prof. Andris Špats

Lasot Latvijas laikrakstus un paskatoties grāmatu plauktos, ievērojams, ka arvien vairāk parādās publikāciju par rīkstniecību un tās praktisko izmantošanu „āderu” noteikšanā. Ir lasītas atsauces uz „sertificētiem rīkstniekiem”, kuru sertifikācijas programmas nav atrodamas, turklāt Latvijas valsts ”Profesiju klasifikatorā” arī šāda profesija vēl nav. Pirmskara Latvijas laikā esot šāda profesija bijusi, bet kāpēc šodienas Latvijai tāda nav vajadzīga? Pasaules publikācijās esmu lasījis kā lauku apstākļos notiek rīkstnieku pārbaude, jo viņiem ir jāatrod Dabā reāli esoši dažādu enerģiju lauki, to gradienti (magnētiskie, elektriskie, gravitācijas, materiālu), ieskaitot pat mākslīgi radītās enerģijas elementus, to struktūras. Vairākās valstīs pirms lielu objektu celtniecības ir jābūt enerģētiskiem un informatīviem izmeklējumiem. ASV Sietlas pilsēta pirmā Pasaulē apzinājās tās teritorijā esošās augstu enerģiju nesošās „Lei” līnijas (Leylines, Ley lines – angl., oriģinālā rakstība turpmāk būs šādi) jau 20. g.s. beigās. Zināms, ka Rīgā politiķi grasās celt „Gaismas pili”, bet vai tā vieta vispār ir intelekta attīstību veicinoša? Attiecīgi zinātnieku priekšlikumi par nepieciešamo mūsdienu līmeņa izpēti bija iesniegti iepriekšējai un pašreizējai Rīgas Domei, bet tie neradīja sapratni un atsaucību, kas liecina par vecās komunistiskā materiālisma mācības iesakņošanos valdītājos.

Lasīt tālāk »

Jēdziens diskusija nāk no latiņu vārda discusio, kas nozīmē kāda jautājuma izmeklēšanu, apskatīšanu un apspriešanu no dažādām pusēm, dažādiem uzskatu vai zināšanu blokiem. Senajā Grieķijā un Romā diskusijas bija populāras sevišķi „simpozijos”, kur tās noritēja pēc noteikta scenārija. Kādā telpā sanāca simpozija dalībnieki, tad vadītājs nosauca tēmu, par ko būs diskusija un teica savu viedokli vai pamatojumu par to. Pēc runas viņam bija tiesības izdzert kausu vīna. Tālāk pirmais runātājs nodeva kausu nākošam runātājam. Tādejādi bieži pēdējie runātāji simpozijos palika tikai daži – izturīgākie vīna dzērāji, kuri beigās pat aizmirsa sākotnējo apspriežamo jautājumu. Mūsu saviesīgās kompānijas no seno simpoziju tradīcijām arī ir kas saglabājies, jo kāds runā uzrunu, nolasa apsveikumu, uzsauc tostu, bet tad visi klātesošie iegūst tiesības iedzert uz… veselību, par to tostu. Lūk, cik dīvaini var laikā izmainīties senas, labas tradīcijas! Lasīt tālāk »

LR Vides ministrija

Dabas aizsardzības departamenta direktorei

Cien. D.Vilkastes kundzei

Par Laugas purva Dabas liegumu un Jūsu atbildi Nr 318. no 07.02., 2005.

No Jūsu vēstules man nebija saprotamas tajā izteiktās domas par Dabas liegumiem.

Telefoniskā sarunā ar dokumenta izstrādātāju cien. D.Ozolu noskaidrojās:

- Dabas liegums „Laugas purvs” faktiski ir noformēts uz daļu no augstā purva „Lauga”- tā ziemeļdaļu, bet vietējie iedzīvotāji šo purvu uzskata par vienotu un vienu, tāpēc ir radušās neskaidrības;

- Dabas aizsardzības departaments nevar izskaidrot kā un kāpēc šāda purva sadalīšanas situācija ir radusies;

- Programmas „Natura 2000” izstrādātāji „Laugas” purvā nav bijuši, ar vietējiem speciālistiem un Dabas draugiem nav tikušies, tāpēc tas darbs ir bijis formāls, nepilnīgs;

- Pašlaik nevarētu būt nopietna pamata (pēc Vides ministrijas ierēdņu viedokļa) lai mēģinātu precizēt Dabas liegumu uz visu augstā purva „Lauga” teritoriju, jo tas prasot „atvērt likumu”, bet mēs laukos savukārt nesaprotam kāpēc ir šāda viena purva sadalīšana pa „kvartāla robežu” notikusi. Uztraukumiem par kūdras ieguves sākšanos nevajadzētu būt pilsoņos, jo esot likumīga kārtība, kas neļaujot sākt ražot kūdru dzīvos purvos bez „Ietekmes uz vidi novērtējuma” (D.Ozola). Patiesībā mēs šeit Bīriņos redzam kā kūdras ieguve bojā visu apkārtējo zemnieku laukus, mežus, ka tā tika atļauta bez „Ietekmes uz vidi novērtējuma”, bez robežu saskaņošanas.

Lasīt tālāk »

LV Ministru Prezidentam, god. Dr.biol. I.Emsim

LR Zemkopības Ministram, god. M.Rozes kungam

Par korektu informāciju un vienādu attieksmi pret visām zemnieku grupām stihisko nelaimju gadījumos

Atgādinu, ka 23.jūlijā griezos pie Ministru Prezidenta kā bioloģijas zinātņu speciālista, lai paskaidrotu Valdībai un tautai patiesību par 14. maija dziļo salu, jo Valdības sēdē 20. jūlijā ticis runāts par nelielo salnu –3…-4 grādi (radio ziņas 21. jūlijā). Šo “nelielo salnu” telefoniski apstiprināja arī Hidrometeoroloģijas dienests. Mana vēstule no MK tika pārsūtīta VM un ZM. Lasīt tālāk »