Dabas un zinātnieku brīdinājumi cilvēcei

Atgādinu Pasaulei svarīgo 1992.gadu, ko mēs savas valsts iekšējo kolīziju dēļ toreiz maz ievērojām. Pasaules ievērojamākie 1600 zinātnieki no 71 valstīm, parakstīja un publicēja (18. novembrī, 1992.g.) uzsaukumu: “Zinātnieku brīdinājums cilvēcei”. Šo brīdinājumu parakstīja vairāk par pusi no visiem pašlaik dzīvojošiem Nobela prēmijas laureātiem, tātad, praktiski visu zinātņu nozaru pārstāvji. Ne visu lielo valstu centrālie masu informācijas līdzekļi to publicēja, piemēram, to ignorēja ASV. Tajā gadā Riodežaneiro notikušajā “Zemes sammitā”, kas bija veltīts Pasaules Dabas piesārņošanas problēmām, mūsu valsts draugs – ASV pat nepiedalījās, bet no Latvijas esot bijis vien A.Ulme.

Citēju ievadu: “Cilvēce un Daba ir nonākusi pretrunu stāvoklī. Cilvēces darbība kaitīgi un neizlabojami ietekmē apkārtējo vidi un dzīvībai svarīgos dabas resursus. Ja nekontrolēsim mūsu ikdienas darbības, tas radīs nopietnus draudus cilvēcei, augu un dzīvnieku pasaules nākotnei un izmainīs dzīvo Pasauli tik ļoti, ka Dabai nebūs iespējas uzturēt tādu mūsu dzīves veidu kā līdz šim. Nepieciešamas steidzamas un fundamentālas izmaiņas, ja mēs nevēlamies tās kolīzijas, ko radīs pašreizējais dzīves veids”… .

Zinātnieki Pasaulē uzskata, ka Dabas krīzes situāciju rada:

saldūdens, jūras un okeāna ūdeņu piesārņošana,

gaisa un zemes piesārņošana,

augu un dzīvnieku dažādības samazināšanās, sugu iznīcināšana,

Planētas pārapdzīvotība.

“Mēs, parakstījušies Pasaules zinātnes sabiedrības daļa ar šo dokumentu brīdinām visu cilvēci par to, kas mūs sagaida. Nepieciešamas kardinālas izmaiņas mūsu attieksmē pret Zemi un dzīvi uz tās, ja mēs gribam izvairīties no milzīgām cilvēces ciešanām un neizlabojamiem zaudējumiem mūsu kopējām mājās uz šīs planētas.”

Aptuveni šajā laikā Pasaules masu informācijā nonāca Amerikas indiāņu un Dienvidamerikas indiāņu viedo cilvēku vēstījumi par Pasaules Dabas nemitīgās iznīcināšanas drausmīgām sekām – tiks iznīcināti lieli Pasaules reģioni, daudzas tautas.

Dažus gadus vēlāk – 1995. gadā ANO izplatīja tās finansētos klimata izmaiņu pētījumus un prognozes – brīdinājumu cilvēcei. Pētījumā tika izmantoti 1500 klimata speciālistu dati un viedokļi no 60 valstīm (citēju no “Time”, oct. 2.,1995.). Ziņojumā tika uzsvērts, ja turpināsies līdzšinēja “siltumnīcas efekta” veicinošo gāzu izmešana atmosfērā, tad 2100 gadā vidējā temperatūra uz Zemes paaugstināsies (par 3,4O C, 6OF) un klimats kļūs līdzīgs kā pēc pēdējā ledus laikmeta. Tā rezultātā novērosim:

okeāna līmenis varētu paaugstināties par aptuveni 1 m, kas kopā ar lielām vētrām radīs dzīves draudus daudziem piejūras reģioniem un vairāk par 100 miljoniem cilvēku būs jānodrošina ar jaunu dzīves teritoriju (piezīmēju, ka pašlaik daudzas publikācijās uzrāda augstāku okeāna iespējamo līmeni – par 4-6 m);

lietus un sniega nokrišņi visur var palielināties, arī karstums un sali vietām var sasniegt bīstamus līmeņus;

viesuļi un virpuļviesuļi kļūs biežāki un spēcīgāki, jo to ietekmēs temperatūras starpības;

temperatūras un nokrišņu nedabiskās izmaiņas, to nenoteiktība un nepakļaušanās ierastiem cikliem un procesiem, radīs draudus ekosistēmai un lauksaimniecībai.

Ziņojumā ir teikts, ka pie “siltumnīcas efekta” palielināšanās vainīgas ir ekonomiski attīstītākās valstis, kurām vajadzētu strauji samazināt negatīvo ietekmi, piemēram, atsakoties no akmeņogļu un naftas kurināmā, degvielām un pāriet uz gāzi. Visvairāk cietīs dabas resursu atjaunotāji un lauku produktu audzētāji, tas ir nabadzīgās valstis.

Pēdējos 5 gados visa Pasaule novēro daudzas Dabas reakcijas, kuras nav bijušas vismaz 100 gadus un tas apstiprina brīdinājumus pirms daudziem gadiem.

Latvijā daudzviet var redzēt kādreizējo vareno upju gultnēs esošas celtnes, bet palielinoties nokrišņiem tās var atjaunoties. Piemēram, Gaujas straumi tad neizturēs neviens pašreizējais tilts pār šauro straumīti.

Latvija un dabas krīzes Pasaulē

Latvijā līdz šim Latvijas Valsts ir palīdzējusi tikai zemniekiem – graudaugu audzētājiem pavasara sala bojājumu gadījumā 2000.gadā un rudens lietavu gadījumā 2003.gadā. Citās lauksaimniecības nozarēs klimata izmaiņu radītos zaudējumus Valsts ir atteikusies kompensēt. Piemēram, 2000. gadā Latvijas zinātnieki iesniedza Zemkopības ministrijai neredzētas salnas nesto zaudējumu aprēķinus pēc mūsu lauku apsekojumiem dzērveņu nozarē. Šī nozare ir raksturīga ar to, ka ekonomiskā atdeve ir gaidāma pēc ilgāka laika, jo krūmiņi ieaugas lēni – vairākus gadus, bet klimata radītie zaudējumi pirmajos gados ir visdramatiskākie, jo tie atsaucas uz pieaugumu vairākus gadus. Neskatoties uz to, ka dzērveņu audzētāji vienīgie atjauno dabu mirušā brūnā kūdras tuksnesī, kas pagaidām rada lielu papildinājumu “siltumnīcas efektam”, ka tiek audzētas ogas pret vīriešu sirds slimību radīto lielo mirstību, Latvijā līdz šim “nav atrasti” tie naudas resursi, kam vajadzētu būt iekasētiem priekš dabas atjaunošanas no dabas resursu izmantotājiem – kūdras ražotājiem. Neviens zemnieks nav atbrīvots no uzliktiem nodokļiem pateicoties par dabas atjaunošanu, kā to paredz Likums (?).

Šopavasar naktī no 13. maija uz 14. maiju daudzviet laukos un purvos bija sals (nevis salna) zem –10OC – 11 grādiem. Mūsdienās ir jāņem vērā zinātnieku izpētītais salnu “mehānisms”. Ja ir vietēji sauss gaiss, tad neliela salna jau pie –1O C var izsaldēt gaisa mitrumu un zemes virsma, dzīvie augi izstaroto infrasarkano siltuma starojumu nesaņem vairs no ūdens molekulām atpakaļ un tad augi ātri paši atdziest līdz -10OC. Mitrums gaisā kalpo augiem līdzīgi kā mums sega. Tāpēc sevišķi smagi var ciest zemnieku stādījumi, sējumi šoseju, lielu kūdras purvu, nosusinātu lauku apvidū, t.i. kur mākslīgi ir radīts sauss gaiss.

Latvijas valdība izmanto oficiālos Meteoroloģiskā dienesta izsniegtos datus par salnām un ziņo par –3O …-4OC salnām. Šie mērījumi ir veikti meteorologu “standartizētos” apstākļos – 2 m virs zemes, vietā, kur nav apauguma, tāpēc šie gaisa temperatūras mērījumi nav saistāmi ar reāliem salnas apstākļiem uz zemes, nerāda dzīvo augu saņemto salu.

Patiesībā salnas radiācijas komponente kļūst ārkārtīgi svarīga nedabīgi sausa gaisa dēļ un ilgstoši zem 0O esošā gaisa summārā iedarbībā. Ceru, ka katrs saprot, ka mežu izciršana, daudzu slapjo purvu nosusināšana tieši radīja apstākļus sausam gaisam, ko vēl vairāk pastiprina globālās “siltumnīcas efekta” radītie apstākļi. Atgādinu, ka mūžīgā sasalumā ir atrasti mamuti, kuri ir sasaluši dažās stundās, jo viņu kuņģī ir sasalusi un nepārstrādāta zāle, augu sēklas. Tātad, mūžīgā sasaluma izveidošanās procesā varētu būt svarīgs process, kurā pazuda Zemi un visa dzīvā sargājošais ūdens tvaiku, molekulu apvalks.

Tāpēc 2004.g. pavasarī 14. maijā novērotās salnas uzskatāma kā pirmā Dabas atbilde – ar 4 līdz 8 stundu ilgu salu (-10OC –11OC). Augsnes līmenī atdzīvojušos dārzos un tīrumos sals pēc vismaz mēnesi ilga neparasti siltā laika radīja neredzēti lielus materiālus zaudējumus. Tālākā Dabas iedarbība uz sabiedrību būs saistāma ar samazinātu vitamīnu uzņemšanu, tāpēc vispārēji samazināsies imunitātes līmenis sabiedrībā, bet daudzi cilvēki kļūs par hroniskiem slimniekiem – mikrobu savairotājiem. Tāpēc maksātspējīgie būs spiesti par zālēm izdot daudz vairāk naudas un nelīdzēs pat Rīgas Domes piešķirtais finansējums – aģitācijai par veselīgu uzturu.

Lūk, augstāk minētais ir tikai viens Dabas un Mātes – Zemes ceļš kā atbilde uz cilvēku nesaprātīgu rīcību iznīcinot Dabu.

Otra Dabas atbilde ir dzīvības enerģijas samazināšana cilvēkiem, sabiedrībai kas rada lielu pašnāvnieku pieaugumu, palielinātu mirstību virs bioloģiskās normas, arī tas paaugstina saslimstību. Dzīvības enerģiju izstaro pati Zeme, viss dzīvais uz Zemes, augošās zāles, koki, krūmi, ainavu kopskats, minerālu un kristālisko vielu uztvertā domu un psihiskā enerģija (individuālā un kolektīvā). u.c. faktori.

Katrs jau būs ievērojis, ka pēc smagās tehnikas saspiestā augsnē savairojas daži specifiski augi, kuru sakņu sistēma ir dziļa, tādejādi uzirdinot augsni, to atdzīvinot. Turklāt daudzi no šiem augiem ir veselību atjaunojoši arī cilvēkam. Līdzīgi varam novērot, ka pie slimnieku mājām “pēkšņi” sāk augt tieši slimnieka kaitēm palīdzēt spējīgi ārstnieciskie augi.

Trešā Dabas atbilde ir saistāma ar pagaidām zinātnes nespēju pilnīgi izskaidrot šķietami mērķtiecīgās zemestrīces noteiktos Zemes reģionos, taifūnus, virpuļviesuļus. Piemēram, pierādīts, ka 2002. gadā Vidusjūrā strauji samazinājās līmenis, ko nevarēja radīt tikai iztvaikošana saules staros. Jau ir zinātnieku pierādījumi, ka jūrās, okeānos virsma kļūst pozitīvi lādēta un jūras straumju, viļņu mijiedarbībā ar negatīvi lādēto gaisa masu kustību rodas milzīgs dabīgs elektrosūknis, kas spēj veselu jūru pacelt debesīs dažu stundu laikā, pazeminot līmeni par metriem (tas atgādina pasakas par ezeru ceļošanu). Šāds lielais Vidusjūras ūdens daudzums tika aiznests uz Krievijas u.c. valstu dienvidiem, kur radīja neredzētus plūdus. Jaunākie pētījumi netieši norāda, ka daudzas klimata krīzes ir it kā vadīti no kāda Saprāta, kā mērķtiecīga atbilde teritorijai. Piemēram, ASV pēdējos gados cieš miljardus dolāru zaudējumus dažādos taifūnos, neizprotamos elektrosistēmu bojājumos un to var saistīt ar šīs valsts atteikšanos samazināt kaitīgos izmešus atmosfērā, dabā.

Latvija arī kaitē Pasaulei

Kopš publicētiem zinātnieku brīdinājumiem ir pagājuši 13… 14 gadi un visa Cilvēce visur redz šo zinātnieku, tautu viedo cilvēku brīdinājumu piepildīšanos, kas nemaz netraucē nesaprātīgos Latvijā turpināt Dabas iznīcināšanu, bieži vien nelikumīgos veidos.

Tepat Limbažu rajonā Vidrižu pagasta bijušais Zemes komisijas priekšsēdētājs (tagad Saeimas deputāts), pašreizējais Vidrižu pagasta Padomes priekšsēdētājs ir veikuši latvieša un saprātīga cilvēka necienīgas darbības par smieklīgi mazu cenu izpārdodot ārzemniekam prom vešanai zemi, kurš intensīvi izcērt arī kokus visu apkārtējo zemnieku zemēs, apzināti iznīcina dabas ainavu, pat rupji vietējos cilvēku nolamā. To mēs redzējām un vēl redzēsim raidījumā “Bez Tabu”, jo nevar būt un nedrīkst pieļaut ka šādi cilvēki iedzīvojas uz visa reģiona iznīcināšanu. Pastiprinātais sals Vidrižu apkaimē bija saistāms arī ar šo vāji izglītoto cilvēciņu darbību pret mūsu tautu.

Šādas pašvaldību “darboņu” negodīgas rīcības ir zināmas daudzos pagastos, tās nemaz necenšas labot Pašvaldību apvienība, Pašvaldību lietu ministrija.

Laikraksti ziņo par ceļu iznīcināšanu pārkrauto kokvedēju rezultātā, bet neziņo par Latvijas mežu samazināto spēju uztvert ogļskābo gāzi, ražot skābekli, nestāsta par pašaizdegšanās parādībām mežos, purvos, kaut visa Latvija pāris gadus atpakaļ sajuta visuresošos dūmus. Tas varēja būt tikai tāds mazs Dabas brīdinājums.

Zināms, ka saule pēdējos gados intensīvāk noārda kūdru, kura satur daudz slāpekļa. Izdalītais slāpekļa oksīds ir daudzkārt spēcīgāk pastiprina “siltumnīcas efektu” par ogļskābo gāzi. Tāpēc Latvijai par nedzīvo brūno tuksnešu – 54 000 ha saglabāšanu purvos, par it kā lēto kūdras ieguvi drīz, iespējams, būs jāmaksā Pasaules sabiedrībai simtiem reižu vairāk par ieņemto nomas maksu no kūdras ražotājiem – Dabas faktiskiem iznīcinātājiem.

Ja esat braukuši gar pamestām mājām, tad neizbēgami ilgstoši atmiņā saglabājas to izstarotā bezcerība un nepatīkamās sajūtas, nojausmas. Latvijas teritorija drīz vien atbaidīs daudzos iecerētos ceļotājus, jo neviens nebrauks šurp – uz “Nelaimīgo Zemi”, bet brauks labāk, piemēram uz Krieviju, kur Daba un cilvēki laukos nebūs iznīcināti. Tad daudzi uzdrošināsies līdzīgi A. Čepānim pēdējos 13 gadus Latvijā nosaukt par tautas un Dabas iznīcināšanas gadiem, jo mirstība ir mākslīgi palielināta par 4000 – 6000 cilvēkiem gadā, pašnāvnieku skaits ir palielināts par 500 nāvju /gadā, sasniedzot 700 cilvēku gadā, ārkārtīgi ir palielināts bērnu neizdzīvošana un mirstība. Tās ir sekas šeit realizētai Dabas iznīcināšanai, vienas nelielas ļaužu grupas vēlmei iedzīvoties uz Dabas un tautas rēķina.

Kāds ir risinājums?

Skaidrs, ka Cilvēces tālākai attīstībai šādi tautas un Dabas iznīcinātāji nav vajadzīgi, tāpēc tie būs jāaizskalo Cilvēces mēslainē un ceļi tā realizācijai ir vairāki, ko jau varam novērot. Pirmais ceļš – jaunbagātnieki sapērk zemi gar jūru, iegulda tur lielus līdzekļus, bet šo teritoriju Daba viegli var ietvert jūras paplašināšanas procesā, atjaunojot jau kādreiz bijušos krastus 10 – 20 km dziļāk valsts teritorijā. Otrs ceļš – pašlaik lielākā daļa Dabas iznīcinātāju ir sapulcējušies pilsētā Rīga, kuras teritorija viegli var pēkšņi pazemināties iespējamo tuvo ģeoloģisko pārmaiņu laikā. Trešais ceļš – divu valdošo reliģiju senais naids un naftas dotās peļņas pārdale Pasaulē izraisīja 3. Pasaules karu, kas jau vismaz kopš 2001.gadu ir visai intensīvs, bet turpināsies vismaz līdz 2023-2025 gadiem un pilnībā sagraus pašreizējo netaisnīgo ekonomisko un finansu struktūru Pasaulē. Ceturtais ceļš – Pasaules klimata, ģeoloģiskās izmaiņas panāks ekonomikas sagraušanu, kas pārveidos vērtību sistēmu.

Rezultātā Pasaules sabiedrībai būs jāņem vērā zinošo cilvēku brīdinājumi un ieteikumi par nepieciešamo Dabas attīstību, kuras daļiņa ir arī cilvēce.

Saprāta atziņas ceļš

Ceru, ka cilvēki šajās lielās pārmaiņas nenonāks kādu ierobežotu reliģiju pavadā, bet spēs saprast agrāko zinošo Svēto cilvēku slēptās ziņas un mūsdienu jaunāko zinātņu pierādījumus, ka Saprāts ir tā būtiskā Cilvēka daļa, kas ir ienācis mūsos un paliks arī pēc tam, kad būsim Zemes gaitas pabeiguši. Saprātam nonākot savā dzīves laukā būs jāatbild par cilvēka dzīves laikā paveikto un sāpīgākā būs atziņa – kā Sods par nesaprātīgo attieksmi pret Dabu.

Tādejādi mēs nonākam pie atklāsmes, ka, diemžēl, lielākai daļai cilvēku pašlaik dzīvo maldīgo materiālistisko uzskatu reliģijā, ka vispār nav priekšstata kas cilvēks patiesībā ir par būtni. Ja ir cilvēkam saprāts, tad tas pateiks priekšā, ka atbilde ir jāmeklē jautājumos – kāpēc viņš ir ar šo Saprāta dzirksteli ieradies uz Zemes, kāds ir šī Saprāta Uzdevums dzīvojot uz Zemes, ar ko šis Saprāts aizies uz turieni, no kurienes ieradās?

Jau pirms 2000.gada vairākās Pasaules zinātnieku saietos, konferencēs, simpozijos zinātnieki uzstājās un pierādīja, ka kliedzošo “materiālistu” viedoklis par matērijas primaritāti ir bijis maldīgs un ka bez Informācijas, bez Saprāta nekas dzīvs nav iespējams. Tikpat pārsteidzoša daudziem ir šodienas zinātnes piekrišana senās Ēģiptes priesteru, Hermesa Trismegistija (trīskārši Svētais) mācībai, ka viss ir dzīvs, ka arī Zeme ir grandiozi liels un dzīvs organisms, tāpēc ir izprotama Zemes atbildes reakcijas uz Cilvēces neprātīgo rīcību.

Tātad, pašlaik novēroto un gaidāmo lielo pārmaiņu cēlonis un risinājums ir meklējams cilvēkos, viņa būtībā – Saprātā, bet mēs ikdienā redzam ar kādām “domām”, “idejām” tiekam informēti no masu informācijas līdzekļiem. Tā ir cilvēku patiesā robotizācija un Saprāta atņemšana, piespiežot domāt par šeit ienestām “vērtībām”, “interesēm”, “politiskiem jautājumiem”, utt., kas patiesība ir kādu cilvēku grupu savu pašlabumu mērķu sasniegšana aizplīvurotā veidā.

Piemēru ir daudz. Kristīgā ticība bija kādreiz vajadzīga kādas ļoti atpalikušas tautiņas morālai atveseļošanai, bet tad šo ticības dogmas izmantoja kā ideju lai ekonomiski un idejiski pakļautu daudzas daudz attīstītākas tautas, kuras zināja par PRIMĀRO VIENOTĪBU. Šodien šo novecojušo ticību un tās pretošanos Pasaules izzināšanai, daudzu zinošo cilvēku iznīcināšanu nomaskē, lai uzsvērtu materiālās intereses dažādu Baznīcu stiprināšanai (Aglona, “Ave Sol”). Neierobežota kādu grupējumu reklamēšana, bez viņu atskaitīšanās tiek pasniegta kā … demokrātijas norma, bet tiek “aizmirsta” kopš senās Grieķijas zināmā tēze, ka …”tautas attīstības mērķi var realizēt tikai tautas talanti”, kas patiesībā ir Mātes – Zemes dāvātais Saprāta pastiprinājums jau nākot tam uz Zemi.

2004.gada 22. jūlijā – 10 septembrī Andris Ansis Špats, zemnieks, tehnisko zinātņu doktors, Pētnieciskā jaunsaimniecība “Gundegas”, dib. 1989.g., ES reģistrēta kopš 2001.g.

Latvijas Valsts Ministru Prezidentam, Dr.biol. Indulim Emsim

Ziņojums par pavasara sala radītiem zaudējumiem, par nepareizu salnu parametru noteikšanu un nekorektu informāciju

Latvijas radio 21. jūlijā ziņoja iespējamo viedokli Valdībā, ka zemnieku, sevišķi dārzkopju zaudējumi 2004.g. maija salā neesot sevišķi lieli, jo salna esot bijusi vien –3OC…-4OC, tāpēc kompensācija, iespējams, nebūs.

Klāt pieliktā rakstā “Izdzīvot vai padoties?” ir plašāk pierādīts, ka daudzas klimata nenormālības Pasaulē ir definējamas kā krīzes un tās ir sekas no cilvēces bagāto valstu lietotām Dabai kaitīgām tehnoloģijām, t.sk. automašīnas. Tāpēc pamatoti ir lauksaimnieku zaudējumu radītājiem – bagātām valstīm, pilsētu ražotnēm caur nodokļu sistēmu kompensēt izmainītā klimata krīžu situāciju radītos visus zaudējumus. Mēs esam dzirdējuši un lasījuši ka Eiropas Savienība ir attiecīgi palīdzējusi dažādām ES valstīm visās dabas krīzēs.

Konsultējoties Latvijas meteoroloģiskā dienestā, konstatēju, ka pēc tur esošās metodikas par salnu raksturojošu parametru – temperatūru priekšstatu iegūst …vien mērot GAISA TEMPERATŪRU 2 m VIRS ZEMES vietā, kur nav apauguma. Šis mērījums nekādi nav attiecināms uz salnu, bet tikai uz sala apstākļiem, kad zeme ir līdzīgā līmenī atdzesēta un augi neizstaro siltumu.

Jums kā biologam ir zināms, ka pie (-) gaisa temperatūras, ja virs dzīviem augiem ir sauss gaiss, tad augu izstarotais infrasarkanais siltuma starojums (IS) netiek ūdens molekulu absorbēts un atgriezts augiem. Tāpēc sausā un aukstā gaisā notiek dzīvo augu strauja atdzišana, izstarojot IS kosmosā un zaudējot siltumu. Šīs augu atdzišanas sasniedzamā zemākā temperatūra ir saistīta ar zem 0 temperatūru, sauso gaisu, iedarbības ilgumu un augu pavasara atdzīvināšanās līmeni (aktivitāti). Tāpēc nedabīgi siltais laiks pirms sausā gaisa salnām palielina iespējamos sala zaudējumus. Šopavasar sausās vietās un intensīvi augošu augu līmenī pie gaisa temperatūras –3OC augi varēja atdzist zem –10OC un saņemt šo salu 6 – 8 stundas (!). Kā papildus rādītājs salam naktī no 13. maija uz 14. maiju bija 1-2 cm biezais sasalušais ledus – vaļējos traukos.

1. Lūdzu Valdības locekļiem izskaidrot šo salnu patiesās temperatūras un ietekmes izveides “mehānismu”, jo spriežot pēc ziņām par gaisa temperatūru vien, cilvēkiem rodas nepareizs priekšstats. Nepieciešams pilnveidot meteoroloģisko datu, prognožu ieguves metodiku, lai lauksaimnieki varētu uz šiem datiem paļauties.

2. Ja Latvijas valstij nav līdzekļu lai pilnīgi kompensētu klimata krīzes (dramatiskas novirzes no dabīgā klimata parametriem) radītos zaudējumus lauksaimniekiem, tad ir nepieciešams griezties Eiropas Savienībā, ziņojot ES par patiesiem sala apstākļiem un tā radītiem īstermiņa (ražas) un ilgtermiņa (nākošo gadu pieaugums kokiem) zaudējumiem.

3. Tā ka informācija par datu iesniegšanu sala zaudējumu novērtējumam bija paziņota tikai dažos privātos laikrakstos, nepieciešams Valstī veikt informācijas plūsmas pārbaudi un tās pilnveidošanu, jo arī turpmāk laukos samazināsies avīžu abonētāju skaits saimniecību nesto zaudējumu dēļ (pašlaik laukos kādu laikrakstu abonē 30% – 40% ģimenēs (!)). Informācijas sistēmas nepilnību raksturo fakts, ka tikai zem 30% zemju īpašnieku ir pieteikušies t.s. “hektāru maksājumiem” no ES (no 170 000 pieteicās vien 70 000, t.i. 28 %!) un līdz šim nav skaidrs – kā radās šāda situācija. Uzskatu, ka lauksaimniekiem domātie ES līdzekļi tiek notērēti, bet informācijas sistematizācija un tās tiešā novadīšana līdz zemniekam nenotiek.

2004. gada 23. jūlijā Andris Ansis Špats, zemnieks, Dr.sc.ing., Pētnieciskā jaunsaimniecība “Gundegas”, Bīriņos, Limbažu raj. Tālr. 40 66335, mob.6128457

Zemkopības ministram, god M. Rozes kungam

Vides ministrijas Valsts sekretāram god. G.Puķītim

Atbildes no ZM Nr 4.2.-2./Š-222 no 2004. gada 13. augusts

No VM 2- š/208 no 2004.gada 20.augusta

Jūsu atbildes ir uz Ministru Prezidentam adresēto manu “Ziņojums par pavasara sala radītiem zaudējumiem, par nepareizu salnu parametru noteikšanu un nekorektu informāciju”, kas bija izsūtīta 23. jūlijā, tālāk pāradresēta ZM un VM. Izrādās, ka tikai 1 mēneša laikā esmu saņēmis 2 atbildes (!).

Iespējams, ka Jums nebija pārsūtīts paskaidrojošais raksts “Izdzīvot vai padoties”, tāpēc Jūsu atbildes nav pēc mana “Ziņojuma” būtības un ir nepilnīgas.

Vides ministrija paskaidro vien to, ka Hidrometeoroloģijas aģentūra veicot gaisa, augsnes un zāles virsmas temperatūras mērījumus, bet kāda bija 13.-15. maija nakšu zāles un augsnes temperatūra – šo informāciju VM nesniedz. Atgādinu, ka mana vēstule sākās ar nepareizi publiski (Latvijas radio) un Valdībai ziņotiem salnas parametriem. Griezos telefoniski Valsts Hidrometeoroloģijas aģentūrā, kur apstiprināja, ka tiešām gaisa temperatūra bija vien –3,-4 grādus, ka tikai 2 m virs zemes tiek mērīti “salnas parametri”. Šķiet, ka arī Zemkopības ministrijā nav rodami zāles un augsnes temperatūras mērījumi, kas veikti Valsts apmaksātā Hidrometeoroloģijas dienestā. Tātad, VM dienestos nav korekta informācijas publiskošana, tās izsniegšana citiem Valsts dienestiem.

Vides ministrija nesniedz 13.-15. maija salnu parametru interpretāciju – vai tā ir vai nav saistāma ar “globālo siltumnīcas efektu” un vai Latvijas zemnieki var pretendēt uz kādu Eiropas Savienības atbalstu vai Latvijas pilsētu nodokļu daļu.

Zemkopības ministra parakstītā atbilde mani neapmierina, jo tā neatbilst manis konstatētiem problēmas cēloņiem, piedāvātais risinājums (lauksaimnieku papildus nodoklis, nodeva), manuprāt, nav piemērojams ES valstij.

1. Jūsu paziņotā ideja…”paredzēts veidot nodibinājumu, kurā lauksaimnieki paši veiktu iemaksas un, nepieciešamības gadījumā, no fonda segtu radušos zaudējumus”, šķiet, ka nākusi no NVS valstīm, jo ES un modernās Pasaules zinātnieki atzīst, ka jau novērotās lielās, nedabiskās klimata novirzes ir sekas no rūpniecības, mūsdienu dabai kaitīgo tehnoloģiju darbības un to radītā “siltumnīcas efekta”, tāpēc lauksaimnieku zaudējumi klimata nenormālo noviržu gadījumā nav jāsedz lauksaimniekiem, kuri nav pie šī procesa vainīgi. Zināms, ka ES katru gadu palīdz vairākām valstīm kādu klimata noviržu radītu nelaimju gadījumā. Zināms, ka 13.-14. maijā arī Latvija jau bija ES dalībniece, tāpēc Valdībai vajadzētu rīkoties atbilstoši ES valsts statusam.

2. Jūsu atbildē ne vārda nav teikts par nepareizo salnu novērtēšanas metodiku, par maldinošo salnas temperatūru (vien –3,-4 grādi C), jo Latvijas Meteoroloģiskā dienestā salnu “novērtē” 2 m virs zemes vietā, kur nav apauguma. Zināms, ka salna rodas sausā gaisa apstākļos un nedaudz zem 0 grādos, kad augi jau ir dzīvi un izstaro kosmosā infrasarkano starojumu, tādejādi atdziestot stipri zem gaisa temperatūras. Piejūras klimatā dziļas, līdz –10 grādiem salnas pēc mēnesi silta laika nevar uzskatīt par normālu klimata parādību, kas būtu lauksaimniekam jākompensē ar papildus nodokļiem.

3. Publiski nav zināma tā Valsts budžeta daļa, kas ienāk no pašražotās pārtikas ieguves, tirgošanas un ražas audzēšanas procesā samaksātiem nodokļiem par materiāliem, enerģijas resursiem Valstij un – kādu daļu lauksaimnieki saņem ATPAKAĻ subsīdiju, ES atbalsta veidā (?). Uz šo jautājumu tā arī zemnieki, sabiedrība atbildes nesaņēma pirms balsošanas par ES (!). Tāpēc “siltumnīcas efekta riska nodokļa” ierosināšanu uzskatu kā maldīgu izeju, kas vien izdevīga šī “fonda” topošiem vadītājiem. Salīdzināsim, cik “izdevīga” ražotājam Latvijā ir lauksaimnieciskā nodarbošanās ar, piemēram, avīžu drukāšanu, aptieku tirdzniecību , u.c.!

4. Mani pārsteidz dažādo Latvijas Valsts institūciju vienaldzīgā nereaģēšana uz zemnieku problēmām, kas kontrastē ar dokumentālā filmā redzēto Austrālijā, kur l/s ministra departamenta vadītājs zina visu zemnieku situāciju un viņš prognozē iespējamās zemnieku problēmas, laicīgi tās risina. Dzirdam ka citās valstīs ES palīdz nelaimē iekļuvušiem zemniekiem, bet Latvijā pat nav painteresējušies kādu varētu no ES palīdzību saņemt “siltumnīcas efekta” radīto situāciju gadījumos.

Papildus paskaidroju uz ZM jautājumu “par neesošo informācijas plūsmu”:

Neskatoties uz faktu, ka Latvija ir ES dalībvalsts, iepriekšējais informācijas apmaiņas tukšums (zemnieks = ZM) Latvijā nav mainījies. No ES struktūrām mūsu saimniecība pa dažādiem kanāliem saņem tiešo informāciju vismaz 5 vienības (vēstules) gadā, bet no Latvijas vadības struktūrām – neviena vienība nav saņemta. Situācijā, kad laukos vien 30% līdz 40% ģimeņu abonē kādu laikrakstu, ziņu publicēšana privātos laikrakstos negarantē informācijas nonākšanu visiem adresātiem. To, manuprāt, apstiprina Jūsu “LA” ziņotais fakts, ka no 170 000 zemniekiem, zemju īpašniekiem vien 70000 pieteicās uz ES “hektāru maksājumiem”.

ASV redzēju zemnieka saņemto saklasificēto informāciju plauktu (nekas viņam nav jāmeklē pa avīzēm, failiem, sapulcēm) un tādai kārtībai jābūt arī Latvijā. Šķiet, ka procesu vadībai ieplānotie līdzekļi tiek izlietoti, piemēram, informācijas tehnikas iegādei, vienības, struktūras, algas utt., nevis informācijas plūsmai, apmaiņai. Jāpiebilst, ka dzīvoju 50 km no Rīgas, analogās telefonu centrāles “padotībā”, tāpēc elektroniskie sakari mums nav pieejami.

Vadīšanas process vispirms ir informācijas abpusēja plūsma, bet situācija Latvijā rāda, ka ZM nav pilnas skaidrības kas un kāpēc notiek Latvijas laukos. Man to pierādīja lielā lasītāju atsauksme uz rakstu “Ļaudis skalda – ļaunums valda” (“Zintnieks”, Nr 12.,2004.) – par administratīvās teritorijas birokrātisko iedalījumu lauksaimniecībai labvēlīgā, nelabvēlīgā teritorijā, ignorējot katra lauka, saimniecības dabisko, patieso situāciju.

Andris Ansis Špats, zemnieks, tehnisko zinātņu doktors

Patiesība par pavasara salnām

Pilsētnieki vien 21. jūnijā no masu informācijas līdzekļiem uzzināja, ka pavasarī 13., 14. maijā esot bijusi salna, ka daži zemnieki esot zaudējuši ražu, bet Valdības vīri spriežot vai būtu jāpalīdz, jo temperatūra esot vien bijusi –3, -4 grādi dažās meteoroloģisko novērojumu stacijās.

To dzirdot biju pārsteigts, jo labi atceros 13. un 14. maija naktis, kad ūdens sasala pat 2 cm biezā ledū un termometri uz zemes rādīja – 10 grādi! Tad pat ozoliem nosala visas lapas, bet mūsu audzētām dzērvenēm ne tikai ziedpumpuri nosala, kas iztur –3 , -4 grādus, bet pat atdzīvojušās lapas nosala un nenobira. Mūsu saimniecībā aprēķinātie ražas zaudējumi ir aptuveni 19 000 Ls, bet tikai dažu l/s nozaru dotiem ienākumiem būs jānodrošina cietušo krūmu atveseļošana un pašu izdzīvošanai paliek ap 40 Ls/ mēnesī.

Telefoniski griezos Latvijas Hidrometeoroloģiskā aģentūrā (LHA) un vairākos tās līmeņos noskaidroju, ka tiešām –3, -4 grādi ir publiski sniegtā informācija. Palūdzu paskaidrot šo mērījumu metodiku. Laipni man tika paskaidrots, ka viņi mērot gaisa temperatūru 2 m virs zemes, vietās, kur zem mērīšanas stenda nav apauguma. “Apžēliņ” – iesaucos, vai tad Jūs nezināt salnu veidošanās “mehānismu”? Izrādījās, ka – nē. Noskaidroju, ka pat skolās, augstskolās skolniekiem un studentiem nemāca kā veidojas salna! Tad jau mūsu ierēdņi nav vainīgi “muļķību slavināšanā”, bet “vainīga” ir sabiedrības vispārējā nezināšana.

Zinātnieki ir noskaidrojuši salnu veidošanās “mehānismu” un to nosaka 2 faktori – sauss gaiss un gaisa temperatūras krišanās zem 0. Dzīvie augi, tāpat kā cilvēki, dzīvnieki izstaro enerģiju infrasarkano viļņu spektrā, ko mūsu acis vairs nejūt. Lielas masas dzīvnieki ar šo starojumu varētu atdzist diennakts laikā, bet augi ir plāni, tāpēc izstarotā virsma tos ātri – 10, 30 minūtēs atdzesē par vairākiem grādiem (parasti novēro atdzišanas ātrumu 3 grādi/stundā). Normālos apstākļos, kad gaisa mitrums ir 70%, ūdens tvaiki uztver (absorbē) augu izstaroto infrasarkano starojumu un savukārt to izstaro atpakaļ. Tāpēc augu siltuma starojums nenokļūst tālāk par 5 – 10 metriem un šis gaisa slānis darbojas līdzīgi kā mūsu segas, saņemot vien pašu ķermeņa atdoto siltumu atpakaļ pat visai vēsā guļamistabā. Ja gaiss virs zaļojoša lauka zaudē mitrumu, tad tas ir tas pats, ja mums kailam pie 0 grādu vēsā istabā norautu segu. Salnas varbūtība ir, ja gaiss vakarā kļūst sauss, ko parāda “sausā” un “mitrā” termometra rādījumu starpība. Tā savukārt izveidojas, kad termometru apņemošais ūdens sāk strauji iztvaikot un “slapjais” termometrs jau vakarā rāda par vairākiem grādiem zemāku gaisa temperatūru. Zemnieki arī jūt salnu tuvošanos, jo gaiss ir sauss, ātri žūst rokas, skaņas ir spalgas un debesis kļūst tumši zilas, tīras – bez neviena mākonīša.

Naktī gaisam atdziestot vien nedaudz zem 0, tiek izsaldēts palikušais gaisa mitrums un šāds gaiss vairs neaiztur augu izstaroto infrasarkano starojumu, kas izstaro kosmosā un augi strauji atdziest.

Pat zem kailiem koku zariem nelielo salnu nenovēro, jo zari spēj daļu siltumu atstarot un tie neilgu laiku iztvaiko arī mitrumu, veidojot vietēju tvaika “sedziņu” augiem. Tautas paņēmies – mitru dūmu pārklājs nopietni var palīdzēt –2, -3 grādu salnās, bet tad jācīnās ir plaša apvidus zemniekiem.

2004.gada maija salnu trieciens

Lai izdibinātu patiesību biju spiests griezties pie Ministru prezidenta I. Emša, jo viņš valdībā ir vienīgais bioloģijas zinātnieks, kuram vajadzētu saprast, ka patiesība ir daudz nežēlīgāka, jau redzot vien to kā visā Latvijā mūsu ozoli šogad mokās, jo tiem pēc sala ataugušām jaunām lapām uzbruka dažādas slimības.

Mana vēstule no MK tika pārsūtīta Zemkopības un Vides ministrijām. Interesanta bija Vides ministrijas atbilde, ka viņi, lūk, mērot gaisa temperatūru, augsnes temperatūru un augu temperatūru atbilstoši Pasaules Meteoroloģijas organizācijas rekomendācijai, bet ne vārda vēstulē nebija, kur šie dati paliek, kāpēc masu informācijas līdzekļos nonāk izkropļota informācija, vai šī salna bija normāla parādība, vai saistīta ar Pasaules “siltumnīcas efekta” pastiprināšanos. Zemkopības ministrija ieteica dārzkopjiem pašiem iemaksāt kādu naudiņu pašpalīdzības fondā, lai klimata krīžu gadījuma sev varētu palīdzēt. Zinu, ka Latvijā jau tā uz vietējiem pārtikas produktiem ir nenormāli augsti nodokļi, turklāt daudz augstāki kā, piemēram, poligrāfijā, importa ārstniecisko zāļu tirdzniecībā, tāpēc šāds priekšlikums man šķiet nepieņemams.

Uz atkārtotu manu pretenziju, ka neesmu saņēmis izsmeļošu atbildi Vides ministrija atkārtoti atbild, ka mērot visus salnas parametrus, ka dati esot publiski pieejami, bet tā arī netiek paskaidrots – kāpēc par 13.- 14. maija salnu šie “pilnīgie dati” man nav pieejami, kāpēc avīzes, radio, Valdībā runā par “nelielu salnu”. No Zemkopības ministrijas beidzot saņēmu sen vajadzīgos oficiālos Latvijas hidrometeoroloģijas aģentūras datus par maija mēnesi. Tātad, ir tomēr atšķirība no Padomju Savienības, kur ierēdņi nedrīkstēja ziņot par lielām dabas katastrofām. Mēs 2 nedēļas būdami Eiropas Savienībā arī saņēmām lielu dabas triecienu 13. , 14. maijā, par kuru pilna patiesība tika noklusēta visos Latvijas masu informācijas līdzekļos. Pēc vēstulēm Ministru Prezidentam, 2 ministriem, turklāt atkārtojot tās, patieso informāciju var saņemt!

Patiesība pēc LHA datiem ir šāda: Rīgā gaisa temperatūra 14. maija naktī bija –0,3 grādi C, bet zāles temperatūra – -6,0 grādi, Alūksnē gaisa temperatūra bija –3,3 grādi, bet zāles temperatūra –

-10,6 grādi, Skrīveros gaisa temperatūra bija –3,5 grādi, bet zāles temperatūra –11,5 grādi, gaiss Latvijā vissiltāks bijis Ventspilī 0,0 grādi, bet zāle atdzisa līdz –8,0 grādi. Šiem dati ņemti no VHA tabulām un šeit mēs redzam, ka zāle, augi pat pie 0 var atdzist līdz –8 grādi, kas ir nāvējošs aukstums daudziem dzīviem augiem, sevišķi ziediem, dzīviem pumpuriem! Otrkārt, ne tikai Latvijas austrumos, bet arī juras tuvumā – rietumos ir bijusi augiem, krūmu lapām, koku lapām nāvējoša salna, kas varēja pilnīgi iznīcināt dārzkopju gaidāmo ražu. Dati no LHA tabulām rāda, ka iepriekš vairākas nedēļas minimālā gaisa temperatūra ir bijusi virs +10 grādiem, dienā sasilstot pat līdz +20 grādiem. Tas noteica augu, krūmu aktivitāti un nāvējoši izstaroto infrasarkano starojumu.

Pasaule palīdz pret klimata krīžu sekām

Pasaules zinātnieki kolektīvi (1600 zinātnieku no 71 valstīm) jau 1992.g. vērsās pie Zemes sabiedrības, Pasaules valstu vadītājiem ar brīdinājumu, ka esošā tehnoloģija un tehnikas attīstība mūs visus ved uz neredzētām dabas katastrofām. Līdzīgs atzinums Izskanēja Valstu vadītāju, pārstāvju konferencē Riodežaneiro 1992.g. un Kioto. Skaidrs, ka klimata izmaiņu situācijā visvairāk cietīs tās valstis, kuru ienākumus un izdzīvošanu nosaka vietējā lauksaimniecība. Tāpēc zinātnieki Pasaulē uzstājīgi rekomendē lielāku nodokļu daļu no rūpniecības, pilsētu kaitējumiem dabai novirzīt tiem, kas dabu atjauno un izmanto ražojot tikai dabiskus procesus. Kāda ir Eiropas Savienības vadības attieksme par atbalstu zemniekiem dabas krīžu situācijā, diemžēl, mums nav precīzu ziņu, bet ir dzirdēts, ka ES palīdzējusi daudzām valstīm dabas un klimata krīžu gadījumos.

Latvijā zinām, ka 2000. gadā, 2003. gadā Valsts sevišķu labvēlību izrādīja graudaugu audzētājiem, atmaksājot nelielu daļu no iekasētā pašražotās pārtikas nodokļu summas, kas bija nozīmīga palīdzība tiem graudu lielaudzētājiem, kuri varēja tad bankrotēt. Jāatceras, ka graudu audzētājs bija tad Zemkopības ministrs, ka Valsts dāsni graudu audzētājiem un politiķiem izsniedza kredītu garantijas, tāpēc saprotams, kāpēc 2000. un 2003.gadā dārzkopjiem salnu zaudējumos Zemkopības ministrija atteica zaudējumu atlīdzību, jo vairāk “neesot līdzekļu”… .

Līdz šim (septembra vidū) Valsts iestādes nav skaidri pateikušas kā Valsts uztver 13., 14. maija lielo salu – kā Eiropas Savienības dalībniece, jebšu kā iepriekš – šauru politisko grupiņu vadīta valstiņa. Normālā demokrātiskā valstī neiedomājama ir Latvijas līdzšinējā situācija – informācijas slēpšana, Valsts budžeta izmantošana vien kāda šaura profesionāla grupējuma labā, radot attiecīgi nevēlamu attīstības kropļojumu sabiedrībā. Skaidrs, ka jo mazāk tautai būs pieejami pašaudzētie vitamīni, jo būs augstāka saslimstība, attiecīgi Valsts samazinātie nodokļi importa sintētiskām zālēm dos vēl lielāku peļņu ārstiem, aptiekāriem. Saeimā mediķu parasti ir visai liela grupa, šķiet, daudzkārt lielāka par tiešo lauku iedzīvotājiem – zemniekiem. Zemkopības ministrijā arī īstus zemniekus neatrast, tāpat kā zemnieku ir maz “Zemnieku un zaļās partiju savienībā”. Vai ir cerības šeit kādam normālam dialogam? Tāpēc jau tāpat kā padomijas laikā šeit taisnību varēja rast caur Maskavas ierēdņu kabinetiem, pašlaik mums cerības ir vien uz Briseles nestiem taisnības kritērijiem un ES izpratni par demokrātiju.

Pirms vairākiem gadiem pie Krievijas Prezidenta darba vizītē bija Francijas un Vācijas Prezidenti, kad viņi konfidenciāli sprieda kā kopīgi rīkosies dabas krīžu gadījumā. Nesen Anglijas Premjers Tonijs Blērs atklāti pauda satraukumu par patieso situāciju saistībā ar klimata izmaiņu nesto postu Pasaulē. Anglijā un citās valstīs caur TV māca kā namsaimniecēm veidot produktu uzkrājumus aizmirstos kambarīšos klimata krīžu gadījumā. Latvijā Valsts vēl ne reizi nav painteresējusies – kas notiek dabā un laukos, kas šķietami “zaļa” Premjera laikā ir man nesaprotami! Trešo gadu Latvijas vitamīnu audzētāji cieš nepelnītus lielus zaudējumus!

2004.g. septembris Andris Ansis Špats, zemnieks, inženierzinātņu doktors