Zemes Spēka vietu izpētes un reģistra metodika

Ievads

Pasaulē Zemes Spēka vietas ievērojamā apjomā sāka pētīt pēc 1995. gada. Dažādās valstīs pētnieki izmantoja atšķirīgu terminoloģiju un tāpēc ne vienmēr ir informācija savietojama. Piemēram, Krievijā bieži raksta par „anomālām zonām”, bet šī zona nav definēta sīkāk – kāda ir tās struktūra, izmēri, forma. Taču pēdējos gados pateicoties zinātnieka J.Faidiša pētījumiem un grāmatām krievu valodā ieviešas priekšstati par Zemes spēka vietām („Mesta sili zemļi”- kr. val.).

Angļu valodā vēl valda dažādi termini, piemēram, enerģiju virpuļi („vortex”), Lei līnijas („Leylines”, „Ley lines”), spēka vietas („Force places”), svētās Zemes vietas („Sacred Earth places”).

Latviešu valodā līdzīgi dažādi autori rakstot izmanto atšķirīgus terminus, piemēram, Zemes Spēka vietas tiek sauktas arī par Svētvietām, ģeomantiskām zonām, anomālām vietām, āderu krustpunkti, zelta un sudraba, uguns āderes.

Produkts – vietas apraksts

Zemes Spēka vietas izpētes mērķis varētu būt – radīt Latvijas mērogā esošo Zemes Spēka vietu Sistēmas (Tīkla) shēmu, ko veido Valsts un reģionāla līmeņa Zemes Spēka vietas. Sākot šo darbu, nav precīzi zināms ZSV Sistēmas vai Tīkla veids, struktūra. Tas rada zināmu nenoteiktību stratēģijas izvēlē.

Neatkarīgi no Sistēmas veida pamatelementi – vietas paliks kā gala Produkts un tas varētu interesēt vismaz zemes saimnieku, kam arī nākošām paaudzēm noderētu Spēka vietas pase – Valsts reģistrs. Šo dokumentu jāizstrādā darba gaitā.

Kanādā un ASV vairāki pētnieki izmanto Doug Vogt grāmatā „Gravitational Mystery Spats of the US and Canada” esošos ieteikumus. Tie varētu derēt par pamatu, bet man šķiet noderīgi būs daži papildinājumi.

Zemes Spēka vietas noformējuma struktūra un prasības:

1. Valsts / reģions.

2. Vietas vārds / nosaukums.

3. Adrese.

4. Pazīmes, raksturīgās iezīmes, piebraucamais ceļš.

5. Dimensijas: diametrs (diametri), garums, platums ( +,- 0,1m), koordinatīvās sasaistes ar tuvākām ZSV.

6. Ģeogrāfiskās koordinātes svarīgas ir Valsts un reģionālā līmeņa ZSV, bet vietējās ZSV varētu iztikt bez koordinātēm, bet tā jāparāda zemes plānā.

7. Valsts un reģionālās ZSV dati ir sagatavojami tā lai būtu noderīgi publicēšanai Internetā, piemēram, kopā ar pilsētas plānu, Valsts autoceļu karti.

Sistēmas, Tīkla izpēte

Laiks un finanses vienmēr ierobežo visus pētījumus. Tāpēc ir jāatrod optimāla meklējumu stratēģija.

Varam pieņemt, ka jau pašlaik zināmās Zemes Spēka vietas ir kādā līmenī (pašlaik nedefinētā) iesaistītas Sistēmā. Tāpēc maz zaudējumus radīs virzība pa ZSV sasaistes līnijām („Lei līnijas”?). Visās ZSV konstatē azimutālā virziena sasaistes (D,Z,A,R virzienos), tad šajos virzienos ir jāatrod visas līdzīga līmeņa ZSV vai visas saistītās vietas.

Mērījumu kļūdas ir noteikti jāņem vērā izstrādājot mērījumu darba plānus, iegūto datu apstrādes programmas. Šajos pētījumos svarīga ir katra mērītāja – radiastēzista mērījumu precizitāte, atkārtojamība, jo arī analītiskā ķīmijā, pie vienādas analīžu metodes, katram analītiķim ir savs precizitātes rādītājs (piemēram, jutība uz krāsas izmaiņām).

„Piešaudes veida” stratēģija.

Mazāko zaudējumu dēļ, jāsāk no iespējami augstāka līmeņa ZSV mērījumiem, par ko varētu raksturot kopējais ZSV diametrs, enerģētiski aktīvais laukums.

Man pašlaik ir zināmi 2 ZSV Latvijā, kuru diametrs pārsniedz 100 m (tas ir vairāk kā Stounheindžā!) Zilaiskalns un Sauleskalns pie Saulkalnes. Šīs vietas var ņemt par sistemātisko pētījumu sākotnējiem centriem. Tas nenozīmē apgalvojumu, ka citur nevarētu atrast vēl augstāka enerģētiska līmeņa ZSV.

1. Sākot no Zilā kalna centra atrod visas ZSV Rietumu, Austrumu, Dienvidu un Ziemeļu virzienos līdz Valsts robežai, jūrai. Ja iespējams, atrod arī citos – papildus virzienos esošās ZSV. Jautājums – cik „platu” uzmērīt ZSV tīklu ap šiem galveniem virzieniem? Varbūt – līdz 1. līdzīga līmeņa vai vienu pakāpi zemākam atzarojumam.

2. Sākot no Sauleskalna (pie Saulkalnes) kā centra atrod visas ZSV Rietumu, Austrumu, Dienvidu un Ziemeļu virzienos – līdzīgi kā Zilākalna tīklā.

3. Salīdzina šīs abas grupas un atrod kopīgās un atšķirīgās īpašības, meklē sasaistes mezglu (.) vai vietas.

4. Sākumā var pieņemt, ka ZSV veidos kādu fraktālu struktūru (katra vieta ir attiecīgā veidā pakārtota citām, vai centram) tāpēc pēc iespējas ātrāk ir jāatrod kādas sakarības, jo tas varētu saīsināt turpmākos meklējumus.

5. Nākošo „piešaudes” stratēģijas plānu izstrādā pēc šo 2 struktūru analīzes.

Sistemātiskā stratēģija.

Visu Latvijas teritoriju uzskaita, uzmēra visas ZSV un izveido 2 – 3 mēroga kartes, kurās fiksē attiecīgā līmeņa ZSV, piemēram, lokālas nozīmes ZSV – M 1:10 000, reģionālā un Valsts nozīmes ZSV – M 1: 100 000, Valsts un kontinenta mēroga ZSV – M 1: 1 000 000.

Izmantojot vairākas ZSV parametrus kā „pazīmes”, tās grupēt, uzzīmēt vairākus modeļus. Šis paņēmiens ir visdarbietilpīgākais un tāpēc rezultāti ir gaidāmi pēc liela darba, toties tad dati ir vispilnīgāki, ja vien jau sākumā nav pieļautas kādas metodes kļūdas, kas var radīt arī lielus zaudējumus. Tāpēc zinātnē parasti sākotnējā pētījumu stadijā izvēlas dažādas „piešaudes stratēģijas”, daudzfaktoru eksperimentu plānus, statistiskās modelēšanas pamatus u.tml..

Zemes reljefa analīzes metodes

Nesen zinātnieks A.Kovda ir pierādījis, ka Zemes garozā ir 273 zemes virsmas formas, no tām 233 ir līklīniju veidā, bet 40 formām ir līdzība ar kristāliskām struktūrām. Kristāliskās struktūras varot saistīt ar Zemes skeleta elementiem, bet līklīniju struktūras ir saistāmas ar dzīvības procesiem uz Zemes. Mūsdienu datortehnikai šāda analīze ir paveicams darbs un iegūtie dati varētu palīdzēt Zemes Spēka vietu Sistēmas analīzē.

2005. gada 4. jūlijs A. Špats, ashpats@apollo.lv

0 komentāru par “Zemes Spēka vietu izpētes un reģistra metodika

  1. Lilija

    Labdien! Tā kā esmu Saulkalnes iedzīvotāja, mani interesē, kur atrodas Jūsu aprakstītais kalns. Varbūt varat izveidot shēmu, vai aprakstu,kā tur nokļūt. Varbūt tas ir tas pats Lazdu kalns pie Daugavas starp Saulkalni un Ikšķili, vai kāda cita vieta?
    Ar cieņu,
    L.Otersone

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.