Dikļu loma latviešu tautas pašapziņas veidošanā ir ievērojama, jo jau no seniem laikiem pētniekiem ir zināms, ka tieši ar dziesmām tautā var labot netikumus un to vietā sēt jaunas – attīstību nesošas atziņas. Kā Pirmie Dziesmu svētki Dikļos 1864.g. tā arī Pirmie Vīru koru svētki Dikļos 29. maijā (2004.) savas pēdas un ietekmi sabiedrībā ir atstājuši! Plašākai sabiedrībai nav zināms noslēpums – Dziesmu svētki Dikļos notika pie to organizētāja Jura Neikena vārdā nosauktā kalniņa, kur zemē ir Zemes Spēka vieta (ZSV).
Tā ir saistīta ar kopējo ZSV Sistēmu, kurā tuvākā spēcīgākā vieta ir Zilākalna virsotnē. Šai ZSV sistēmai ir līdzīgas spējas kā hologrāfiskai fotogrāfijai, kur katru sīkāko informācijas nesēja daļiņu izgaismojot ar lāzera staru, iegūst pilnu objekta telpisko ainu. Informācijas jomā jau esam pieraduši pie Interneta tīkla, jo no katra vismazākā datora varam viegli iegūt ziņas no visas Pasaules. Līdzīgu Sistēmu veido arī ZSV, bet to darbību, sadarbību ar cilvēku saprātu mēs pilnībā vēl neesam izzinājuši. Mūsdienu zinātne Pasaulē jau to ir pierādījusi, ka Zemes Spēka vietu Sistēmai ir ļoti svarīga loma cilvēcē un saistībā ar cilvēku saprātu. ZSV lomu saista ar spēju harmonizēt enerģijas plašā apkārtnē, bet šim mērķim ir līdzi mērķtiecīgi jādarbojas zinošiem un dziedāt protošiem cilvēkiem. Kopš seniem laikiem daudzās ZSV darbojās vīri, kurus sauca par zintniekiem – izveidoja Svētvietas un kā stāsta teiksmas, tad cilvēku veselība, apkaimes labklājība un aizsardzība, klimata stabilizācija un citas neticamas spējas bija šo zintnieku veikums sadarbībā ar viņu Svētvietām. Vadoni (vanema) Imanta pēc kaujas pie Rīgas cīņu biedri atveda uz Zilokalnu un esot apglabājuši tieši Imanta kalniņā – blakus Zilākalna virsotnes laukumam, jo viņš zināms arī kā tautas vadonis, kas pats bija zintnieks.
Latvijas vīru koru saietu Dikļos šogad (2004.g. 29. maijā) solīja sabojāt tumšā lietus pamale. Pēc pirmām lietus šaltīm ģenerālmēģinājuma beigās koris „Vecie draugi” devās aplūkot Zilokalnu un nodziedāt kā veltījumu vīriem mīļo dziesmu „Mūžam zili” (K.Skalbe, E.Dārziņš), kas spēj pamodināt ietekmīgus garīgos spēkus. Vienojāmies kopīgā eksperimentā ar ekskursantiem, ka Dikļus varētu mēģināt aizsargāt no lietus ar enerģētisko barjeru, kas pagrieztu šo lietus pamali uz ziemeļiem, kur neesot sen bijis lietus. Otrā dienā no avīzēm uzzinājām, ka Valmieras roka festivāls (10 km attālumā uz ziemeļiem!) esot pilnīgi izmircis nepārtrauktā lietū, bet vīru koru koncertā Dikļos vairs nenopilēja neviena lietus lāse (!?).
Neizdzēšamu iespaidu Zemes Spēka vietā Braslavā 22. jūnijā guva Limbažu rajona dziedātāji, saņemot Pērkona sveicienu dabīga pērkona veidā tieši virs galvas, dziedot saulrieta brīdī Raiņa un Brauna himnisko dziesmu „Saule, Pērkons, Daugava” (!). Šeit bija klāt arī 2 zinātnieki no Latvijas un 2 zinātnieki no Vācijas – speciālisti izlādēs un plazmas tehnoloģijā, kuri var apliecināt šo procesu mērķtiecību un sakarību.
Ziemā uz Burtnieku ezera ledus atrodot iespējamo seno Zintnieku Svētvietu, to ieapļojot, iezīmējot virs ezera izveidojās no mākoņiem brīva zona vismaz 10 km diametrā – kā zīmīgs Dabas sveiciens interesentiem (Nr.7. „Zintnieks”). Šie un citi eksperimenti Zemes Spēka vietās rāda, ka varam iegūt grandiozus rezultātus harmonizācijas procesos iesaistot Zemes enerģijas.-
Atzīmējot Baltijas ceļu kā gaitu uz attīstību, Zilākalnā 23. augustā notika dalībniekiem neaizmirstams pasākums Valmieras bērnu kora un vīru kora „Imanta”, folkloras kopas „Delve” (Lēdurga, Vidriži) un Valmieras muzeja ansambļa dziesmotā vadībā. Tad jau daudziem kļuva skaidrs, ka šeit rodas izjūtas, kuras nevar racionālais saprāts izskaidrot, ka ir šeit jāiedzied visi gadalaiki – jau no Atlantīdas civilizācijas zināmās tradīcijas ir pamatotas.
Rudens iestāšanos ar kora „Imanta” un ansambļa „Delve” ierosinātām dziesmām atzīmējām 18.septembrī kā ražas svētkus – sūtījām pateicību Mātei – Zemei par samērā maziem mūsu zaudējumiem, salīdzinot ar citviet redzētām un dzirdētām dabas kataklizmām.
Ziemas Saulgriežu – Ziemsvētku iedziedāšanā Zilākalnā notika 19. decembrī plkst 14-os jau izmantojot uzkrāto pieredzi. Vīru kori „Imanta” (Valmiera) pārstāvēja labākā puse, bet arī no Krimuldas „Veciem draugiem” spītējot „pēkšņam” sniegam atbrauca vairākās vieglās mašīnās ¼ kora. Patiesībā, sniegs – kā tautas vēlme bija Zilaiskalnam „pieteikts” jau iepriekš no esošo enerģiju virpuļa uzturētājiem un šajā dienā tas arī bija sagaidāms – iepriekš zināmā laikā. Tas nav pārāk nopietni uztverams, jo svarīgs ir rezultāts – Ziemas Saulgriežu iedziedāšanas dienā sākās sniegoto dienu cikls un katrs, kas to vēlējās ir iesaistāms kopējā – tautas vēlmē. Dalībnieki un dziedātāji Zilākalnā bija sabraukuši no malu malām – vairāku folkloras kopu dalībnieki, dziedātāji no citiem koriem, jo daudzus interesēja – kas te notiks, bet lielākai daļai svarīga bija pašu aktīva piedalīšanās.
Radio un TV reportāžās uzsvēra tautā pieņemto tradicionālo „bluķa vilšanu” ar visa sliktā sadedzināšanu ugunskurā. Tā gan ir vāja atblāzma, jeb slikta atmiņa no seno zintnieku darbībām Svētvietās, jo zintniekus centās iznīcināt visi iekarotāji. Tāpēc tautās saglabājās dažādu ceremoniju ārišķīgās norises, mazāk ir zināma tradīciju būtība.
Mūsdienās ir pierādīts, ka gadalaiku maiņās cikliski pieaug enerģijas starojums Zemes Spēka vietās un to senāk zintnieki izmantoja lai „savāktu” sliktās enerģijas, ļaunumu no plašas apkārtnes. Šeit atrāva no cilvēkiem piesaistītās domformas – nosodījumus, nolādējumus, savstarpējo kašķu radīto apvainojumu, tracinājumu (stress). Tos ievadīja ZSV centrā esošajā vertikālajā enerģiju starā, kur ļaunums tiek pārvērsts harmoniskās enerģijās. Digitālās fotogrāfijās ir fiksēts šis acīm neredzamais process infrasarkano staru diapazonā (Valda Bērziņa foto). Mērījumi no satelītiem rāda, ka polos Zeme izstaro izteikti negatīvas enerģijas, kas pēc kādas hipotēzes varētu būt „nepārstrādātais cilvēces ļaunuma atlikums”. Pēc apkārtnes enerģētiskās attīrīšanas svarīgi ir šeit izplatīt svētīgas attīstības enerģijas – labestību un mīlestību.
Šīs darbības Zilākalnā mācāmies veikt kolektīvi, lai tautai parādītu, kā mūsu domas, griba ir savienojama ar Zemes Saprāta enerģiju, lai vairotu zinošos cilvēkus visā Latvijā. Rezultātus mēs drīz redzēsim. Atgriežoties mājās, katrs dalībnieks var saistīt savu māju, savā tuvumā esošo Zemes Spēka vietu ar Zilokalnu, kurp pārstrādei nosūtīt savā apkārtnē „savāktās” sliktās un kaitīgās enerģētiskās būtnes. Tas faktiski būs senās ZSV Sistēmas (Tīkla) atjaunošanas process Latvijā, kuru vairs neizdosies nevienam apturēt. Nezinošam cilvēkam tas izklausās pēc „burvestībām” (līdzīgi kā burtu vēstījums analfabētam), ieliekot šajā priekšstatā Baznīcas nesto noraidījumu pret senām un jaunām zināšanām. Interesentiem iesaku dziļākai izpratnei izlasīt dažas svarīgas publikācijas „Zintniekā” : „Dievišķās A PRIORI zināšanas” (Nr 5-9, 2000.g.), „Ja Svētvieta pagalmā”(Nr 21-23, 2002.g.), „Harmonizēsim apkārtni dziedot”(Nr 15, 2003.g.), „Caur Apziņu uz Svētvietām”(Nr.21-23., 2003.), „Par Zemes Spēka vietu noteikšanu”(Nr8., 2004.g.), „Katram savu Spēka vietu”(Nr 19, 2004.g.), „Saprāts + bērns = cilvēks”(Nr 23,24., 2004.g.).
Apkārtnes harmonizācija Zilākalnā (jebkurā ZSV) sākas jau ar vīru dziesmām, kuru harmonizējošā enerģija ir ļoti augsta (no 7,5 līdz 10 punktiem pēc 10 punktu skalas). Līdzīgs novērtējums varētu būt arī jauktiem un sieviešu koriem, ko spriežu pēc mērījumiem Lēdurgā, 2003.g.22.06., Braslavā 2004.g.22.06.. Harmonizācijai var kalpot arī tradicionālās un folkloras kopu dziesmas, jo tām arī ir 5-6 punktu vērtība. Vājākas ir rotaļu dziesmas un vienkāršie tautas dziedājumi – 3-4 punkti. Ja pieņemam, ka ar dziesmu harmonijam mēs ietekmējām Lielos Garus, vai kādus astrālos Spēkus, tad jāpiekrīt ir rožkrustiešu mācībām par muzikālo harmoniju lielo lomu mūsu dzīvē (sk. Max Heindel – „Muzikālā gamma un evolūcijas shēma. Rožkrustiešu mistērijas”, kr. val. 1999.). Ne velti zinošie brīvmūrnieki Baznīcas cēla tieši Zemes Spēka vietās un tāpēc tur arī labi skan, bet tur šodien skan svešas dziesmas, svešas un vecas domas.
Es pārbaudīju skaņas izplatīšanos pa Zilākalna virsotni vairākos pasākumos. Ja kopīgā vai kora dziedāšana notika centrālā enerģiju aplī aptuveni 4 enerģiju gredzenā (te ir sirds čakrai atbilstošās rezonanses frekvence, arī mugurkaula pamatsvārstības, arī – Fa nots), vai arī Imanta kalniņā, kur atrodas viena no tuvējām 4 Spēka vietām, tad aptuveni 60 -70 m apkārtnē dziesmu skanējums bija brīnišķīgs. To varēja dzirdēt arī radioraidījumā par Zilokalnu 21.decembrī, kurā korespondentei bija skaļi jārunā mikrofonā, lai intervētu pasākuma apkārtnē esošos cilvēkus, bet vīru kora dziesma : „Es dziedāšu par tevi, Tēvu zeme” (Tirzmaliete, I.Sakss) fonā nebija izdzēšama. Tas savukārt labi rāda, cik dažādi ir mūsu ļaužu svētumi, cik dažādi ir priekšstati par kultūru, jo arī Dziesmu svētkos skatītāji dažviet sarunājas, izmantojot un slēpjoties zem koru dziesmu skaļuma.
Koru un klātesošo kopīgie dziedājumi iekustināja vietējo smalko enerģiju sistēmu, tāpēc enerģiju krustu – Ugunskrusta un Pērkona krusta iegriešana jau veicās labāk un tas jau notiek pašsaprotami. Šoreiz Zilākalnā mācījāmies radītā enerģiju viesulī – virpulī (torzionu enerģijā – tā mūsdienīgi daži runā) pārdomāti koncentrēt uzmanību (meditēt) uz katra klātesoša ķermeņa, orgānu darbības frekvencēm. Praktiskā valodā tas nozīmē – mēs mācījāmies sev piesaistīt dabīgi Zemē esošās un iedzīvinātās, harmonizētās Spēka enerģijas – „skalot” ar to svārstībām mūsu ķermeni un sasniegt iespējamo šūnu un orgānu rezonansi – atveseļošanās virzienu. Zilākalna Uguns un Pērkona enerģiju virpuļi ir atkal iegriezti (tie ir arī labējais – savācošais un kreisais – izplatošais meandrs pēc grieķu zināšanām, vai labā un kreisā svastikas, skatoties no augšas – sk. „Lievārdes jostas tulkojumu”) un tie darbosies vismaz līdz Pavasara līgdienai. Katrs šeit var atbraukt un vienatnē iziet enerģētisko attīrīšanās procesu, piemeklējot sev nepieciešamās enerģiju frekvences pa Spēka vietas apļiem. Citi tagad mācēs piesaistīt savas mājas Spēka vietas Zilākalna enerģiju staram un saņemt palīdzību, tādejādi tieši apmācība bija galvenais mērķis.
Zilākalna apkārtnes harmonizēšanas spēja būs lielāka, kad visapkārt kā senos laikos Spēka vietās vai no tām izveidotās Svētvietās ļaudis domās un darīs līdzīgi – ielīgos, iedziedās gadalaiku mijas +- 7 dienās (vismaz 1 cilvēks spēj atdzīvināt Spēka vietu), ko es ceru panākt pēc ”n” gadiem. Pašreizējie harmonizējošās enerģijas izplatības mani novērtējumi Zilākalnā rāda, ka līdz 20 km bija 100% enerģijas līmenis, ietverot pilnībā Valmieru, Rubeni, Dikļus. Līdz 40 km rādiusam saglabājās 80% enerģijas līmenis, bet 80 km rādiusā – 50% enerģiju līmenis, tādejādi mēs jūtami spējām ietekmēt arī Rīgu. Ja vērtē pasākuma posmu, „detaļu” harmonizēšanas spējas pēc 10 punktu skalas, tad enerģētiski visvājākā ir bluķa vilkšanas „tradīcija”- 2 punkti, „dzīparu siešanai”- 4 p., „ziedojumi ugunij”- 5-7p. (kāds katram ir noskaņojums), apkārtnes attīrošās enerģijas (labējā, kreisā svastikas) radīšana – 8 p., pašattīrīšanās ar enerģijām – 9,5 p., vienkāršas dziesmas – meldiju vilkšana – 3 p., tautasdziesmas ar morāli – 4,5 p., rotaļu tautasdziesmas – līdz 5 p., tautasdziesmu apdares koriem – 7-8 p., koriem mīļās dziesmas 8-10 p.. Koriem svarīga ir arī izpildījuma kvalitāte un kora dalībnieku rezonanses spēja uz dziesmu vārdiem (sakām „noskanēšana”). Šie dati labi sakrīt ar Lēdurgas ZSV veiktiem mērījumiem kur arī nonācām pie secinājuma, ka svarīgi ir dzejas vārdi un melodija, bet to kopība talantīga komponista dziesmā ir ar augstāku novērtējumu par atsevišķo daļu novērtējumu. Ir vērts padomāt pie sadziedāšanās repertuāra, svētku norises procesa Zemes Spēka vietās – Jāņu ielīgošanas, rudens un pavasara līgdienās, Ziemassvētkos – ziemas Saulgriežos. Dzīvīga varētu kļūt ideja: „Katram korim savu Spēka vietu iedziedāt!”
Skaidrs, ka arī 2-3 punkti ir pozitīva nozīme harmonizācijas procesā, bet kādam ir pareizā secībā jāsasaista viss harmonizācijas procesa pasākums Zilākalnā, jo arī ugunskura aizdegšana sākās ar skaliņiem (nepieciešams ir orientējošs scenārijs). Šķiet, mērījumos labi redzams, ka vērtīgākas no harmonisko enerģiju radīšanas kritērija ir tās darbības, kurās piedalās visi klātesošie, vismaz piedomā pie šīs darbības un domās izsaka savu vēlējumu, gribu. Tāpēc tuvākajos pasākumos vēlams izvairīties no daudzu ziņkārīgo un vienaldzīgo skatītāju klātbūtnes. To var panākt uzaicinot korus, tautas un etnogrāfiskos ansambļus pieļaujamā dalībnieku skaitā.
Savulaik vietējiem iedzīvotājiem ap seno Rīgu bija zināmas daudzas Svētvietas, bet tagad rīdzinieki kā tādi nezinīši klīst pa Rīgas ielām un svin svešos Hellovīnus, Ziemassvētkus un domā, ka veic kādu garu aizbaidīšanu, atzīmē kādas personas Dzimšanas dienu. Tā tas vienmēr ir bijis, ka neziņas vietā rodas dažādas šķietamības, apšaubāmi viedokļi, tāpēc būtiski svarīgi ir izzināt Pasauli un mācīties no zināšanām, kas ir arī Cilvēka Uzdevums dzīvei.
2004-12-2 Andris Ansis Špats, korī „Vecie draugi”, enioloģijas speciālists, tehnisko zinātņu doktors, Bīriņi, Limbažu raj.
Pielikumā: „Dažas idejas koru pārdomām par Zilokalnu”
Informācija pārdomām par Zilākalna iedziedāšanu,
„Mūžam zili ir Latvijas kalni,
Mūžam nav miera zem Latvijas bērziem.” … (K.Skalbe)
Ieplānosim tikšanos, sadziedāšanos Zemes Spēka vietās brīvdienās pirms gadalaiku mijām:
Pavasara svētki , Lieldienas – 20 martā, Vasaras Saulgriežu ielīgošana – 22 jūnijā, Rudens svētki, Rudenāji – 18. septembrī, ziemas Saulgrieži -18 decembrī. Tikšanās, svētku sadziedāšanās sākuma laiks: 2 – 1,5 stundas pirms saulrieta.
Ceļš uz Zilokalnu koriem ved gar 10 km attāliem Dikļiem, kur 1864.gadā Juris Neikens brīvā dabā sasauca daudzus dziedātājus no plašas apkaimes, kuri tur ieradās kājām un zirgu pajūgos braucot pat visu iepriekšējo nakti. Šeit sākās mums nozīmīgie tautas Dziesmu Svētki.
Ieplānojot laiku1 – 1,5 stundu pirms tikšanās Zilākalnā, katrs koris var paspēt aizbraukt uz Dikļiem (9 km) un braucot cauri ciematam, atradīs norādi uz Neikena kalniņu, kur notika Pirmie Dziesmu svētki – pirms 140 gadiem. Tālumniekiem un no austrumiem braucošiem ieteicams uz Dikļiem braukt nogriežoties no Valmieras – Limbažu šosejas caur Mazbrenguļiem, jo jau pie šī krustojuma ir visā pilnībā redzams Zilaiskalns (pa labi 6 km gaisa līnijā) paceļamies augstu virs apkārtnes, ko var labi novērot vēl 2 vietās braucot uz Dikļiem.
Neikena kalniņā Dikļos būtiski svarīgi ir 2 kora dziedājumi – 1. veltījums saviem dziedošiem priekštečiem, dziedot to stāvot pļaviņā ar skatu uz Neikena kalniņu. Otrs dziedājums – veltījums Zemei un tautai, ko koris dzied atrodoties uz Neikena kalniņa nogāzes, t.i. dziedot orientējoši uz Zilākalna pusi, domājot par dziesmu enerģijas pārraidi uz 9 km attālo Zilokalnu. Diriģents abos dziedājumos atrodas Zemes Spēka vietas centrā, kur ir arī vertikālais Zemes enerģiju stars. Tas sasaista mūsu Pasauli ar Garīgo, jeb Augstāka Saprāta (citu priekšstatos – Dieva) pasauli. Ja diriģentam šeit reibst galva, tad vēlams paiet dažus soļus pretī korim. Korim vispareizāk ir izvietoties 4. enerģiju gredzenā ap centrālo staru, kas atbilst Fa notij, vai cilvēka mugurkaula rezonanses frekvencei, bet tas nav noteicošs arguments, jo lielākam korim, vai vairākiem koriem būs nepieciešama visa Neikena kalniņa nogāze. Noderīgi kontakti, informācija: tālr.42 41332, Kultūras nams Dikļos, vad. Inna Krēsliņa.
Ierašanās Zilākalnā jāieplāno 15 minūtes iepriekš, kas nepieciešams uzejai no autostāvvietas līdz virsotnei. Pa taku katrs var mēģināt izjust zemes enerģiju „skalošanos”, „virmošanu”, kas jūtami pastiprināsies nonākot slaido liepu birztalā. Siltā gadalaikā kori var ierasties ar visu savu simboliku, savās gājienu tradīcijās. Zilākalna virsotnē Kocēnu pagasta aktīvie entuziasti (pašvaldība t.4207680, kultūras vad. Ināra Blūma t.4207685) sadarbībā ar zintniekiem ir iezīmējuši ar akmeņu šķembu apļiem centrālo enerģiju apli un tam apkārt aptuveni 50-60 m attālumā ir 4 mazāki enerģiju apļi – austrumos, dienvidos, rietumos un ziemeļos. Sagaidot sadziedāšanās sākumu, kori var izvietoties enerģētiski „brīvās vietās”, ieskandināt balsis apkārtējos 4 centros, sevišķi efektīga ir iedziedāšanās Imanta kalniņā un to katram korim der izmēģināt.
Domājams, ka arī turpmāk iepriekš tiks izstrādāts aptuvens sadziedāšanās scenārijs ar galveno vadmotīvu, bet tas nekad nebūs pilnīgi obligāts un stingri reglamentēts, jo Zilākalnā rodas katru brīdi jaunas idejas – kādas kopīgi dziedamās dziesmas ir šajā brīdī tās piemērotākās. Līdz šim labi ir izskanējuši pasākumi, kad koru mīļās, klasiskās dziesmas mijās ar kopīgi visā tautā dziedamām dziesmām, ar dažādu koru, ansambļu vijīgi nomainošām dziesmām, kas saliedē visus klātesošos. Svarīgs arguments vietas harmonizācijai (kā mugurkauls Zilākalna dziedājumiem) ir vīru koru izpildījums un dziesma „Mūžam zili” (K.Skalbe, E.Dārziņš), bet saulrietā visprecīzākā ir jaukto koru dziesma „Saule, Pērkons, Daugava” (Rainis, Brauns).
Svētvietas apkārtnes un pašu dalībnieku harmonizācijai var izmantot 14 – 10 dienu periodu (+-7 dienas). Saules klātbūtne ir mūsu folklorā, dziesmās, tāpēc Sadziedāšanās norisi ir vislabāk saistīt ar Saulrietu, šajā mirklī ieplānojot kulmināciju. Tātad sadziedāšanās sākums Zilākalnā ieplānojams 2-1,5 st pirms saulrieta, bet beigas – ar saulrietu vai 1 st pēc tā.
Pašlaik domājam, ka kopīgais dalībnieku skaits varētu būt aptuveni 300, lai šeit visiem būtu ērti, tāpēc koristu skaits varētu būt 100-150. Koru līdzdalībai vajadzētu pieteikties līdz 15. februārim uz 2 pasākumiem, lai organizatori varētu saskaņot koru vēlmes ar vietas iespējām.
Papildus inf. Andris Špats t. 40 66335, m.6128457, e- pasts: ashpats@apollo.lv , Totis m.9109994