ar maksājumiem to peļņu, ko „investors” varēja samaksāt „izpalīdzīgiem ierēdņiem”
Andris Ansis Špats, zemnieks, tehnisko zinātņu doktors