Garu pasaules un Zemes tautu zinātnieku sadarbība Nr.2

1.Daļa. Tēmas pieteikums

Šajā – Lielo pārmaiņu laikā dažādas ļaunuma spēku jeb Melno spēku grimases varam redzēt pilnīgi atklāti. Pārsteidzoša ir par „mācītāju partiju” sevi nosaucošā Pirmās partijas vēlme par Valsts iekšlietu ministru redzēt zināmu blēdi un meli, kura nodarījumi Zemei un tautai vēl tiek aprēķināti. Valsts kontrolē konstatētie daudzie likuma pārkāpumi ar Latvijas zemi, ko organizējis vai veicinājis šis Saeimas deputāts ļauj KNAB ierosināt uzsākt kriminālizmeklēšanu pret Vidrižu pagasta Padomi un Zemes komisiju. Pasauli satrauca daudzie mācītāji – pedofīli, bet Latvijas „mācītāju partija” demonstrējās pret geju gājienu, aicinot mainīt Latvijas Satversmi, ietverot tur „guļamistabas noteikumus”. Sarežģītā situācijā tagad ir cilvēki, kuri tic Baznīcas mācībām, neskatoties uz to, ko viņu pārstāvji patiesībā dara, tāpēc nepieciešams arvien vairāk pavērt priekškaru uz jauno ticību – ticība patiesām zināšanām par Pasauli.

Aicinu nolikt malā t.s. „labējisko” partijnieku saukļus, jo redzam, ka Latvijā ik gadus mirst virs „bioloģiskās normas” tūkstošiem, bet Valsts naudu – 1 miljonu Ls atrod priekš apšaubāmas kvalitātes vakcīnas, ko potēšot kādiem izredzētiem pret kādu maz iespējamu gripas paveidu (vecais klons). Tūkstoši Rīgā jau ir bezpajumtnieki un tie nosalst, mirst no nezināmām slimībām, izplatot jau aktivētus baktēriju, vīrusu paveidus. Latvijas armijai vairs nevar atrast derīgus jauniešus un tikai algotņu jeb mūsdienu terminā – „profesionāļu armija” spēšot mani, Tevi aizstāvēt (?). Latvijas iedzīvotāju vidējais mūža ilgums strauji samazinās, bet neviena Valsts institūcija par to atbildīga neliekas. Šādā valstī ticēt esošai varai var tikai cilvēki, kas apmānīti ar solījumiem, reklāmu un noklusētu patieso informāciju.

Ko darīt tiem, kas vairāk zina?

Mana atbilde ir tikpat sena kā Pasaule – cilvēkam ir jāapzinās sevi, savs Uzdevums Dzīvei, kāpēc viņš ir nācis uz šo Zemi, šo Valsti, šo tautu šajā – Lielo pārmaiņu laikā (!). Nesamanīt grandiozās jau notikušās pārmaiņas Pasaulē var tikai pilnīgi aprobežotais, jo cerēt, ka ar PSRS sabrukšanu, uzbrukumu ASV ekonomiskam simbolam – Dvīņu torņiem viss ir beidzies ir vairāk kā naivi. Nav taču vairs tālu 2012. gada 22. decembris – „laika beigas” pēc senajā maiju civilizācijā izstrādātā kalendāra. Neviens vēl nav pat centies novērst tos esošos Cēloņus, kas novedīs pie Pasaules lielvalsts – ASV ekonomiskās sabrukšanas un tad dolārus varēsim tāpat kā rubļus izmantot tapešu vietā. Vairākās valstīs nopietni domā kā izdzīvot Globālā klimata izmaiņu laikā, bet Latvijā joprojām atļaujas arvien vairāk bojāt ozona slāni, neskatoties uz parakstīto Kioto protokolu, slēpjot patiesos mūsu kaitējumus Pasaulei.

Kopumā paskatoties uz to ierobežoto informāciju, ko tautai sniedz avīzes, radio un TV, skaidrs, ka zinātnieka Uzdevums ir pēc iespējas plašāk parādīt tās mūsdienu zināšanas, kas vairs nav nesaprotamas zinātnieku vidē – tajā neredzamā kolektīvā, kas iet Pasaules izziņas priekšpulkā, nevis citē kādas sen aizmirstas autoritātes.

Lūk, pie manām ārdurvīm jau klaudzinās kādi zem lupatām paslēpušies bērniņi un kliedz amerikānisko filmu stilā: „Saldumus! Ja nē, tad izjokosim!” Pieprasu viņu piedāvātos jokus, jo dzīve ir tik skumīga, bet… to piesolīto joku nav! Piedāvāju meitenēm saldumus atmest, tāpat kā pīpēšanu, jo vietējā skolā ir vairākas meitenes ar uzblīdušiem dibeniem tā, ka viņas īsti paskriet vairs nevar bez tusnīšanas. Jā, tas jau tiek uztverts kā labs joks, jo tāda ir dzīves patiesība, nevis amerikāniskā filmiņa. Atceros, ko vietējā avīze rakstīja par Latvijas projektu ”Bērniem draudzīgā skola”, kas bija noformēts kā PSRS laikos – priekšnesumi un pašdarbībai veltīts „pokazuhas” pasākums. Tajā pašā laikā skolās nav pieejams, nav analizēts oriģinālais ANO dokuments: „Konvencija par bērnu tiesībām”, kas Latvijā ir spēkā kopš 1992.g. 14. maija, jo tad katrs domājošais saprastu, ka Latvijas skolās daudz kas nav vēl realizēts. Piemēram, vai visi bērni šeit var apgūt katras tautas tradīciju kultūras vērtības, vai māca par dzīvības harmonisko attīstību, vai tiek bērniem bioloģiski pilnvērtīgs uzturs, vai var bērns mūsu skolās izveidot pret baktērijām un vīrusiem izturīgu organismu? Daudz skaļu diskusiju šeit bija par kādas vienas Baznīcas mācības iekļaušanu skolas mācībās, bet Pasaulē ir daudz senāku un kulturāli, morāli dziļāku mācību par to, ko radīja no Ēģiptes izraidīta kāda toreiz negodīga un zaglīga tauta. Šaubos – vai šeit Latvijā, šajā laikā kādas vienas reliģijas dogmas būtu svarīgas, bet redzu, ka zagļu un slepkavu mums netrūkst, tātad esam ļoti nevienādi arī morālē, ko nes mūsu Dvēsele.

Kāpēc norobežojos no apkārt redzamām nejēdzībām?

Paskatos kalendārā – 2005.g. novembris, jā līdz 2012.gada 22.decembrim palicis visai maz jo tajā dienā es ieeju 80. gadu posmā un vismaz priekš manis tas ir jauns laika atskaites cikls. Saprotu, ka zinātnieku zināšanas par to kā var ietekmēt laiku ir maz zināšanu un tas būs atsevišķs raksts. Tātad līdz iespējamai laika robežai 2012.gadā ir vēl jāpaspēj pabeigt daudzus iesāktus darbus, arī tautas informēšanā. Man šodienas situācija atgādina 1986.g. – „Černobiļas gadu”, kad zinātnieku grupā mēs mierīgi spriedām ko un kā darīt līdz 1991.g., kad varētu notikt „visvarenās PSRS” sabrukšana un es pierādīju domu, ka intelektuālim ir jādodas uz laukiem… Tā 1988.g. jau nonācu laukos, atstājot t.s. augsto zinātni1990.g. ar tās ierobežojumiem izziņas jomā un visu šo laiku veidoju pētniecisku saimniecību, kas varētu nodrošināt manus neatkarīga zinātnieka meklējumus un pētījumus.

Atgādinu lasītājiem vairākas svarīgas tēmas, par kurām „Zintnieka” lasītājiem iepriekš esmu rakstījis, jo tās visas tagad būs svarīgas, lai mierīgi un ar sapratni pieņemtu mūsdienu zinātnes sakarus ar Garu Pasaules zinātnieku kolektīviem, struktūrām un tajā esošām Būtnēm.

Tālajā 1998.gadā „Zintnieks” pirmais uzdrošinājās publicēt rakstu „Mūžības un Laika josta” (Z.1998.N5.-9.), kurā pierādīju neredzamās sakarības tālu senu civilizāciju, laikmetu un Zemes teritoriju kopumā, ko var redzēt un izlasīt zīmju valodā no Lielvārdes jostas, esošos kristālos (smiltīs un akmenī) – Sibīrijas gaišreģes Anastāsijas teiktajā, latviešu mūsdienu talantu darbos. „Dievišķās A PRIORI zināšanas”(Z.,2001.g., N 5-9) bija zināmas jau seniem grieķu filozofiem un līdz mūsdienām šis jēdziens no latīņu valodas „a priori” tiek lietots lai apzīmētu tās zināšanas, kas ir mūsos pirms sajūtas ko signalizē. Interesanti, ka pēc publikācijas „Zintniekā” šo vārdu plaši sāka lietot prese un politiķi, kas rādīja, ka tautas izglītošanā „Zintniekam” ir liela loma, lai arī it kā abonētāju nav tik daudz kā pūlim domātie „seksofīlie” (ar seksu pilnie) un politiskie izdevumi. Sākoties 2000. gadu ciklam, tika publicēti raksti par iespējamo krīzi Pasaulē (klimatiskā, ģeoloģiskā un politiskā), Z. 2001 N3,6,8, kuras attīstību reāli pašlaik novērojam. Partokrātisko grupējumu veidoto Valsts varas mehānismu, kas bija atmaskots jau no Pasaulē slavenā domātāja Alberta Šveicara, jo partokrātija šeit uzurpē jēdzienu „demokrātija”, ko pierādīju rakstos 2002 g. N11,13 un 2003g.g. N 14,17.

Zemes Spēka vietas un tajās esošās Svētvietu lomu nozīmi un to izpētei „Zintniekā” ir bijušas daudzas publikācijas. „Ja Svētvieta pagalmā”, 2002., N24, „Harmonizēsim apkārtni dziedot”, 2003., N15., „Zvaigžņu un Saules Gaisma”, 2003., N16., „Caur Apziņu uz Svētvietām”, 2003., N21-23., „Smalkās Pasaules vizualizācija”, 2004., N24, „Par Zemes Spēka vietu noteikšanu”, 2004., N8., „Līgošanas vietas ierīkošana”, 2004., N9., par Smiltenes un Braslavas Spēka vietām – 2004., N10,11, „Saulkalnes un Zilākalna dziesmas”, 2004., N15, „Zīmes labības laukā”, 2004., N16, „Katram savu Spēka vietu”, 2004., N19., „Saprāts + bērns = cilvēks 2004., N23,24, 2005. N.1-8, „Latviešu Jāņi un Pasaules Saulgrieži”, 2005., N12,13, „Āderes – priekšstati Latvijā un dati no Interneta”,2005., N …

Šī ir šķietami garlaicīga rakstu uzskaite zinošajam, bet esmu sastapis daudzus „Zintnieka” interesentus, kuri nevar atrast apkopotas tēmas, apkopojumus pa autoriem un man lūdz izsūtīt publikāciju sarakstu. Šis saraksts ir tikai ilustrējums tam, cik sen „Zintniekā” ir uzsākta šeit, šajā rakstā uzņemtā tēma, jo mums būs jāsaprot 20.g.s. pēdējā desmitgadē (1990.-2000.g.) zinātnieku un entuziastu eksperimentālie pētījumi. Faktiski es mēģināšu ievest Jūs tajā Saprāta Pasaulē, ko visai cilvēcei atvēra Monro institūta pētījumi ASV un publikācijas (sk. „Saprāts + bērns + cilvēks”, Z.2004.-2005.), bet caur citu eksperimentu metodiku. Kā jau man pierasts es visai plaši izmantošu pieejamās publikācijas Internetā, jo tās ir „vissvaigākās”, jo grāmatas tiek publicētas parasti 2-3 gadus vēlāk. Man ir pieejama radiastēzista metodika un droši es uztveru man sūtīto Informāciju no sava Zemes Kopīgā Informācijas laukā (man pieņemams apzīmējums) esošā Informatora, kas to sūtot caur Lielā Septiņnieka Padomi no Zemes Baltajiem Spēkiem (citēju pēc pasniegšanas veida), kas ir man zināmās Garu Pasaules struktūrvienības. Tādejādi varu pārbaudīt citu sniegto Informāciju caur savu „kanālu”.

Šajā rakstā mums kopīgi vajadzēs mierīgi nonākt pie vairākām svarīgām atziņām, jo tās būs pierādītas zinātniski un metodiski pareizi (raksta mērķi):

1. Garu Pasaule objektīvi eksistē un tā eksistēja vienmēr.

2. Garu Pasaulē esošās Būtnes, kas kādreiz daudzreiz bija cilvēki, ir visai nobažījušās par cilvēces ceļu uz iznīcību, kas var novest līdz kropļojumiem Kosmosā un Garu Pasaulē.

3. Garu Pasaules izcilākās būtnes, kas kādreiz uz Zemes bija pazīstami kā zinātnieki, kultūras darbinieki – atzīti un neatzīti talanti ir apvienojušies daudzās darba grupās, kuras mācās un izstrādā metodes kā pārvarēt šo abu Pasauļu robežu vismaz informatīvā jomā, kā samazināt esošo pretestību Informatīvos procesos.

4. Kontaktus starp Garu Pasauli un Zemes cilvēkiem nodrošina jaunā, cilvēcei maz zināmā RADOŠĀ ENERĢIJA, kurā kā komponentes ietilpst cilvēku psihiskā enerģija, Garu Pasaules enerģija un Zemes Spēka vietu struktūru enerģija. Radošo Enerģiju mums nezināmā veidā komponē kopā (līdzīgi kā no 7 notīm var sakomponēt harmonisku melodiju, kas ietekmē cilvēkus un viņā rada mieru, harmoniju) un kontaktos izmanto, sūta mums Garu Pasaules izcilākās būtnes.

5. Garu Pasaules izstrādātie ieteikumi, ieteiktās tehniskās ierīces un aparāti jau reāli palīdz nodibināt kontaktus un saņemt Informāciju no Garu Pasaules.

6. Zinātnieku un eksperimentētāju – pētnieku grupu SAŅEMTĀ INFORMĀCIJA, materiālie priekšmeti no Garu Pasaules pilnīgi apgāž novecojušos priekšstatus par Pasaules vēsturi, jo cilvēces vēsturei ir 2 500 000 gadu (!), Pasaules uzbūvi un priekšstatus par iespējamo nākotni nemitīgi mainīgā Zemē.

7. Mūsu atgriešanās patiesās Mājās – Garu Pasaulē nebūt nav baiļu un biedēšanas objekts, jo mums katram šajā Dzīvē ir kas nopietni paveicams un jāatgriežas pār Dzīves Upi ar ieplānoto emociju kopu savā dzīves ceļasomā pie savas grupas Radītāja, TĒVA, kas nebūt nav kādu reliģijas cilvēku iztēlotais un aprakstītais Dievs…

Nepacietīgiem lasītājiem, kuriem ir pieejams Internets, iesaku patstāvīgi sameklēt tēmu „Scole experiment”, kur rodami daudz ziņojumu tieši par šīs Anglijas pētnieku grupas pētījumiem un eksperimentiem dažādās valstīs.

2005. gada 7. novembris Andris Ansis Špats

2. Daļa. Galvenie izziņas spēki – valstis, zinātnes centri, un tehnika

Mūsdienu informēto cilvēku gandrīz ne ar ko vairs nevar pārsteigt, jo viņš televīzijā, kino ir redzējis dažādus trikus. Dažās valstīs ir radītas daudzas filmas, kuras satur patiesības elementus, bet tie ir pārspīlēti ar mērķi – izsaukt arvien „asākas” emocijas, piesaistītu sabiedrības uzmanību. Lielākā daļa popularizēto filmu un grāmatu par Garu Pasauli tālu neaiziet no dažādu baiļu radīšanai domātu priekšstatu līmeņa. Atcerēsimies – bailes ir viens no ceļiem, kā cilvēks zaudē savus dzīvības spēkus un nepārtraukti baiļu stāvoklī esošais ātri vien var arī saslimt, jo viņa aurā (enerģētiskā aizsardzības robežā) būs radušies „caurumi”, kur var pat „pielipt” kādas būtnes, kurām patīk baroties ar izstaroto enerģiju. Daudzās tautās šīs būtnes dēvē par dēmoniem (no kristības ticības nāk priekšstats, ka dēmons ir ļaunais gars) un tādejādi skaidrs, ka baiļu vairotāji faktiski izpilda šos dēmonu „pasūtījumus”. Patiesībā dēmoni atrodas zem patiesās Garu Pasaules – daudz zemākā enerģētiskā līmenī, kas meklējama starp mūsu materiālo pasauli un Garu Pasauli. Varam daļēji pieņemt kristīgās mācības tēzi par ļaunumu kā „kritušo eņģeļu” izplatīto darbību uz zemes, jo tas nav tālu no patiesības.

Sakari starp mums neredzamo un nesajūtamo Garu pasauli ir tikpat seni kā dzīve uz Zemes un par to liecina daudzi senie raksti, bet senlaikos atšķirīga ir bijusi sabiedrības attieksme pret no Garu pasaules nākušās informācijas – no godinošas un cieņas līdz pilnīgai ignorēšanai un noliegumam. Pašlaik Pasaulē tautās vadošie zinātnieki, eksperimentētāji pierāda, ka līdzšinējā noraidošā attieksme ir bijusi maldinoša un kādu valdošo grupējumu materiālo interešu diktēta. Tādejādi tieši caur tautu neziņu tika izplatītas bailes ar kādām maldinošām mācībām un valdošie grupējumi, kas bieži bija Baznīcas + karaliskā vara (vēlāk un arī pašlaik – Baznīcas + partejiskie grupējumi) uzcītīgi izplatīja tautā sev materiālo labumu nesošās, izdevīgās ticības, noraidot zināšanas. Rietumu Pasaulē Baznīca ir gan veicinājusi, gan bremzējusi sakarus ar Garu pasauli, bet iegūtā pozitīvā – attīstošā informācija glabājas aiz septiņām atslēgām noslēpta, jo tā bija un ir bīstama pašas Baznīcas pastāvēšanai. Mēs daudzus gadus dzīvojām padomijas valstī, kurā kā oficiālā filozofija bija atzīts tikai t.s. materiālisms, kas ne tikai zinātnisko bioloģiju un mākslīgo intelektu tika noliedzis. Tad arī no sabiedrības prasīja aklu ticību visam no tribīnes teiktajam… . Ironija ir situācijā, ka arī pašlaik dažādās padomēs notiek tā pati „priekšniecības” ieteikto „patiesību” lētticīgā pieņemšana, nevis kādu domu, izziņas process. Paskatīsimies kā Saeima pieņem likumus – pat bez apspriešanas, bet pēc kāda „politbiroja” ieteikuma visas valdošās partijas (grupējumi, daļa, latviski) vienbalsīgi balsojot „par”. Daudzās pašvaldībās notiek atklāti likumu pārkāpumi, jo turienes „padomes” tā esot nolēmušas sekojot saviem vadoņiem…. Lūk, lai sagrautu šo šķietamo valdošo struktūru, to radītos tīklojumus, mums vispirms ir jāizzina patiesā pasaules uzbūve, ko no mums cenšas slēpt dažādu dēmonisko spēku vadītas personas, pašām to nemaz neapzinoties. Nebrīnīsimies, ka mūsu valstī kādreiz bija visai augsts zinātnes potenciāls, bet šodien lielākā daļa jauno censoņu atrodas ārpus šīs valsts, bet daudzi spējīgie ir spiesti meklēt vienkāršus izdzīvošanas nosacījumus. Tāpēc šeit – šajā rakstā būs galvenokārt dažādu ārvalstu pētnieku darbi, latviešu pētījumi citās valstīs, bet tie visi ir pārbaudīti ar mūsu pašu zemītē paslēpto Informatīvo Sistēmu palīdzību, izmantojot Mātes – Zemes dotos talantu (talants – gr. Dabas dots, apdāvinātība) spēkus.

Ar jēdzienu „Instrumentālā transkomunikācija” (Instrumental TransComunication – ITC) saprot dažādu tehnisku ierīču izmantošanu sakaros starp Garu pasauli un zemes materiālo pasauli. Šie sakaru veidi ir visefektīvākie lai ar mūsdienu zinātnes un tehnikas radīto aparātu un tehnoloģiju palīdzību pierādītu Garu pasaules esamību un sakaru iespējamību. Tehniski un instrumentāli iegūstamo informācijas ceļu visos etapos var pilnīgi kontrolēt (foto, video aparatūra, audio magnetofoni, radio, fotofilmas, fotoplates tekstu ierakstīšanai) gan informācijas nodošanas – saņemšanas laikā, gan vēlāk informāciju var pilnīgi pārbaudīt un to dokumentēt tik detalizēti kā to prasa zinātnes prasības.

Visjaunākās publikācijas Pasaulē

Šajā rakstā es centīšos izmantot man pieejamos oriģinālos pētījumus aprakstošās grāmatas, Interneta ziņojumus, tāpēc lai attīstītu savu domu citēšu izmantotās grāmatas, bet nenorādot konkrētas lapas.

Visiem interesentiem Pasaulē ir pieejama Ernsta Senkovska (Ernst Senkowski) grāmata Internetā „Instrumental TransComunication” (ITC), 440 lpp. Tā nepārtraukti tiek papildināta un ir zinātnieka darbs (Dr.rer.nat.), bet arī katram lasītājam tā lasāma viegli. Kā jau zinātnieks Senkovskis raksta precīzi un izsmeļoši. Viņš ir izanalizējis vairāk par 1500 grāmatu un rakstu, izveidojis visu citēto autoru darbu katalogu un viņu pieminēšanas lapu sarakstu, kas atvieglo interesēto autoru atrašanu tekstā.. Tas nākošiem pētniekiem atvieglo veikt savus pētījumus, izmantojot jau Senkovska fundamentālo darbu. Termins „transkomunikācija” (latviski varētu būt – sakari pāri Pasauļu robežai) ir plaši ieviesies pasaulē pēc Senkovska publikācijām. Raksturīgi, ka Senkovskis grāmatā citē visas Interneta adreses – mājas lapas dažādās valstīs, kur darbojas ITC pētnieku grupas. Visvairāk Internetā publicējošās transkomunikācijas (ITC) pētnieku grupu ir Vācijā -13 un Anglijā – 9, Francijā -6, Brazīlijā – 4. Nīderlandē, Itālijā un ASV – 3. Pa 2 pētnieku grupām ir Austrālijā, Spānijā, bet pa 1 grupai ir Austrijā, Portugālē, Meksikā, Argentīnā, Japānā, Dānijā, Somijā, Beļģijā. Vairākas ITC pētnieku grupas darbojas tieši zinātniskās iestādēs. Pārbaudot vairākas adreses, izrādījās, ka tās ne visas ir pareizas, bet to savā grāmatā arī lūdz Senkovskis – ziņot viņam par visām izmaiņām un jaunumiem. Daudzās pētnieku grupās strādā zinātnieki, kuri pieraduši profesionāli precīzi un pilnīgi pārbaudīt iegūstamo informāciju. Tāpēc pētījumi un novērojumi ir uzskatāmi kā zinātniskā informācija. To uzskatāmi parāda Anglijas grupas darbs Scolē, kura sadarbojās un veica zinātniskus eksperimentus kopā ar 5 valstu zinātniekiem, piemēram, NASA, San Francisko Garīgo spēku institūts, Stenfordas Universitāte – ASV, dažādas pētnieku institūcijas, grupas un sabiedrības Šveicē, Īrijā, Holandē un Vācijā).

Ernsts Senkovskis kopš 1974.g. darbojas kā neatkarīgais zinātnieks, bet viņa zinātnieka biogrāfijā ir darbs Kairas nacionālā centrā Ēģiptē, strādājot par UNESCO ekspertu psihiskos pētījumos. Viņa grāmatā atrodamās atsauces uz citu valstu zinātnieku pētījumiem pierāda grāmatas „Instrumental TransComunication” fundamentālo raksturu, kuras pirmā publikācija Internetā bija 1995.g., bet pēdējie papildinājumi 4. izdevumā ir redzami ar norādēm uz 2004., 2005.g..

Grand un Džeina Solomoni 2003.gadā Londonā publicēja grāmatu – atskaiti par eksperimentāliem pētījumiem – „The Scole experiment”. Scole atrodas Norfolkas tuvumā – Anglijas ziemeļos. Eksperimenti tika veikti laika posmā no 1993.gada līdz 2002. gadam. Šī grupa izpētīja un attīstīja vairākas iespējamās Garu un cilvēku sakaru instrumentālas metodes: uzrakstus un zīmējumu saņemšana uz fotofilmas un fotoplates bez cilvēku iedarbinātiem aparātiem, skaņu un video ierakstus magnetofonos, materiālo priekšmetu saņemšana transkomunikācijas ceļā. Grāmatu „Scoles eksperiments” ir publicēta daudzās valstīs, bet mums pieejamākais ir 2004.g. tulkojums krievu valodā (268 lpp ar 57 oriģinālām darba rezultātu fotogrāfijām, ilustrācijām no tiešiem eksperimentiem).

Klasiskā Garu pasaules informācijas saņemšana vēsturiski notika caur sevišķi jūtīgiem cilvēkiem – mēdijiem, kuri sevišķos – grupveida kolektīvās domas apstākļos, transā, hipnotiskā miegā, speciālās zemes vietās, dažādu vielu, augu iedarbībā spēj iegūt informāciju ārpus materiālās Pasaules. Deviņpadsmitajā gadsimtā un 20.g.s. sākumā sevišķi populāri bija spiritisma eksperimenti ar „ziņojošiem šķīvīšiem, galdiņiem”, par ko labi liecina latviešu valodā 2002.g. izdotā grāmata par Viktora Igo eksperimentiem 19. g.s. „Sarunas ar mūžību”.

Mēdiji („vidūtāji”, starpnieki -?) spēj „atstāt savu ķermeni”, atļaujot tajā ienākt uz eksperimentu laiku kādam augsta līmeņa Garam, kas tālāk nodod ziņojumu, izmantojot mēdija balss saites. Pēc kontakta seansa mēdijs pats neko neatceras, tāpēc viss ziņojums tiek ierakstīts magnetofonā. Šajos kontaktos ar Garu pasauli kā instrumentālās metodes ir magnetofonu ieraksti, pēc kuriem var konstatēt, ka ar Garu – ziņotāju nomaiņu, mainās arī medija balss tembrs un izteiksmes veids, kas atbilst zināmai personai dzīves laikā, kuru kontaktos pārstāv viņa Gars. Kā viena no pēdējām grāmatām par šādiem – mēdiju grupas kontaktiem ir dokumentāla atskaite no Vācijas pētnieku grupas autores Hildegarde Šēferes „Dialogs ar Klaudiju”, 545 lpp. arī ir tulkota krievu val. un tas atvieglo iepazīšanos ar 2000.gada robežas pētījumiem. Šajā grāmatā ir vairāku zinātnieku un izcilu inženieru Garu ziņojumi, piemēram, K.Raudive, Nikola Tesla u.c., bet galvenais ziņotājs ir Klaudija Gars, kas dzīves laikā bija pazīstams kā Romas imperators un dzīvoja no m.ē 10.g. līdz 54.g.. Mēdijs – cilvēks, kas šīs vācu pētnieku grupas – apļa eksperimentālo seansa laikā nonāca transā un atdeva savu ķermeni ziņotājam, bija Francis Šnaiders. Viņam m’’es varam dziļi pateikties par lielo ieguldījumu Pasaules izziņā. Svarīga loma ir visai mēdiju grupai, kas enerģētiski atbalsta mēdiju. Minimālā grupa sastāv no 2 personām, piemēram, Amerikas gaišreģa Edgaru Keisija (1877 -1945.) hipnotiskā miegā saņemtos ziņojumus no Akāšas hronikas pierakstīja un modināja sieva. Klaudijs – kā ziņotājs izmantoja līdz 1993.gadam zināmos kontaktu paņēmienus un ieveda arī vairākus jauninājumus, piemēram, dialogu ar mēdiju grupu, kas operatīvi ļāva pārbaudīt un precizēt saņemto ziņojumu. Visi Klaudija un citu Garu ziņojumi tika ierakstīti magnetofona lentē, vēlāk arī video. Raksturīgi, ka mēdijs Francis Šnaiders pēc savas aiziešanas no Zemes dzīves (1993.g.) nodeva eksperimentētājiem vairākus ziņojumus, kas tika saņemti caur datoriem 1995.g. un mēdiju grupām. Līdzīgi ziņojumos – transkomunikācijā darbojas grāmatas autore Hildegarde Šēfere, kura savu pirmo grāmatu uzrakstīja Konstantīna Raudives Gara ietekmē, kura ziņojumu viņa saņēma 1996.gadā, bet pirmo grāmatu viņa uzrakstīja 1978.g. „Balsis no citas pasaules”(vācu val., Herman Bauer Verlag, Freiburg). Nākošo grāmatu – 1988.g. „Kontakts starp zemes un viņpasaules pasauli” arī H.Šefere uzrakstīja, kad ziņotājs ABX JUNO no grupas Darmštadtē nodeva viņai šādu rīkojumu un visu šīs cilvēku grupas saņemto informāciju. Sākotnēji pret Franca Šnaidera grupas un Klaudija ziņojumu metodiku arī H Šēfere bija kritiska, bet redzot visu inteliģento un zinošo darba grupu, kas arī pret visu saņemamo informāciju bija kritiski un analītiski, Šēfere pārliecinājās par jaunās metodes precizitāti, pārbaudāmību, efektīgumu un operativitāti. Klaudija un ar viņa palīdzību iesaistīto ziņotāju dialogu saturu ir vērts apskatīt plašāk atsevišķā rakstā vai šīs rakstu sērijas turpinājumā.

Skaidrs, ka iemācītais mūsu domāšanas veids un jaunās informācijas uzņemšana caur jau zināmo, nedod mums iespējas viegli saprast gan pašu procesu – transkomunikāciju, nedz arī tā rezultātu – materiālus priekšmetus, magnētiskos vai vizuālās izmaiņas fotofilmās – radot tekstus, vizuālus tēlus. Taču tāpat kā sākotnēji cilvēkiem grūti bija pierast pie telefona pārnestās informācijas pie radio (to darbību paskaidro termini: svārstību kontūra, elektromagnētiskā rezonanse, radiovilnis, frekvence, utt.), televīzija, bet reālie aparātu darbības rezultāti tika vēlāk izprasti, pat nezinot precīzu to „mehānismu”.

Par vienu maldinošu priekšstatu gan vēlos jau sākumā parunāt. Bieži Garu pasauli dēvē par citas dimensijas pasauli, bet vienkāršāk būtu šīs atšķirības modelēt – iedomāties kā līdzību ar fāzu pārejas (no ciets uz šķidru vai gāzveida stāvokli) parādību. Katrs ir redzējis sniegu un ledu, kas pat sala laikā tiešos saules staros spēj pāriet tieši gāzes stāvoklī (sublimācija) un gaisā mēs nedz sniegu, nedz ūdeni nejūtam, neredzam, bet tas nenozīmē, ka sniegs, ledus ir pazudis. Līdzīgi arī no šķidrā ūdens stāvokļa iztvaikojot ūdens pāriet gāzes stāvoklī un tur saglabā daudzas ūdens īpašības, piemēram, infrasarkanās un ultravioletās gaismas absorbciju (uztveršanu) noteiktā viļņu garumā (līdzīgi kā radioviļņu zonas). Ja gaisā nebūtu ūdens molekulas, nekas dzīvs nevarētu uz Zemes pastāvēt, jo dzīvo augu, būtņu infrasarkanais starojums netraucēti aizietu kosmosā un viss atdzistu līdz pilnīgai sasalšanai, kad arī infrasarkanais starojums no dzīviem augiem izbeigtos. Izcils piemērs visiem lauciniekiem bija 2004.g. 14. maija „Eiropas sveiciens” mums (atgādinu, ka 2004.g.1.maijā mēs iestājāmies Eiropas Savienībā…) radiācijas salnas veidā, kad gaiss atdzisa vien līdz -2…-3 grādi, bet dzīvie augi, to lapas atdzisa zem -12 grādiem! Latvijas prese centās šo maz pieredzēto Dabas parādību noklusēt, pat Latvijas Valdībai tika sniegta maldinoša informācija, tādejādi atstājot zemniekus bez ES noteiktās palīdzības ražas zaudējumā. Šī parādība izskaidro arī to, kāpēc mūžīgā sasalumā atrod mamutus, kuru kuņģī ir vēl nesagremota zāle. Tas norāda, ka šie lielie, spalvainie dzīvnieki atdzisa un sasala dažu stundu laikā. Fiziķi un ķīmiķi izpētījuši, ka katrā fāzu pārejā ir nepieciešams lēcienveidīga enerģijas izmaiņa un lai pārietu no cietā vielas stāvokļa uz šķidro un gāzveida, nepieciešam liela enerģijas pievade.

Lūk, cik vienkāršs piemērs – bez ūdens esamības GARaiņu un tvaiku veidā, bez šķidrā ūdens un arī bez kristāliskā ūdens, nekas dzīvs uz Zemes nebūtu iespējams. Tātad, reālā pasaulē ūdens eksistē 3 agregātstāvokļos (ciets, šķidrs un gāzveida) un pāreja no viena otrā ir saistīta ar lēcienveidīgām enerģijas izmaiņām. Man kā profesionālam zinātniekam šāds modelis divu pasauļu (materiālā, fiziskā un Garu pasaule) saistībai un mijiedarbībai šķiet vispiemērotākais, bet šis mans stāsts par iespējamo modeli nenozīmē to, ka tas ir pareizākais.

Atgādinu, ka Amerikas pētnieciskā institūta dibinātāja Roberta Monro grāmatu saturs kopš 1985.gada Pasaulei māca daudzas Patiesības par Pasaules uzbūvi, atbild uz daudziem „mūžīgiem” jautājumiem: kas mēs tādi, kāpēc mēs esam šeit, kurp mēs ejam, vai eksistē bijušās dzīves un dzīve pēc nāves robežas, kas un priekš kā mūs – cilvēkus ir radījis (?). Par to lasāms Roberta Monro un institūta zinātnisko līdzstrādnieku daudzos un plašos pētījumos, kas precīzi ziņoti R.Monro grāmatās, kuras lasāmas arī kā piedzīvojumu apraksti saprāta jomā: „Ceļojums ārpus ķermeņa”, „Tālie ceļojumi”, ”Pēdējais ceļojums” (kr. val. Sofijas izdevniecībā – 2003.g.). Svarīgi ir zināt, ka Monro institūta „ārpusķermeņa ceļojumu” eksperimentālajā darbā (institūts dibināts 1972.g., ziņojums par 22 gadu darbu 1994.g. grāmatā „Pēdējais ceļojums”, ASV) piedalījās simtiem pētnieku no visas Pasaules un viņi veica arī praktiski svarīgu darbu – regulāru pilsētas Garu Pasaules attīrīšanu no pēkšņi mirušiem un neziņā starppasauļu telpā „iestrēgušiem” gariem. Vienu svarīgu jautājumu – par cilvēku Saprāta mūžīgo dabu esmu centies samērā pilnīgi apskatīt rakstu sērijā „Saprāts + bērns = cilvēks” („Zintnieks”, 2004. Nr 23.,24., 2006.g. N.1 – N 8.). Pieņemu, ka šo rakstu tagadējie „Zintnieka” lasītāji ir jau izlasījuši un savā saprātā to pieņēmuši kā patiesību un rīcības pamatu, tāpēc pētījumi, kuros mērķtiecīgai informācijas apmaiņai reāli piedalās Garu pasaules un Zemes tautu zinātnieki būs saprotami kā citu un daudzu zinātnieku pētījumu turpinājums, bet ar jaunu uzdevumu un mērķi.

Instrumentālā transkomunikācija ir tehnikas un tehnoloģijas attīstības sekas, bet par šo kontaktu iespēju jau pasen bija rodama informācija Pasaules Informatīvā laukā (man pieņemamākais priekšstats). Kā piemērus citēšu vairāku gaišreģu ziņojumus no 20.g.s. sākuma (no E. Senkovska). Viklands (Wickland) 1924.g. 13. martā sensitīvi pieņēma sekojošu ziņojumu: „Drīz pienāks laiks kad tādi instrumenti tiks radīti, ar kuru palīdzību varēs dzirdēt lielos meistarus no Garu Pasaules, bet vēlāk būs aparāti, ar kuru palīdzību Gari gūs iespēju runāt.” Gaišreģis Dioniss 1924.g. ar automātiskā raksta palīdzību no sava Aizsaulē esošā tēva pieņēma ziņojumu: „Jūsu zinātne arvien tuvāk piekļūst matērijas sirdij. Dievs saista mūs ar Jūsu Pasauli ar fluīdu palīdzību, bet šīs ētera vibrācijas līdz šim ir nezināmas. Turpinot zinātnes pētījumus, šie fluīdi varēs nokļūt uz Zemes virsmas un kļūs iespējams mūs – Garus redzēt un dzirdēt ar tādiem aparātiem, kas līdzīgi Jūsu radio.Feliks Šmidts 1951.g. rakstīja: „Daudzi turpmākie cilvēces progresa ceļi tiks realizēti tuvākās gadu dekādēs. Kā vienu varu nosaukt – tieša komunikācija starp mirušiem un (zemes) iedzīvotājiem… kas notiks atšķirīgi no mēdiju veida, bet zinātniskā ceļā – galvenokārt ar aparātiem.”

Atliek mums secināt to, ka šis – prognozētais instrumentālais Garu Pasaules un Zemes cilvēces tiešais kontaktu laiks ir pienācis (Kristus esot ziņojis, ka „laika beigās” cilvēki tieši varēs kontaktēties ar Gariem, bet maiju akmeņos cirstais kalendārs beidzas ar 2012. gada 22. decembri…) un tāpēc svarīgi ir sekot šai zinātnes un tehnoloģijas attīstībai, bet no savas puses uzsveru to, ka „Zintnieka” publikācijās jau vairākus gadus esmu mūsu saprātu tuvinājis šai jaunajai informācijai un sevišķi svarīga tagad izrādīsies informācija par Zemes Spēka vietām.

Instrumentālo kontaktu īsā vēsture starp Garu un pētnieku kolektīviem

Mūsdienu tehnisko līdzekļu izmantošana sakaros ar Garu Pasauli ir jāsaista ar visai neilgo vēsturi elektromagnētiskos sakaru līdzekļos, kas nav vairāk par 170 gadiem. Zinātnes vēsture katrai valstij ir savādāka, jo kādreiz mums mācīja, ka visus atklājumus Pasaulē ir veikuši krievu zinātnieki, bet Senkovskis analizējis un apraksta sekojošu informācijas pārraides attīstības ceļu: 1558.g. – Battista izsaka ideju par magnētiskā spēka izmaiņu kā signālu, bet to realizēja tikai 1838.g. Morse radot pirmo telegrāfu. Reis un Bell 1861-1876.g. radīja telefonu, bet tūlīt Edison 1877.g. radīja fonogrāfu (skaņas ieraksts platē). Divdesmitais gadsimts ir bagātīgāks, jo 1907.g. saistāms ar Lee De Forestu – radio izgudrotāju (A.Popovs esot ziņojis jau 1895.g., Markoni Itālijā 1896.g. Flemings Anglijā 1904.g.izgatavoja diodi – A.Š). Bairds 1926.g. izgatavoja fototelegrāfu – mūsu televizora priekšteci. Gabors 1947.g. atklāja hologrāfiju – telpiskās vizuālas ainas ieguvi ar lāzeru tehnikas palīdzību. Mūsdienu datortehnikas sākums saistāms ar Zuse darbiem 1941.g..

Tehnikā informācija (skaņa, optiskais attēls) pārraidē tiek pārveidota elektromagnētiskās svārstībās, kur aparāti vada svārstību amplitūdu un biežumu (frekvenci), tādejādi iegūstamās skaņas cēlonis – pārraidītais signāls vairāk vai mazāk atbilst iegūstamām sekām – atskaņotam signālam. Tāpēc jau pirmajos telegrāfos un telefonos iegūtās informācijas (Morzes signāli, vārdi, teikumi), kas nebija pārraidīti no kāda konkrēta raidītāja, ieguva inženieru un zinātnieku vērību un tie tika saistīti ar mirušiem informācijas devējiem, jo saturēja tādas tiešas un netiešas norādes.

Telegrāfā nenoraidītu tekstu saņēma Wilson 1915 gadā, kurā teksts bija: „Centies izstarot vibrācijas! ARTK”. Pēc dažiem gadiem Londonas telegrāfs saņēma tekstu: „Vai šeit kāds runā krieviski?”. Šādu tekstu, bet bez viena vārda pēc dažām stundām saņēma arī Parīzē, bet abas pārbaudes neatrada kas bija šo tekstu noraidījis. Brazīlijā Riodežaneiro profesors Carlos G.Ramos laikā starp 1917. -1925 saņēma vairākus tekstuālus un muzikālus ziņojumus, kam kā liecinieki kļuva 16 personas, kuras pārliecinājās par šo sakaru ārpuszemes (nedabisko) izcelsmi.

Magnetofonā nezināmas izcelsmes balsis pirmais ierakstīja Szalay ASV 1940. – 1950.g. par ko žurnālā „Journal of the ASPR” 1959.g. publicēja Bayless rakstu. Taču šī publikācija palika bez plašas sabiedrības ievērības. Zviedrs Jurgensens 1964. publicēja grāmatu „Balsis no Visuma”, ko vācu valodā publicēja jau 1967., jo tūkstošiem radioamatieru tad meklēja un ķēra „Visuma balsis”. Latvietis Konstantīns Raudive 1968.g. vācu valodā publicēja PASAULĒ PIRMO SISTEMĀTISKO PĒTĪJUMU dokumentēto aprakstu „Nedzirdamais kļūst dzirdams”, ko drīz publicēja arī angliski 1971.g. ar ko šis pētījums ieguva jau Pasaules slavu. Latviski mums šis tautieša darbs kļuva pieejams vien 2003.g. „Zintnieka” izdevniecībā, tātad, mēs sekojam Pasaules izziņai apmēram ar 30 gadu novēlošanos (?). Izrādās, ka šis dokumentālais un Pasaulē oriģinālais izdevums joprojām ir nopērkams „Zintnieka” redakcijā! Tas varētu liecināt arī par to – cik ļoti senā priekšstatu pagātnē mēs Latvijā vēl dzīvojam (!). Pasaulē Raudives Gara aktivitātes ir vispār zināmas, jo par viņa kontaktiem pēc aiziešanas no zemes dzīves 1974.g. ziņo vairākas paranormālo pētījumu un kontaktieru grupas, piemēram, Hildegarde Šēfere („Dialogs ar Klaudiju”, kr. val. 2002.g., 543 lpp.). Instrumentālās transkomunikācijas jomā strādājošie vairākās valstīs kopš 1994. gada saņēma telefonisku vai radio informāciju Raudives balsī (vai – ļoti līdzīgai Raudives runas manierei). Šajos ziņojumos Raudives Gars stāstīja, ka tiek veidots jauns kontaktu TILTS. Šo paziņojumu uztvēra ne tikai klausoties, bet tas tika ierakstīts arī automātiskajā atbildētājā. Vēlāk Raudives Gars caur kompjūteru (Homes, Vācijā) deklarēja: ”Draugu kontakti Jūsu pusē tika izveidoti lai veiktu aizsardzības pasākumus… tikai pēc tam, kad „Telecom” realizēs paranormālo sakaru kontroli (monitoringu), komunikācija notiks.” Šādu kontroli Homes pieprasīja 1995.g. 13.decembrī un laikā no 11.janvāra līdz 11. martam Homes saņēma 4 telefoniskus izsaukumus, kas nebija reģistrēti kā savienojumi caur „Telecom”. Šis nelielais piemērs liecina, ka Konstantīns Raudive aizejot no Zemes dzīves joprojām turpina savu Dzīves Uzdevumu, sadarbojoties ar zinātniekiem, eksperimentētājiem transkomunikācijas jomā visā Pasaulē.

Instrumentālā transkomunikācijā izmanto 2 kanālus – skaņa (audio) kā mūzika, telefons, runa un vizuālais kanāls – teksts uz materiāliem priekšmetiem, fotofilmas, televīzija. Katram sakaru veidam tagad jau ir daudz liecību, dokumentu – ierakstu un fotogrāfiju daudzās valstīs, tāpēc sevišķi svarīgs būtu zinātnieka un profesora – Dr.rer.nat. Ernsta Senkovska zinātniskā datu apkopojuma „Instrumental TransComunication” tulkojums latviski. Šis darbs būtu nepieciešams kā Konstantīna Raudives mātes tautas liecība – mēs esam gatavi pieņemt mūsdienu Pasaules zināšanas un sakaru tehnikas attīstību 2004.gada līmenī.

Kas un kāpēc bremzē attīstību?

Zināms, ka Milānas Katoliskās Universitātes laboratorijā padre Genulli liecinieka padres Ernetti klātbūtnē esot 1952.g. 17. septembrī ierakstījuši magnetofonā mirušā tēva balsi un atsevišķus teikumus, bet šis fakts ir kļuvis zināms tikai tagad – pēc 50 gadiem. Esmu lasījis pētnieku atsauces uz daudziem faktiem, ka godīgie Baznīcas kalpi ir saņēmuši daudzus un dažādus ziņojumus no kādreiz dzīvojošiem cilvēkiem un izcilām Zemes personībām, bet visi šie ziņojumi tiekot noglabāti Vatikāna arhīvos kā slepeni un nepublicējami dati. Šeit esot informācija par Vatikāna varas beigām un draudiem visai cilvēcei, par svarīgu informāciju, kas runā pretī daudzām fundamentālām Baznīcas mācībām.

Līdz mūsu dienām ir nonākuši daudzi seno grieķu un romiešu domātāju darbi, kuros visai plaši ir aprakstīta Garu Pasaules dzīve, hierarhija (pakārtojums, uzbūve) un attiecības ar materiālo pasauli. Latviski ir tulkoti daudzi cilvēces domas attīstībai svarīgi darbi – Homēra „Iliāda”, „Odiseja”, Cicerona „Par valsti”, Platona „Valsts”, „Dialogi” u.c..

Nesenie Monro institūta pētījumi (ASV) apstiprināja seno mācību pareizību, ka garu Pasaulei ir 7 līmeņi, kas savstarpēji ir pakārtoti. Senos grieķu uzskatos bija Garu pasaules ierobežojums, jo augstākos Garu pasaules līmeņos – virs 7. esot tikai Gaismas pasaule un tur dzīvo Dievi. Monro institūta pētnieki ieguva pierādījumus, ka aiz cilvēkiem pieejamās Garu pasaules ir nākošā – Augstāko Saprātu sistēma ar atkal ar 7 līmeņiem (skolotāji, kas vairāk uz Zemes dzīvi neatgriežas), bet pēc tiem atkal ir 7 līmeņu garīgās Pasaules. Tātad, Pasaules (Kosmosa) Saprāta dziļums ir bezgalīgs, bet ir zināms, ka šādas 7 līmeņu Saprātu grupas ir pavisam 7. Lūk, to apstiprina pilnīgi atšķirīgi pētījumi, jo arī Instrumentālā transkomunikācijā tieši piedalās Saprātīgās būtnes no daudz augstākiem Saprāta līmeņiem par cilvēkam pieejamiem 7… Atgādinu, ka grieķu uzskatos cilvēka Garam sasniedzot augstāko – 7. Garu līmeni un to pārvarot viņš nonāk Gaismas līmenī, jeb dievu līmenī (Platons)…. Kurā Saprātu līmenī pašlaik zināmās reliģijas novieto savus Dievus – to vien viņu saprāta līmenī iztēlotais Dievs zina. Lūk, kur ir liela atšķirība starp cilvēka dievišķām spējām (no Garu Pasaules dotām, „radošās enerģijas” apgarotām) izzināt Pasauli un dogmatiskām ticībām kaut kādam seno zināšanu un ierobežota saprāta līmeņa cilvēku pieņēmumu maisījumam. Tāpēc man jau no agras bērnības nebija pieļauts kristīties kādā konkrētā Baznīcā un kristīšanas ceremonija bērna sapņos tika parādīta kā vardarbības akts pret cilvēka brīvo gribu un tāpēc to Baznīca veicot vēl bērnam nespējīgam esot. Atgādināms, ka senatnē mūsu senčus tikai pieaugušos kristīja. Tagad kā zinātnieks varu senās bērna vīzijas mierīgi analizēt un saprast kā daļu (atslēgu) no sava dzīves Uzdevuma, ko nākot uz Zemes dzīvi esmu pats uzņēmies.

Sabiedrībai ir saprotams tas, ka ne tikai Baznīcas vadība ir ļoti konservatīva – kas ilgstoši vēl turas pie vecām, pat novecojušām mācībām, jo tikpat konservatīva ir arī oficiozās (no valsts budžeta finansētā) zinātnes vadība. Sabiedrība maz zina, ka padomijas gados konservatīvo zinātnieku grupas pat veicināja daudzu progresīvi domājošu zinātnieku fizisku iznīcināšanu, izmantojot partejisko grupējumu „varas mehānismu” un vadītu „sabiedrisko domu” par „tautas ienaidniekiem” nosaucot daudzus partokrātiem nevēlamos zinātniekus. Krievijā līdzīgi procesi notiek joprojām sevišķi pret tiem zinātniekiem, kas satraukti ziņo par Dabai bīstamām tehnoloģijām. Nesen pašnāvību bija spiests izdarīt asins aizvietotāja izgudrotājs, bet Pasaules ziņās dzirdēts, ka pašlaik Krievijā skaļi tiekot notiesāts jau 3. zinātnieks… „par slepenas informācijas pārdošanu”.

Raksturīgi, ka daudzi zinātnieki nonākot pie savas saprāta spēju robežas, ieraugot nezināmā bezrobežīgumu, paši labprātīgi ieiet kādā ticībā. Baltkrievu izcilais zinātnieks- akadēmiķis Veiņiks pat publiski sadedzināja savus zinātniskos darbus atomfizikā. Latviešu zinātnieks Andris Buiķis nenoguris sludina ideju par Dieva esamību un šim neizskaidrojamam mērķim ziedo ļoti daudz enerģijas, bet patiesībā tā vien ir viņa publiskā piesliešanās kādai vienai Baznīcai. Raksturīga ir kāda drosmīga Latvijas kontaktiera Viktora rīcības informatīvā analīze, kad pēc kādiem pētījumiem zinātnes uzdevumā, sadarbojoties ar ārpuszemes civilizācijām viņš iestājās Pareizticīgā Baznīcā. Viņu par šādu rīcību „pārliecināja” šīs civilizācijas pārstāvju atsūtītās ainas, ka tajā Pasaulē visur ir Pareizticīgo tempļi, ka arī uz Zemes būs visi Pareizticībā. Iedomāsimies vien pareizticīgo cenšanos pārņemt Baznīcas Pasaulē un skaidrs, ka bez Pasauli iznīcinošā kara, pat atomkara, tas nebūs iespējams. Atgādināšanas vērts ir fakts, ka 1. Pasaules karš un 2. Pasaules karš izcēlās teritorijā, kur sen jau virmo naids starp katolisko, pareizticīgo un musulmaņu Baznīcām. Nesenais starpnacionālais karš Dienvidslāvijā sakņojas ticību naidā un tas joprojām vēl var pāraugt 3. Pasaules karā. Taču Viktoram pareizticībā bija jāiestājas vienkārša iemesla dēļ – LAI VIŅŠ SPĒTU SAGLABĀT SAVU CILVĒKA PSIHI un Pasaules Uztveri. Citādi viņam draudētu ārprāts un pilnīgs sajukums.

Latvijā fiziski netiek iznīcināti zinātnieki, bet fiziskās iznīcināšanas vietā šeit Valsts sagrāva zinātniskās vadības struktūras. Zinātnes budžets ir ieplānots daudzkārt niecīgāks salīdzinot ar militārām spēlītēm, kurās Latvija tēlo musulmaņu Pasaules „glābējus”, vai baidot tautu ar neesošiem kaimiņvalstu (Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Baltkrievijas?) iebrukuma draudiem. Valsts līmenī izsludinātu baiļu rezonansē nodreb Valsts Saeima un gaidot kādu apsolīto palīdzību no ASV, pretēji tautas vairākuma domām, pagarina Latvijas kareivju uzturēšanos Irākā. Pērkot dārgas militārās tehnikas, zinām to, ka vismaz 1/5 daļa mūsu naudas aizies pārdevējas valsts tehnoloģiju izstrādātājiem. Tātad, ar katru nopirkto tanku vai lidmašīnu, Latvijas nodokļu maksātājs finansē citu valstu domātājus – zinātniekus un inženierus. Pārrēķinot mūsu militāros izdevumus redzam, ka ārvalstu zinātnes un militārās tehnoloģijas attīstībai mūsu Valsts izdod daudzkārt vairāk kā tiek veltīts visiem savas zemes talantiem (?). Šo ārkārtīgo muļķību palīdz realizēt arī kādi politiķi – bijušie zinātnieki, kuri gan savulaik savā jomā zinātnē izcilas darba spējas neuzrādīja, bet sevi sabiedrībā reklamēja kā nacionālistisku un politisku runu teicēji …(?). Daži lai sevi iežēlinātu pat sludināja, ka viņu talantu attīstību esot bremzējusi komunistiskā partija (ha, ha, hā!). To var iestāstīt nezinošiem, jo Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijā 80-os gados tāda situācija nebija, bet visā Akadēmijā partijnieki „karoja” tikai ar 2 zinātniekiem. Taču arī šis „karastāvoklis” netraucēja viņiem kļūt par zinātņu doktoriem.

Teorija un daudzu tautu pieredze māca, ka visprimitīvākie saukļi lai aizrautu pūli ir vienmēr bijuši nacionālie, nacionālistiskie, citādu grupveida atšķirību uzsvēršana (ārējais izskats vai tradīcijas), kas ļauj viegli manipulēt ar pūli, sarīdot vienu grupu pret otru (piemēram, nepilsoņi pret pilsoņiem, vai pilsoņi pret nepilsoņiem – Latvijā, vai …iebraucēji pret parīziešiem un parīzieši pret iebraucējiem – 2005.g. Francijā). Ne jau cilvēku atšķirībā ir naida pamats, jo kādreiz musulmaņi valdīja Spānijā un tur mierīgi sadzīvoja dažādas ticības. Nākot pie varas kristiešiem Spānijā sākās daudzas masu iznīcināšanas, jo daļa upuru mantas, nauda nonāca… Spānijas valsts kasē. Konkistadori, kas ar kristīgās ticības lozungu iekaroja Dienvidameriku patiesībā bija jūras laupītāji un viens no laupītājiem bija pat Pāvests..

Skaidrs, ka aprobežoti cilvēciņi savā klātbūtnē necietīs gudrus un talantīgos (dievišķās Dabas dāvanas nesējus), tāpēc viņiem atliek iegūt varu valstī caur kādiem laicīgiem ļautiņu grupējumiem, ko par partijām (partos – daļa) dēvē. Turpretī mūžīgajā dzīves telpā – Garu pasaulē neeksistē Zemes vadoņu izdomātās kārtas, klases, grupējumi un reklamētā naudas, mantas vērtība. Pasaules uzbūves likumu pamatā ir pavisam citas – garīgās vērtības un šīs atziņas – PATIESĪBAS ir bīstamas daudziem valdītājiem (valsts, reliģija, domu, zināšanu jomās), kuri patiesībā bieži ir cilvēki – garīgās niecības.

Pajautājiet skolotājiem – ko skolās pašlaik māca par modernām zināšanām Pasaules uzbūvē, cilvēka enerģētiski – informatīvo būtību, cilvēka Dzīves uzdevumu, Zemes dzīvības veidu saistību ar Kosmosu utt. un saņemsiet pilnīgi nezinošu cilvēku izvairīgas atbildes. Vēl šokējošāka ir atziņa, ka Latvija ir parakstījusi ANO konvenciju par bērnu tiesībām jau 1992.g., bet praksē daudzas svarīgas tās nostādnes vienkārši ignorē. Piemēram, ANO eksperti jau 1999.g. konstatēja, ka Latvijas skolās gandrīz 50% (precīzāk – 48%) bērnu ilgstoši un daudz slimo, tāpēc viņi atpaliek mācībās, sekojoši arī ES darba tirgū viņi nespēs izturēt konkurenci vai kļūs par melnstrādniekiem Īrijā. Pašlaik Saeimā satraukti spriež kā aizliegt skolās tirgot neveselīgos un kaitīgos pārtikas preces (savukārt tirgotāji draud ar Tiesu palīdzību savas „tiesības” aizstāvēt!), bet Latvijas zemnieku izaudzētā vitamīnu un dzīvā pārtika skolās tiek pilnīgi ignorēta. Es tikko kā veicu eksperimentu – rakstiski 100 skolām (Rīgā, Rīgas un Limbažu raj.) piedāvājot pret gripu un bakteriālām slimībām imunitāti paaugstinošās lielogu dzērvenes – dižbrūklenes, ar kurām veselību uzturošā dzīvo ogu deva dienā izmaksātu tikai 1,5 santīmu. Salīdzināsim ar Valsts ieteikto negarantēto veco vakcīnu – 5 Ls/ persona (!). Izrādījās, ka no 100 skolu vadītājiem skolu vecāku Padomēm NEVIENU neieinteresēja vietējās Zemes iespējamā palīdzība lai paaugstinātu bērnu veselību. Tajā pašā laikā mēs esam redzējuši skolotāju DEMONSTRĀCIJAS pieprasot augstāku atalgojumu, kas jau tagad ir 2 – 3 reizes augstāks par zemnieka ienākumiem lielākā Latvijas daļā. Lūk, pierādījums Garu Pasaules jau aptuveni 1993.gadā satrauktam ziņojumam par Latviju: „JŪS IZNĪCINAT SAVU NĀKOTNI…, (jo) JŪS NERŪPĒJATIES PAR SAVIEM BĒRNIEM…” Atgādinu, ka Garu Pasaules ziņojumu vienlaicīgi var uztvert visā Pasaulē, tāpēc šī patiesība nav nekāds vietējās varas noslēpums jau sen. Toreiz šāds apgalvojums vēl šķita maz ticams, bet pēdējie 14 gadi atskatā un salīdzinājumā parāda, ka Garu Pasaulei bija un joprojām ir taisnība, jo toreizējie skolēni un bērni (1993.-1995.g.) tagad daudzi pamet Latvijas valsti Avīžu ziņas – 2005.g. ir, ka aptuveni 100 000 dzīvo un strādā ārzemēs, kas ir jau aptuveni 5 -10 % no darbaspējīgo skaita, bet no laukiem aizbraukuši būs vismaz 20%. Īrijā latviešu esot aptuveni 30 000 un bērnu dzimstības biežums tur ir 3 reizes augstāks par Latvijas līmeni salīdzināmā iedzīvotāju skaitā.

Man ir subjektīvi un loģiski pierādījumi, ka pašlaik mūsu valstī aktīvi darbojas daudz personu, kuras ir pakļautas dažāda līmeņa dēmoniskiem spēkiem (sk. Aleksandrs Balodis „Kosmosofija”). Dēmoni ir garīgā attīstībā daudz zemāki par Garu Pasauli un atpazīstami pēc tā, ka savos spriedumos un rīcībā vadās tikai pēc elementārām īslaicīgām materiālām interesēm. Tāpēc arī no šī viedokļa ārkārtīgi svarīgi ir publicēt visu informāciju ko Garu Pasaule nodod Cilvēcei, jo tā attiecas arī uz mums.

Sevišķi transkomunikācijas attīstību visā Pasaulē ietekmēja K.Raudives neapgāžamie pētījumi un dokumentētie pierādījumi par dzīvību pēc nāves, par Saprāta sniegto personificēto informāciju. Tas radīja pētnieku grupas daudzās valstīs: Vācijā – 5, Itālijā – 3, pa vienai Austrijā, ASV, Luksemburgā, Francijā, Anglijā, Spānijā, Holandē, Zviedrijā, Somijā, Izraēlā un Brazīlijā. Pat aiz „dzelzs priekškara” esošie zinātnieki nopietni sekoja un veica savus, PSRS apstākļos nepublicējamus eksperimentus un pētījumus, bet dažās krievu grāmatās K. Raudive nodēvēts par …lietuvieti, kas dzīvo Vācijā.

Tagad – pēc 2000.gada balsu ierakstīšanai un tiešiem Garu balss ziņojumiem, video ierakstiem, Garu un smalkās pasaules fotogrāfijām ir veltītas starpvalstu konferences un to rezultāti ir meklējami Internetā un speciālos zinātniskos žurnālos, kas liecina par pētījumu un tehnikas straujo attīstību visā Pasaulē.

Man šķiet, ka sevišķi no zinātniskā Pasaules skata puses ir svarīgi analizēt metodiku un kontroli kā zinātnieki daudzkārt pārbaudīja Garu Pasaules ziņojumus un kontaktu iespējas Skoulē (Scole, England).

2005. gada 21. novembris Andris Ansis Špats, Bīriņos

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.