Ierīces apraksts

Ogu šķirotājs sastāv no ogu tvertnes, saliekamas no 0,5m gariem 3 posmiem rotējošas caurules, kurā ir dažāda izmēra spraugas, dažādu 4 ogu frakciju uztveršanas kastēm (vai maisiem), rotācijas nodrošinošā elektrodzinēja, statīva. Ierīces svars nepārsniedz 70 kg, garums -1,8m, augstums -1,6m, platums – 1m, izgatavošanas izmaksas nepārsniedza 350 Ls (2005.g.cenās).

Šķirotāja principiālā atšķirība no zināmām sieta veida (piemēram, graudu šķirotāji) vai spraugas – vibrācijas ierīcēm (piemēram, kartupeļu šķirotāji) ir ogu kustības maigā vadīšanā. Ogas virzās spirāles veidā gar caurules sienu un savā ceļā sastop šaurākas un arvien platākas spraugas, kas atrodas ieslīpi ogu trajektorijai. Tādejādi ogas kādu attālumu veic arī pa spraugas izveidotu trasi, kur smalkākās ogas izkrīt kastēs, bet rupjākās nonāk tālākā daļā – pie platākās spraugas. Ogu brīvās krišanas augstums nepārsniedz 15 cm (iebēršana tvertnē, biršana no tvertnes šķirotāja caurulē, krišana savācēja kastē)

Ogu padeve no tvertnes uz šķirošanas cauruli notiek caur apaļu ierobežojošu atveri, kur ar gumijas ieliktņiem var samazināt diametru, kas samazina frakcionējamo ogu padeves ātrumu.

Optimālo ogu padeves ātrumu nosaka eksperimentāli, vērojot lai rupjākā frakcijā nenonāktu pārāk daudz iepriekšējās – smalkākās frakcijas.

Ogu šķirošanas pilnīgumu vai precizitāti pa uzdotiem spraugu izmēriem kontrolē atkārtoti pāršķirojot kādu vienu frakciju un salīdzinot iegūtās novirzes no izejvielas frakcijas ar uzdoto normu (sk. 2.tabulu). Skaidrs, ka garenas, ovālās ogas dos plašāku izkliedi (15%-20%), jo vienā frakcijā var nonākt oga, kas šķērsojusi spraugu pa mazāko diametru vai pa garāko diametru. Ja ogas forma tuvāka lodei, tad iegūtās frakcijas novirzes uz mazāko vai lielāko ogu frakcijas pusi būs mazāka – 10% – 15%.

Lielākas novirzes no frakcijas sastāva būs arī darba režīmos, kad iekārtas ražība ir tuvu maksimālajai, jo tad pa caurules virsmu virzās 3-5 ogu biezs slānis un katrai ogai atsevišķi ir mazākas iespējas nokļūt atdalīšanas spraugā.

Šķirotāja iespējamās izmaiņas un pilnveidošana

Šķirotāja atsevišķās daļas – caurules posmi ir viegli izņemami un nomaināmi ar cita izmēra spraugām. Tas pieļauj šķirotāja izmantošanu dažādām ogām, piemēram, upenēm vasarā izmanto mazāku izmēru spraugas, bet rudenī dzērveņu šķirošanai – ir vajadzīgs iegūt rupjākas frakcijas. Pirmajā ogu šķirotāja posmā caur spraugām parasti izkrīt arī nelielie piemaisījumi, sīkie gruži un zariņi, tāpēc šeit iespējama ogu otrreizēja attīrīšana, izmantojot ventilatora vēja plūsmu.

Mainot ogu iebēršanas ražību, ogu sašķirošanas precizitāti var palielināt, vai samazināt. Precizitāti visefektīvāk palielinātu sekciju pagarināšana no 0,5m līdz 1m. Lielogu dzērvenēm par standarta situāciju var pieņemt izejmateriāla frakcionēšanas ražību 150 – 200 kg/st, bet smalkākām ogām ir jāpiemēro mazāka ražība. Šī frakcionēšanas ražība saskan ar ogu attīrītāja – šķirotāja (ASV patents) ražību, tāpēc tos var saslēgt tehnoloģiskā virknē.

Ja laukā ir divu šķirņu maisījums, kur atšķiras ogu izmēri, tad izmantojot robežu spraugu izmēru, var samērā precīzi sadalīt ogas pa šķirnēm, piemēram, „Bergman” šķirnē ir jūtami mazāku ogu šķirnes piejaukums, kur atdalīšanas robeža varētu būt 13-14 mm. Savukārt „Howes” šķirnei kā piemaisījums ir ievērojami lielākas ogas ar robežas izmēru aptuveni 15 mm (tā ir līdzīga „Pilgrim”)

Strādājot ar maksimālo ražību elektromotora siksna var slīdēt, ko var izmantot kā signālu. Bet siksnu var viegli nospriegot palielinot motora svaru vai ar speciālu atsperi.

Dižbrūkleņu – lielogu dzērveņu šķirņu frakcionēšanas piemēri

Frakcionēšanai izmanto no pagraba ņemtās ogas (2006.g. 5-10. janvārī), kad ar ogu tīrītāju – šķirotāju (ASV patents) ir atdalītas stingrās no mīkstām un bojātām ogām. Tomēr frakcionēšanas izejmateriālā vēl ir dažas daļēji mīkstas ogas, kas var ietekmēt ogu sadalījumu pa izmēriem. Mīkstā oga var saspiesties un iziet caur mazāku spraugu. Katrā mērījumā izmanto 80 – 100 kg ogas. Lai raksturotu šķirni, tika izmantotas ogas no dažādām augšanas vietām (1.tabula).

1. Tabula.

Ogu frakcionēšanas piemēri ar ražību diapazonā 150 – 200 kg/st.

	Steven1	Steven2	Steven3	Pilgrim1	Pilgrim2	Howes	Bergman
1.fr. <12 mm	0	0	0	0	aptuv. 0,7 %	15 %	6 %
2.fr. 12-15 mm	45 %	43 %	54 %	30 %	26%	67 %	57 %
3.fr. 15-19 mm	55 %	57 %	45 %	70 %	70 %	18 %	37 %
4.fr. >19 mm					3,3 % aptuv.	0	0

Piezīme: vismazākā – 1. frakcija vienmēr ir ogās, bet tās saturs ir niecīgs – zem 1 % un tāpēc lai nesarežģītu priekšstatus, tabulā tiek „piešķirts”-„0”. Praksē šī ogu šķirotāja tehniskā iespēja – iegūt 4. frakciju netiek izmantota pilnībā, tāpēc ir mērķtiecīgi samazināt 3. frakcijas spraugas platumu (no 19 uz 18 mm).

2. tabula

Ogu frakciju (2. frakcija un 3. frakcija) viendabības pārbaude atkārtoti frakcionējot ar ļoti mazu ražību apm. 80 – 100 kg/st

Izejmateriāls – _______________ 2.fr. Steven, 12-15 mm	Iegūtā1. frakcija _____________ Apt. 0,5%	Iegūtā 2. frakcija _______________ -90 %	Iegūtā 3. frakcija _______________ – 9 %
2.fr. Pilgrim	<1 %	– 85 %	– 14 %
2. fr. Howes	<15 %	– 85 %	–
3.fr. Steven 15 – 19 mm	–	-20 %	– 80 %
3. fr. Pilgrim	–	10%	– 90 %

2.tabulas dati rāda, ka ražošanas režīmā iegūto frakciju atkārtojamība, jeb frakcijas sastāva variācijas nepārsniedz 20 %. Labāka frakciju sastāva atkārtojamība ir apaļākām ogām (Pilgrim, +-10%), bet vizuāli šķiet, ka visas ogas 1., 2. un 3. frakcijā ir ļoti līdzīgas.

Frakcionētas ogas labāk birst, tās var tālākos tehnoloģiskos procesos (griešana, žāvēšana) labāk apstrādāt. Arī svaigā veidā pircējam frakcijas ir patīkamākas, plašāka ir izvēle un izmantošana, jo 1. frakciju (<12 mm) pieprasa kāpostu skābētāji un zivju konservētāji.

2006. gada 11. janvāris Andris Ansis Špats, Dr.sc.ing.

Pētnieciskā saimniecībā „Gundegas”, Vidrižu pag., Limbažu raj., ashpats@apollo.lv ,

Tālr. mob. 6128457, mājas 4022564

<a