Pieredze Zemes Spēka vietās

Apaļā galda diskusijās vispārliecinošākie šķita konkrēti eksperimenti Zemes Spēka vietās, pieredze darbam ar Zemes Informācijas lauku, tāpēc piedāvāju viegli pārbaudāmus ziņojumus. Tie parasti tika nodoti būtnei Dzenis, tāpēc tā arī būtu pareizi jāparaksta.

Kādā vēlā vakara stundā man pazvanīja simpātiskas balss īpašniece un sevi nosauca par Turaidas muzeja direktori. Mēs nebijām iepriekš pazīstami. Viņa vaicāja – vai es zinot par krasta noslīdēšanu pie pils. Atbildēju – zinu, jo mans ceļš uz Siguldu ir slēgts. Tālāk viņa teica aptuveni sekojošo: „Viņa zinot, ka es kā zinātnieks strādājot energoinformatīvā laukā un ka man esot kāda saistība ar senajiem lībiešu zintniekiem.” Atbildēju apstiprinoši uz abiem viņas pieņēmumiem.

Tad sekoja negaidītais, jo viņa piedāvāja (vai izteikti lūdza) noskaidrot man pieejamā ceļā šīs KATASTROFAS cēloni un kā to novērt, vai te nav iesaistīti senie Dievi (to atriebība?), vai nenobrukšot pils siena un līdzīgas lietas. Lai zvanot kaut naktī, jo viņi visi esot tur uz vietas.

Atbildēju, ka varu to mēģināt darīt, bet man ir visai miglains priekšstats par Turaidas pils teritoriju. Nevaru paskaidrot, bet nekad labprātīgi turp neeju. Esmu dažas reizes bijis tikai tornī.

Pēc dažām stundām man viss kļuva skaidrs un zvanīju vēlu naktī – aptuveni 22-os.

Man ziņojums varēja skanēt sekojoši (citēju pēc atmiņas, bet arhīvā varētu atrast konspektīvu pierakstu): ”Stāstāmais nav mans izdomājums, bet mūsdienu valodā nodots lībiešu zintnieku vēstījums. Pils pagalmā, tā tālajā galā un no centra ass pa kreisi atrodas kāds ūdens avots. Ūdens pašlaik pa to ir pacēlies līdz 2-3 m no virsmas. Tālāk tas no šī avota notek pa sazarotu kanālu pa labi (2-3 m dziļumā) – uz šosejas pusi, cauri pils mūra pamata akmeņiem. Šī ūdens plūsma atduras pret necaurlaidīgu zemes slāni pakrastē. Tas ir samircis un kļuvis slīdošs. Cēlonis šim procesam ir apstāklī, ka agrāk šis avots dziļi zem zemes (pēc atmiņas apm. 12 – 14 m dziļumā) varēja notecēt uz dažādām pusēm un iztecēt pie kalna pakājes kā vairāki avotiņi. Šīs avotiņu izteces ir tagad aizbērtas un tāpēc pa pagalma ūdens vertikālo avotu ūdens ir pacēlies nenormāli augstu un iztek uz šosejas pakrasti.”

Direktore apsolīja visu pārbaudīt, bet uzreiz piebilda, ka tur, kur es stāstot par „vertikālu ūdens avotu” patiesībā esot pils aka. Atbildēju, ka tā jau ir tā pareizā vieta, jo es nezinu kā lībieši sauca „aka”, ka man skaidrāks ir vispārīgāks priekšstats – „vertikāls ūdens avots”. Avots – vispārīgi ir ūdens ņemšanas vieta…

No rīta man pazvanīja direktore un teica, ka jau naktī ar bateriju pārliecinājušies par fantastiski augsto ūdens līmeni pils akā, kas esot bijis jau pie pašas zemes virsmas. Tad esot izsaukuši ugunsdzēsējus, kas izsūknējuši un pazeminājuši ūdens līmeni.

Piedāvāju manā rīcībā no seniem zintniekiem saņemto plānu pārbaudīt dabā, jo mani interesēja viņu vēstījuma daļa: „Pils siena nevar sagrūt, jo mēs to noturam…”

Kopā ar izpilddirektoru apsekojām ap pils sētu kā „āderes” iezīmētās ziņojumā senās noteces no akas un tiešām visur bija attiecīgi izskalojumi zemu nogāzē. Senais sienas stiprinājums, izrādījās pareizā vietā, jo tur izrakumos esot konstatēti kādi vertikāli koku stabi. Tos tātad bija veidojuši lībiešu zinošie vīri un pareizi ir, ka „mēs to sienu noturam”.

Man šī pārbaude uz vietas bija ideāls kontroles arguments, jo zintnieku noziņotā shēma uz vietas izrādījās principiāli pareiza un visur sakrita. Šos faktus pārbaudīja neieinteresētas un oficiāla dienesta personas klātbūtnē.

Man kā zinātniekam bija jāsmejas par ģeologu mēģinājumiem ar urbi trāpīt šaurās ūdens ejās (āderēs), sevišķi ja viņi pilnīgi noliedz rīkstniecību. Daudzas toreizējās runas vides ministra Makarova vadītā konferencē Turaidā bija aizdomīgi līdzīgas un padomiskiem materiālistiskiem spriedumiem piebārstītas. Viņi taču uzzināja, ka paši Turaidas pils darbinieki situāciju jau izglāba bez zinātnisko ģeologu padoma, paklausot vien kādiem „māņiem” no „rīkstniekiem un ekstrasensiem”.

Mani mērījumi par ūdens tecēm sakrita ar vēl kāda rīkstnieka mērījumiem (diemžēl, piemirsu viņa vārdu), bet šeit uzsveru to, ka pirms rīkstniecībā pieņemtiem mērījumiem, informāciju saņēmu tieši caur savu piesaistīto Zemes Spēka vietu, kura patiesībā atrodas aptuveni 1,5 km attālumā. Tātad, šis Zemes „Internetam līdzīgais pieslēgums” strādā arī no personīgās Svētvietas mājās.

Ar šo piemēru pierādu, ka katrai sētai ir svētīga personīga Svētvieta, kas enerģētiski un informatīvi ir piesaistīta tuvākā Zemes Spēka vietu tīkla (Valsts līmeņa tīkls vai reģionālais tīkls) krustpunktam.

Dzenis