Par korektu informāciju un vienādu attieksmi pret visām zemnieku grupām stihisko nelaimju gadījumos

LV Ministru Prezidentam, god. Dr.biol. I.Emsim

LR Zemkopības Ministram, god. M.Rozes kungam

Par korektu informāciju un vienādu attieksmi pret visām zemnieku grupām stihisko nelaimju gadījumos

Atgādinu, ka 23.jūlijā griezos pie Ministru Prezidenta kā bioloģijas zinātņu speciālista, lai paskaidrotu Valdībai un tautai patiesību par 14. maija dziļo salu, jo Valdības sēdē 20. jūlijā ticis runāts par nelielo salnu –3…-4 grādi (radio ziņas 21. jūlijā). Šo “nelielo salnu” telefoniski apstiprināja arī Hidrometeoroloģijas dienests. Mana vēstule no MK tika pārsūtīta VM un ZM.

Pateicos par Zemkopības ministrijas darbinieku atsūtītiem klimata datiem par maija mēnesi, jo tos pilsonis vienkāršā un tiešā ceļā no Hidrometeoroloģiskās aģentūras līdz šim nevarēja saņemt, ko pierādīja arī 2 nepilnīgās atbildes no Vides ministrijas!

Pamatojoties uz šiem (meteo.) datiem, konstatēju, ka 14. maija naktī Latvijas teritorijā gaisa minimālā temperatūra (2 m virs zemes, kur nav augu) tiešām bija –2,5 līdz –4,5 grādu, kas ir Latvijas salnu vidējā līmenī. Līdzīgi augsnes minimālā temperatūra bija –1 līdz –5 grādi.

Dzīvo augu, zāles virskārtas temperatūra 14. maijā bija – 8 līdz – 11,5 grādi, kas nav Latvijā bieži pieredzēts. Šī parādība ir saistāma ar ārkārtīgi sauso gaisu, jo augu infrasarkanais (IS) starojums aiziet kosmosā, atdzesējot augus.

Tātad, 20. jūlija Valdības sēdē dalībnieki tika maldināti, tika pieņemts nepamatots lēmums, maldināta tika arī tauta ar masu informācijas līdzekļu starpniecību.

Līdz šim presē, man adresētās 2 atbildēs no Vides ministrijas, 2 atbildēs no Zemkopības ministrijas nav skaidri pateikts – vai šāda salna ir normāla Latvijas parādība, kāds ir tās cēlonis, vai tā nav citu valstu dabai kaitīgo tehnoloģiju un “siltumnīcu efekta” rezultāts, vai tā nav pielīdzināma stihiskām nelaimēm (plūdi, vētras, u.c.), vai Valstij nav tiesību šajā situācijā saņemt Eiropas Savienības palīdzību? Nav redzētas arī zinātnieku publikācijas presē, kas vedina domāt par informācijas slēpšanu (zinu – raksti ir iesniegti).

ZM ziņojumā “Latvijas lauksaimniecība 2003.gadā” ir teikts, ka 2003.gadā graudu audzētājiem ir izmaksāta palīdzība par lietus nestiem zaudējumiem, nenorādot summu, nenorādot kādu zaudējumu daļu tad Valsts sedza (?). Zināms, ka 2003.g. pavasarī salnu dēļ cieta arī daudzi augļkopji, bet viņiem Valsts budžets palīdzību nesniedza.

2000.gadā ZM veicināja lielu finansiālu palīdzību graudkopjiem par pavasara salnu kaitējumu, bet arī 2000.g. dārzkopjiem tika palīdzība atteikta (Dr.biol. A.Ripa un Dr.sc.ing. A. Špats ziņoja ZM par apsekojumu dzērveņu laukos, ka zaudējumi ir no 3000 Ls/ha līdz 5000 Ls/ha, ZM atbilde 2000.16.08, Nr. Š-119 bija teikts, ka neesot vairs līdzekļu – apm. 80 000Ls !).

Jau līdz 2004. gada augusta beigām Latvijā bija apkopoti dārzkopju ražas, augļu koku un krūmu zaudējumi, manuprāt, stihiskā nelaimē 14. maija naktī – aukstā un vismaz 8 stundu ilgā salā zem –10 grādu, bet līdz 2004.gada 5. oktobrim nav nekāda informācija no ZM saņemta par domas attīstību, par informāciju no ES u.c. ar šo salnu saistītiem jautājumiem.

God. Ministru Prezident, God. Zemkopības ministr,

man šķiet, ka pašlaik Latvijā, tāpat kā bijušajā PSRS, tiek slēpta patiesā informācija par situāciju Valsti, par iespējamām klimata krīzēm Pasaulē, par Valsts gatavību tām.

Nepieļaujama un nekorekta ir Valsts budžeta palīdzība vienai zemnieku grupai, liedzot palīdzību citiem zemniekiem stihisko nelaimju gadījumā. Zinātnieki Pasaulē jau 1992.gadā aicināja Valstis palīdzēt tiem, kas dabu saglabā, atjauno, jo zemnieki nepamatoti un pastiprināti cietīs modernās rūpniecības un tehnoloģijas radīto seku rezultātā.

Lēmumus Valsts vadīšanā nevar pieņemt uz nepilnīgu informāciju, kādu grupējumu ieinteresētās “balsošanas” pamata, jo augstāka ir taisnīguma principa ievērošana.

2004.gada 6. oktobrī Andris Ansis Špats, zemnieks, tehnisko zinātņu doktors, Pasts Bīriņi, Limbažu raj. 4014, tālr. 40 66335, m. 6128457

Zemkopības ministram, god. Mārtiņam Rozes kungam,

ZM darbiniecei Zandai Miltiņas kundzei

Par pilnīgu un apmierinošu atbildi pavasara sala jautājumā

Esmu priecīgs lasīt Jūsu atbildē no 27.10.2004, Nr 4.2.-2./Š-259, ka ZM atbildīgie darbinieki ir paspējuši laikā no 8. oktobra līdz 18. oktobrim sagatavot iesniegumu un ziņojumu ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības Ministru padomē – par 14. maijā Latvijā novēroto nenormālo un augošiem, dzīviem augiem nāvējošo salu augu līmenī (–10,5… -11,5 grādi), kad gaisa temperatūra bija pierasto dziļo salnu robežās (-3,5… -4,5 grādi)! Tas liecina par operatīva ierēdniecības darba stila parādīšanos Latvijā.

Iepriecinoša ir ziņa par ES Komisijas formālo atbalstu kompensācijas piešķiršanā dārzkopjiem, kas daudziem ļaus sagaidīt pavasara darbus bez bankrota pieteikuma, vai darba vietas maiņas.

Ceru no Vides ministrijas saņemt skaidrojumu uz kādiem klimata krīžu veidiem mums jāgatavojas nākotnē, nepieciešama ir prognozēšanas un laicīgs brīdinājums.

Zemnieki un dārzkopji ir pēc dabas pieticīgi, pacietīgi un spēj samierināties arī ar lieliem zaudējumiem, bet šī pavasara sala trieciens daudzviet bija ne tikai ražu iznīcinošs. Piemēram, lapas zaudēja arī simtgadīgi vēlu plaukstošie ozoli, tāpēc cietušiem augļu dārziem vajadzēja palīdzēt atjaunoties, pārvarēt slimību un kaitēkļu uzbrukumus, kas radīja papildus izdevumus pie neražas situācijas. Citur ražas zaudējumi bija 50% – 70%, kas arī nav viegli pārdzīvojams.

Ar to vēlējos izteikt domu, ka dārzkopim bija grūti noteikt Zemnieku federācijas un augļkopju asociācijas pieprasītos zaudējumu apmērus, nezinot pieņemamo zaudējumu veidus un aprēķinu metodiku, kuru ņems vērā ZM pie zaudējumu izskatīšanas. Piemēram, es aprēķināju tikai minimālos ražas zaudējumus, vērtējot tos 1993.g. vairumcenās, bet šogad, 2004.g. tirgus cenas un vairumcenas augļiem, ogām ir ievērojami kāpušas sakarā ar neražu.

Zināms, ka jau šobrīd, kad dārzkopjiem vajadzētu pārdot ieplānoto ražu, ir radušās smagas finansiālas situācijas daudziem. Tāpēc iesaku ZM dienestiem operatīvi lemt 1) vai vēl precizēt zaudējumu aprēķinu, nosakot zaudējumu veidus, 2) vai pieņemt esošos zaudējumu pieteikumus, nosakot subsidējamo daļu.

Izdzīvošanai svarīgi ir pēc iespējas ātrāk saņemt reālu palīdzību, kas varētu būt arī dalīta: 1/2 izdalīt tūlīt pēc lēmuma pieņemšanas, otro ½ varētu izmaksāt martā 2005.gadā – pirms pavasara darbiem. Tas ļautu atvieglot ZM 2004.g. budžetu. Zināms, ka Pasaulē tā parasti dara arī augļkopju apvienību AS, produkcijas iepircēji, kas garantē, ka pavasara darbiem nepieciešamā nauda būs saglabāta.

ZM vēstuli, kas dod zināmas cerības augļkopjiem nosūtu visiem zināmiem ieinteresētiem augļkopjiem, asociāciju vadītājiem.

2004.g. 28. oktobrī Andris Ansis Špats, zemnieks, Dr.sc.ing.

LR Zemkopības ministram, god. Mārtiņam Rozes kungam

Atgriežos pie jautājuma: „Par korektu informāciju un vienādu attieksmi pret visām zemnieku grupām stihisko nelaimju gadījumos”

Pielikumā pievienoju Jums adresētu un no Ministru Prezidenta Jums pārsūtīto vēstules (2004.g.10.06.) kopiju: „Par korektu informāciju un vienādu attieksmi pret visām zemnieku grupām stihisko nelaimju gadījumos”.

Atbildot uz šo vēstuli saņēmu Jūsu paskaidrojumu, ka tiešām, iepriekš 2003.g., 2000.g. graudkopji ir saņēmuši ražas zaudējumu subsīdiju, kas pēc maniem aprēķiniem iznāca 20% no gaidāmās peļņas apjoma, bet ņemot no Valsts statistikas 2003.gada graudu ražas samazinājumu, iznāca, ka iespējamie ražas zaudējumi tika graudu audzētājiem subsidēti tuvu 100% apmērā (?).

Limbažu rajona zemnieku federācijai un Latvijas augļkopju asociācijai (LAA) biju ziņojis par dzērveņu 100% ražas zaudējumu, upeņu un smiltsērkšķu ražas daļēju zaudējumu -11,5 0C radiācijas salā (salnā?) 14. maijā, 2004.g un manas saimniecības minimālie ražas zaudējumi 2003.gada vairumcenās iznāca 18 400 Ls, minimālās 2002/03tirgus cenās28 400 Ls, t.sk. dzērveņu zaudējumi bija 100% – 26 500Ls. Ņemot vērā 2004.g. dārzkopju zaudējumus visā Latvijā, tirgus cena 2004.-2005.g. ziemā ir vēl augstāka.

Decembrī, 2004.g. saņēmu subsīdiju pārskaitījumu, kas ir aptuveni 8% no dzērveņu ražas zaudējuma aprēķina vairumcenās, 5% no tirgus cenu aprēķina. Pateicos par subsīdiju, kas ir apmēram 6% no maniem iemaksātiem nodokļiem (1991-2004.g.), jo tā man ļauj personīgi izdzīvot un skolot dēlu (110 Ls/mēnesī !) līdz nākošai ražai, bet ar šo subsīdiju nav iespējams nodrošināt nākošā gada ražu līdzīgā klimata triecienā, nav iespējams veikt nepieciešamās investīcijas jau esošos stādījumos.

Šīs subsīdijas sakarā analizējama sekojoša informācija:

1. Šī saņemtā subsīdija par klimata krīzi (8 % no minimāliem zaudējumiem) nesakrīt ar publiski Zemkopības ministrijas paziņoto: ka dārzkopji saņemšot …”agroklimatisko apstākļu radīto zaudējumu kompensēšanai 70% apjomā no izmaksājamās summas”… („Agro Tops” Nr 1., 2005.g.).

2. Subsīdija, kas noteikta kā 350 Ls/ha „dzērveņu kopšanas darbiem” varētu būt piemērojama mazdārziņiem, kurā vēl nav ražas, un ir noteikts kā apmēram 10% no ražojošiem laukiem nepieciešamajiem ikgadējiem kopšanas, uzturēšanas izdevumiem, kas Latvijā ir rēķināmi 3000 Ls/ha gadā (sk. LAA adresēto „Ziņojumu”).

3. Subsīdiju apmērs 5% – 8 % no ražas zaudējuma ir mazs, salīdzinot ar 2005.g. janvāra orkāna radīto zaudējumu kompensācijās Valsts solīto – aptuveni 50% no zaudējumiem.

4. Subsīdiju apmērs 5% – 8% no zaudētās ražas ir mazs, salīdzinot ar masu informācijas līdzekļos pirms Latvijas iestāšanās ES lasīto, ka globālā klimata izmaiņu radīto zaudējumu kompensāciju apjoms ES valstīs esot apmēram 80% – 90%.

5. No ražas parasti vismaz 45% tiek investēts ražošanas attīstības tempa noturēšanai, 45% jau esošo stādījumu tehnoloģijas attīstībai, bet ar 5%- 8% subsīdiju no ražas zaudējuma nav iespējams ražotni uzturēt pat vajadzīgā tehnoloģiskā kvalitātē, ir iespējams tikai izdzīvot saimei.

Pamatojoties uz augstāk argumentēto p.1. līdz p.5. analīzes lūdzu paskaidrot sekojošo:

kāda eksistē ES kārtība klimata krīžu (kuras nav teritorijai un klimatam raksturīgas) radīto zaudējumu un kompensāciju aprēķināšanā lauksaimniekiem (e-adrese?);

uz kādu dokumentu pamata Latvijā ir bijušas ļoti atšķirīgas kompensācijas?

Papildus un kā ilustrāciju nosūtu savus rakstus : „Ekseteras „laika bumba” satrauc Pasauli”, „Brūnie tuksneši – Latvijas kauns”, „Orkāns – sods vai brīdinājums?”

2005-02-02 Andris Ansis Špats, zemnieks, tehnisko zinātņu doktors,

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.