Labdien cien. Astrīda Burkas kundze!

Atgādinu Jums zināmo Ekonomikas ministrijas un Jūsu lomu lai aktivētu dižbrūkleņu (lielogu dzērvenes – tulk. no krievu val.) audzēšanu 1997.-1998.g. Latvijas purvos – atceļot ievedmuitu stīgām kā eksperimentālam stādīšanas materiālam.

Šogad tiem, kas ieveda eksperimentālās stīgas varētu būt jau pirmā raža, ja nebija kādas citas dabas nelaimes ( 2000.g. pavasara salna, 2003.g pavasara un rudens salna, 2004.g. 14. maija drausmīgā „radiācijas salna”), vai kādas vietējā purvā esošās sēnīšu slimības.

Zemkopības ministrija tikai sākot ar 2000.gadu sāka atbalstīt dižbrūkleņu audzēšanu, kā subsīdijas izmaksājot 1500 Ls par stādījuma 1 ha izveidi (?). Lai izveidotu pilnīgu stādījumu ar ūdens stabilizāciju un salnu aizsardzības sistēmu zemniekam nepieciešams ieguldīt aptuveni 20 000 – 25 000 Ls/ha. Tātad nodokļos tiks iemaksāts aptuveni 6 000 – 8 000 Ls, ja darbus veiks algots darbaspēks, bet „subsīdija” aptuveni 25% no nodokļiem!

Pērn, 2004.g.14. maijā zemnieki saņēma savdabīgu „sveicienu” no tehniski attīstīto valstu radītā globālā klimata izmaiņu situācijas, kad 14. maija naktī zemākā gaisa temperatūra bija tikai -2- -3 grādi, bet mazā gaisa mitrumā novēroja „radiācijas salnu”, kurā augu infrasarkanais starojums aizplūda kosmosā un dzīvie augi atdzisa līdz -12…-13 grādi, kas bija reģistrēts visās meteoroloģiskās stacijās. Pat Ventspilī- pie jūras gaisa temp. Bija tikai 0 grādu, bet zāle tur atdzisa līdz -8 grādiem!

Dižbrūklenes maija vidū dabīgi iztur – 2,5 līdz -4 grādi, bet nenormālā salna -13 grādos iznīcināja ne tikai pumpurus, bet arī visas lapas nobira. Labi, ka kociņi pērn izdzīvoja un atjaunoja lapotni.

Eiropas Savienībā spēka ir PAMATNOSTĀDNES… LAUKSAIMNIECĪBAS ATBALSTAM un tur ir rakstīts, ka sakarā ar globālā klimata izmaiņu radītiem ZAUDĒJUMIEM LAUKSAIMNIECĪBAI, JA RAŽAS ZAUDĒJUMI IR VIRS 30%, TAD TAS IR VĒRTĒJAMS KĀ DABAS KATASTROFA (Pamatnostādnes, p..11.3.1.) un tad Valstij ir jākompensē reālie ražas zaudējumi 100 % apmērā.

Latvijas valsts Zemkopības ministra personā turpretī izdeva rīkojumu (2004.g. decembrī, Rīkojums Nr…”kompensēt ražas zaudējumus, ko novērtē kā stādījumu uzturēšanas izdevumus, kurus noteiks Latvijas dārzkopības asociācija”. Tālāk ZM parādījās „dokuments” it kā no LDAA kurā kāda persona bija sarakstījusi smieklīgi mazus „uzturēšanas izdevumus”, neiekļaujot daudzus reāli nepieciešamus darbus purvā. Tālāk ZM noteica, ka kompensēs 70% no šie mistiskiem „uzturēšanas izdevumiem” sakarā ar līdzekļu trūkumu, lai gan ES „Pamatnostādnēs” ir rakstīts, ka reālos ražas zaudējumus var kompensēt turpmākos 3 gados!

Šo Latvijas Valsts dīvaino ES noteikumu ignorēšanas rezultātā avīzes rakstīja, ka Valsts dārzniekiem kompensēja 70 % no ražas zaudējuma, bet pēc manas – Pētnieciskās saimniecības aprēķiniem iznāca, ka mūsu zaudējumus kompensēja vien 5% apmērā (!). Minētie fakti ir nosūtīti ES Komisijai.

Man šķiet, ka līdzīgi ZM rīkojās arī pēc 2005.g. janvāra vētras, pavasara plūdu un citu klimata noviržu gadījumos, kad tiek ignorētas Eiropas Kopienas Pamatnostādnes.

Jums un Ekonomikas ministrijai tas ir jāzina, jo agri vai vēlu šie fakti tiks zināmi!

Man nav ne mazākās vēlmes lai no manis izaudzētām ogām kāda vietējā ārzemnieka firma gūtu lielu peļņu, tāpēc lielāko ražas daļu domāju piegādāt tieši patērētājam caur tirgu un dodot iespēju cilvēkiem pašiem savas ģimenes vajadzībām salasīt ogas. Tādejādi pilsētnieki varēs saņemt veselīgo purva kūdras nesto bioloģisko starojumu, apskatīt dzīvo un nedzīvo purvu, saprast ko nozīmē Dabas atjaunošana bijušā kūdras ražotnē.

Pielikumā: Aicinājums Jums, Jūsu draugiem uz DIŽBRŪKLEŅU TALKU kopā ar dziedošiem koristiem!

2005. gada 15. augusts Andris Ansis Špats, zemnieks, tehnisko zinātņu doktors, tālr 4022564, mob.6128457

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.