prof. Andris Špats

Latvijas teritorijas 1/3 daļu klāj meži un purvi, tāpēc katram var būt viedoklis, ka gardo zeltaino purva ogu lāceni vai šķoveni viņš zina labi. Šai ogai ir ļoti daudz vārdu, jo Zviedrijā tai ir 5 nosaukumi (Hjortron, multebār, myrbār, snatterblomma, solbār), Vācijā- 4 (Moltebeere, Multebeere, Multbeere, Torfbeere), Somijā -3 (lakka, suomuurain, hilla) un Kanādā – 3 (plaquebiere, chicoutai, bakeapple), Norvēģijā – „Molter”, Krievijā – moroška, tātad kopā ar Latvijā vismaz 2 nosaukumiem šī „mākoņu oga” (tulk. no angļu – Cloudberry) ir ar vismaz 20 nosaukumiem. Daži nosaukumi ir pat anekdotiski radušies, jo Kanādas „Bakeapple” ir angliskots franču ‘baie qu’appelle? un tas nozīmē: „Kā šo ogu sauc?” Tā ir neredzēta vārdu bagātība! Iespējams, ka to nosaka katras tautas mīlestība. Zināmi vēsturē „lāceņu ogu kari” Skandināvijā, kad pat armija sargāja robežas pret kaimiņvalstu ogu lasītājiem. Norvēģija ir 1986.g. dibinātā municipalitāte ar 2 nosaukumiem – 1. sāmu val. – Unjargga, bet 2. norvēģu valodā to sauc – Nesseby, bet kā pirmais nosaukums ir jāsauc sāmu valodā, bet tai ir vienots karogs – uz sarkana fona ir dzeltens lāceņu augs ar 2 lapām un 1 ogu. Lasīt tālāk »

Jau orkāna laikā masu informācijas līdzekļos ievēroju vairākas mērķtiecīgas ievirzes, ko uztvēru kā mērķi radīt kādam vai kādai personu grupai vēlamo šķietamību, jeb viedokli, lai noklusētu politiķiem nepatīkamos cēloņus Valsts nesagatavotībai.

Ceru, ka liela daļa orkāna laikā domās izteica Mātei – Zemei pateicību par ļoti atviegloto tās mācību, jo pašlaik ir janvāris un šajā laikā ir jābūt sniegam. Kādreiz Latvijā uzkrita smags, līpošs sniegs, kas bez vēja daudzviet parādīja elektrības apgādes sistēmas trūkumus. Iedomāsimies tikai vēl sniegu (0,5- 1 m) pie orkāna!

Tas nozīmē, ka mums laukos ir jābūt gataviem vismaz 1 mēnesi izdzīvot atgrieztiem no visas civilizētas – enerģētiski un informatīvi saistītās pasaules! Lasīt tālāk »