Zemes Spēka vietu pētījumu nozīme

Rakstā “Caur Saprātu uz Svētvietām” (”Zintnieks”, 2003., Nr 21, 22, 23) parādīju daļu no pašlaik Pasaulē jauniem un populāriem zinātnieku pētījumiem par ārpus cilvēka smadzenēm eksistējošā Saprāta esamību, tā sarežģīto un vēl neizzināto struktūru, par ko līdz mums ir atnākuši arī seno civilizāciju vēstījumi. Savā izpratnē šo Apziņu (Universālā apziņa, Apziņas lauks, Dievišķā apziņa, Zemes Kopējais Informācijas lauks, Augstākais Saprāts u.c. termīni) saistīju ar Zemē esošām enerģētiskām Spēka vietām, to struktūrām, izsakot hipotēzi, ka caur šīm Zemes Spēka vietām ir iespējama atvieglota Informācijas apmaiņa starp dažādām Pasaulēm, dažādām dzīvās Dabas struktūrām (piemēram, Garu Pasaule – materiālā Pasaule). Šis raksts jau ir veicis savu virsuzdevumu – zinātnieka Ruperta Šeldreika pierādītā morfoģenētiskā lauka paplašināšanos, jeb jaunās domas “kritiskās masas” tuvošanos un “Simtā pērtiķa” uzrašanos. R. Šeldreiks pierādījis, ka kāda jauna noteikta doma, rīcība, kas tikko ir realizēta Pasaulē, rada neredzamu lauku – morfoģenētisku lauku, kam piemīt īpaša struktūra, kas savukārt veicina šīs domas, idejas vieglāku apgūšanu un attīstību citām personām, dzīvām būtnēm. Nesen zinātnieki to pierādīja mācot 3 studentu grupām dzejoli ar atskaņām japāņu valodā. Studenti nezināja, ka A grupai bija japāņiem populārs dzejolis, B grupai – atskaņās sarindoti nesaistīti japāņu vārdi, bet C grupai – “japāniski skanoši”, bet reāli dzīvē neesoši vārdi. Izrādījās, ka A grupa ātri iemācījās svešvalodu, B grupa – ievērojami lēnāk, bet C grupai tā arī neizdevās iemācīties pilnībā.

Manā zināšanu, priekšstatu sistēmā sen esmu pieradis, ka Ideja rodas citā Saprāta Sistēmā, to uztver viens vai vairāki cilvēki un apzinoties, publicējot to, rodas jau jauna informācijas izplatības, pastiprināšanas sistēma pa zemi, jo ar šo ideju rezonē jau tai “nobriedušie” cilvēki, ja vien līdz viņiem šī ideja nonāks, tāpēc korektas informācijas izplatības bremzēšana ir viens Melno Spēku cīņas līdzeklis, bet cilvēku “robotizācija” ir varas ieguves mērķis.

Mūsu pētījumi un mērījumi Zemes Spēka vietās (ZSV), kur ar biolokācijas paņēmieniem var konstatēt virs Hartmana enerģiju režģa (“āderu“ tīkls, 4x4m līdz 6x6m) esošu spēcīgāku enerģiju apļveida struktūru (tā parasti sastāv no 7 ārējiem dažādu krāsu enerģiju gredzeniem ap centrālo – apaļo “balto” t.i. pilna spektra enerģiju staru) parādīja šo ZSV enerģētisko un informatīvo tālo saistību. Dažreiz šīs vietas ir dabā ievērojamas arī kā virsmas, reljefa izmaiņas, vai kā speciāli uzbērti zemes konusi. Vairāki eksperimenti ar cilvēku domu un grupu psihisko kolektīvo darbību ZSV (kolektīvā domu ideja, kopīgās dziesmas) ir radījušas konstatējamas reakcijas vidē, dabā, kas apstiprina ideju par cilvēka un Zemes saistību caur šīm ZSV kā dažādu rezonanses sistēmu mijiedarbību, par cilvēka domu realizācijas iespēju, pastiprinot domas ar cita veida enerģiju (skaņa, Zemes enerģiju starojums), enerģiju lauka strukturēšanas iespēju (enerģiju krusta “sagriešanu” svastikās – labā, kreisā), jaunu enerģiju struktūru veidošanu. Uzsveru – šeit svarīga ir doma, intensīva domāšana, nevis tikai kādi vārdi, rituāli.

Līdzīgās virsmas struktūras vidē, dabā

Dažāda veida uzbērti kurgāni ir pētīti Anglijā [1,2], kur pat ir vēl saglabāti daudzi senie akmens apļi, lielu akmeņu krāvumi, taisnas līnijās novietoti akmeņi, jo vietējie lauku iedzīvotāji uzskata – tos nedrīkst izjaukt. Latvijā tikai dažās nomaļās vietās vēl ir saglabājušies akmens krāvumi, šķietami uzbērti kalniņi, kurgāni. Divdesmitā gadsimta sākumā pazīstamais astronomijas zinātnieks Normans Lokers bija viens no pirmajiem, kurš atklāja, ka Stounhendžas uzbūve ir saistīta ar astronomijas virzieniem un gadalaikiem, ka precīzi uz ziemeļiem un dienvidiem aplī ir novietoti akmeņi, tālāk atrodas daudzas senas Svētvietas. Oksfordas universitātes profesors Aleksanders Toma 1967.g. publicēja fundamentālus pētījumus par vairāk kā 600 seniem kurgāniem, akmens krāvumiem un pierādīja, ka tie ir izvietoti precīzi gar taisnēm, kuras ir orientētas astronomiski precīzos virzienos, ka šīs taisnes veido pareizas struktūras. Piemēram, vienādmalu trīsstūris ar malu garumu 10 km ir starp Stounhendžu – Groveli – Old Sarum. Viņš konstatēja, ka senās Svētvietas uz taisnēm ir noteiktos attālumos. Profesors Toma pierādīja, ka megalītisko objektu (senie akmeņu krāvumi) celtnieki ir izmantojuši savādu garuma vienību – “megalītiskais jards”, kas ir 81 cm. “Līniju” esamību kartēs pirmais Pasaulei atklāja aldaris Alfrēds Uotkins 1921.gadā, jo viņš saņēma dīvainu vīziju – pāri Anglijai iet kā tīkls, kas ar taisnām līnijām savieno pakalnus, senās Baznīcas, kurgānu virsotnes, ceļu krustojumus. Šo vīziju Uotkins nodēvēja par “aizgājušo paaudžu atmiņu” un līniju” esamību viņš vēlāk rūpīgi pierādīja ceļojot un izpētot Anglijas kartes. Angļu uzmanību, pietāti un cieņu pret senatni pierāda fakti – tur ir saglabāti aptuveni 900 akmeņu apļu krāvumi, apzināti 20000 seno cilvēku veidoti kurgāni. Ir pierādīts, ka šīs būves ir celtas vismaz 3 – 5 tūkstoši gadu agrāk, tāpēc tos sauc par artefaktiem, bet to veidotās maģiskās līnijas pašlaik daudzi zinātnieki sauc par “ģeomantijas koridoriem” un to “krustojumus” – par mezglu vietām. Iespējams, ka Anglijas senatni palīdzēja saglabāt pirmie kristieši, kuri ar cieņu izturējās pret seno priesteru – druīdu zināšanām. Saglabājusies leģenda, ka Glastonberijā, “Veriollas” (tulk.- “ļoti vecs”?) kalnā ir uzcelta pirmā kristiešu Baznīca, ko cēlis Josifs, jo viņš esot kā bērns pavadījis Jēzu uz Glastonberiju mācīties pie druīdiem. Tora kalns ir uzbērts 150 m augsts virs apkārtnes, tas esot uzbērts ar rokām un ap to ir terases veida uzejas. Uziet, noiet no kalna taisni, šķērsojot senās terases neesot labi, jo var pēkšņi zaudēt spēkus. Terases veido noteiktas takas, kas līdzinās daudzās Pasaules tautās vēl saglabāto akmens labirintu ejām. Par Glastonberijas apkaimi ir daudzas leģendas, kā par senu un neizpētītu Zemes Spēku vietu sistēmu, piemēram, šeit esot atvests Svētais Grāla kauss u.t.t.. Uzbērtie kurgāni Anglijā parasti esot ar līdzenu virsotni vai ar 30 m platu, iegarenu un slīpu virsotni.

Mūsdienu lielākos pārsteigumus cilvēces prātiem sagādā vēl neiztulkotie apļi un zīmes labības, sakņu laukos, pļavās Anglijā, Austrālijā, Krievijā, Japānā, Kanādā, Amerikā, Dienvidāfrikā utt., kas parasti parādās pēc negaisa, kad tuvumā novēro NLO. Kā likums, Anglijā šie “zīmējumi” izveidojas seno Svētvietu, kurgānu tuvumā, piemēram, pie Silberi kurgāna, zem kura esot aprakta akmens piramīda ar 2×7 pakāpieniem, pie slavenās Stounhendžas. Citās valstīs tos novēro zināmo anomālo zonu tuvumā. Izpratni tagad rada Lusi Pringlas analītiskā grāmata “Apļi labības laukos”[3], kurā apkopoti daudzi novērojumi līdz 1999.g.. Mūsu interesi šajā apskatā saista tas, ka “labības apļi” parasti ir apaļi, satur apļu elementus, tiem ir aptuveni līdzīgs diametrs kā mūsu atklātās ZSV, tajos ir strukturēti enerģijas lauki, ir enerģētiski un informatīvi konstatējama saistība ar seniem kurgāniem, citām Zemes Spēka vietām. Tātad, šeit ir enerģētiska un informatīva līdzība, vai saistība. Senatnē apļus labībā, pļavās saistīja ar raganu palaidnībām, šajās vietās spēlējās bērni, tos uzskatīja par brīdinājumiem (sk. ”Zintnieks” 2004., Nr 16. “Zīmes labības laukos”).

Vēsturē viens no pirmajiem kristiešu misionāriem Anglijā esot bijis svētais Augustins un viņš novēlēja visiem pēctečiem ar bijību izturēties seno druīdu Svētvietās – kurgānos un akmeņu krāvumos, ka tās vajagot kristīt, iesvētīt, bet nevis tās izjaukt. Tāpēc ir Anglijā uzbūvētas Baznīcas uzbērtos kurgānos, akmeņu krāvumu centrā, tos nesabojājot (piemēram Dorseta, Brent – Tor). Diemžēl, vēlāk ar kristietisma karogu tālas zemes iekarojošie grēcinieki un laupītāji (piesolīto Baznīcas grēku atlaižu dēļ) visur bez mantu, ražas laupīšanas tieši centās iznīcināt seno tautu kultūru un zināšanas (bija rīkojumi Latvijas teritorijā izcirst Svētbirzes, sadedzināt akmeņu sistēmas, aizbērt Spēka avotus, aizliegts svinēt Saulgriežus, u.t.t). Bijušais pirāts, slepkava Baltazars Kossa 15.g.s. kļūstot par svēto Tēvu – Pāvestu Joanu XXIII bija raksturīgs ievestās Baznīcas sistēmas paraugs.

Pētījumi Latvijā

Latvijas Svētvietu un senatnes pētnieks Ivars Vīks raksta par Popes “līnijas” nozīmi, jo uz 57024’ paralēles esot daudzi pilskalni. Savukārt pilskalni Latvijā ir būvēti virs iepriekšējām senču Svētvietām, tās pilnībā izjaucot, bet teiksmu stāstījumi par milžiem, kas uzbēruši Svētkalnus varētu būt ilustrācija kādiem mums šodien nezināmiem seno tehnoloģiju paņēmieniem (atcerēsimies Eduardu Liedskalniņu, kas dzīvoja ASV, iespējams, prata mainīt gravitāciju). Pilskalni arī Latvijā var atrasties vienādos attālumos, veidojot teiksmainas “ķēdes” [4]. Kā jebkurā jaunā jomā mēdz būt, arī I Vīka pētījumos būs kļūdaini virzieni, bet daudzas idejas kļūs par pamatu plašākiem, dziļākiem pētījumiem. Man nepieņemama ir kādu laiku valdnieku piļu glorificēšana, kādu laikā ierobežotu tradīciju uzspiešana par patiesām tautas kultūras vērtībām, kādos laikmetos ZSV iekoptu Svētvietu vispārināšana, jo tikai meklējumi un pētījumi var parādīt īsto patiesību, īstās saknes.

Kā ļoti nopietns priekšstatu pavērsiens attīstības virzienā ir uzskatāma Ojāra Ozoliņa grāmata “Ik rītiņu saule lec”, kas varētu būt bibliogrāfisks retums, jo izdota SIA “Imanta”, Valmierā 1996.g.. Šajā grāmatā ir apkopoti O.Ozoliņa pētījumi Vidzemē, vismaz 32 iespējamās Svētvietās, daudzus akmeņu likumus (šķiet, pareizāks termins par “akmeņu krāvumi”), ļoti dziļi analizējot to rašanos un nozīmi [ 5 ]. Šī grāmata ir pelnījusi plašāku publisku analīzi un apspriešanu, bet šī raksta tēmas ietvaros uzsverams, ka O.Ozoliņs vairākās Svētvietās ir atradis regulāras akmeņu rindas, kas aizved līdz nākošai Svētvietai. Šīs akmeņu likumu rindas parasti ir orientētas astronomiski piesaistāmos virzienos: dienvidu – ziemeļu un rietumu – austrumu, vai dienvidrietumu – ziemeļaustrumu, un dienvidaustrumu – ziemeļrietumu, saullēktos – saulrietos Vasaras un Ziemas Saulgriežos. O.Ozoliņa dati var kļūt par materiālā pasaulē redzamiem pierādījumiem par energoinformatīvām struktūrām ap bijušām Svētvietām, kas tieši liecinātu par to dzīvības spēju, spēju uz enerģētisko un informatīvo apmaiņu.

Latvijā nav energoinformatīvo pētījumu par teritoriju – kopumā un detalizēti, piemēram, lai precīzi noteiktu optimālas dzīves un ražošanas ēku celtniecības vietas. Pasaulē jau vairāk par 10 gadiem zinātnieki apspriež Zemes enerģētiku, tās saistību ar visu dzīvo Dabu, ir zinātnes nozare “enioloģija” (enerģijas un informācijas kopība). Kaimiņos – Krievijā un Čehijā jau esot likums, ka pirms celtniecības tur ir jāveic teritorijas informatīvā izpēte, lai novērstu cilvēku apdzīvotu ēku būvi anomālo zonu teritorijās, saskaņotu ēkas ar “āderu” tīklu, Ukrainā, Norvēģijā uz ceļiem ar zīmēm brīdina par anomālām zonām. Protams, līdz sapratnei, ka ir vietas, kur attīstās cilvēku talants, ka ir arī teritorijas ar iznīcības spēkiem – mūsu sabiedrībai vēl daudz jāizglītojas.

Nopietns pagrieziens zinātnēs par Zemes uzbūvi sākās ar beļģu zinātnieka, Nobeļa prēmijas laureāta (1976.g.) Iļjas Prigožina pētījumiem par sarežģītu, saliktu sistēmu pašorganizēšanos. Latvijā ģeoloģijas zinātņu doktors Rišards Griškjāns jau ap 90-to gadu bija pierādījis ka Latvijas teritorijas pašorganizācijas rezultātā izveidojās īpatnēja struktūra, kura liela mēroga kartē ir kā ”līnijas”, kas krustojas visai zīmīgās mezgla vietās [6], piemēram, Zilākalna apkaime pie Valmieras, Tempļa kalna apkārtne pie Alūksnes, Krustkalnu apkaime pie Madonas, Ignalīna, utt.. Šajās vietās no zemes izstarotā enerģija var būtiski ietekmēt visu dzīvo dabu, cilvēku talantus, bet NLO pētnieki tieši šajos apvidos novēro NLO parādības. Pasaulē zinātnieki šādās teritorijās atrod “anomālās zonas” kur daudzi pierastie fizikas likumi “nestrādā”, piemēram skaņa gaisā un pa zemi izplatās daudz ātrāk, šeit kļūdaini rāda kompass, cilvēki un dzīvnieki uzvedas savādi, iespējami kontakti ar neredzamām informatīvām būtnēm, utt.. Šādās anomālās zonās var atrast arī iepriekš definētās Zemes Spēka vietas, kuras ir desmitiem līdz 100 m diametrā un tāpēc kartes mērogā praktiski neieraugāmas, jo 100m diametrs būs kā 1 mm punkts precīzā militārā kartē ar mērogu 1:100 000. Dr. ģeol. R.Griškjāņa izstrādātā Latvijas ģeosinerģētiskā karte var kļūt par pamatu vai par piemēru vietējo Zemes Spēka vietu meklēšanai. No otras puses – atrodot dabā esošās Zemes Spēka vietu sistēmu, varēsim to salīdzināt ar R.Griškjāņa karti, esošiem Dabas objektiem un tad pamatoti spriest par pareizu Valsts teritorijas interpretāciju un izmantošanu. Iespējams, ka šeit Latvijā eksistē vairākas ZSV Sistēmas, piemēram, A – saistīta ar vides ģeogrāfiju un B – regulāra ģeometriska struktūra, C – kosmisko, planetāro struktūru elementi.

Mani biolokācijas mērījumi parādīja [7], ka daudzās vietās it kā “pazūd” regulārais Hartmana enerģiju regulārais kvadrātveida starojums (3-5 m malu garums), ko Latvijā parasti sauc par “āderu tīklu” [6] un tā vietā novēro spēcīgus enerģiju apļus, kuru struktūra ir savstarpēji līdzīga – centrā balts enerģiju stabs aptuveni 1 Hartmana režģa šūnas diametrā, bet ap to ir 7 dažādu krāsu enerģiju gredzeni, kas atbilst 7 čakru krāsām. Esmu ieteicis latviešu valodā tās saukt līdzīgi kā dažās citās valodās zinātnieku ieteiktā terminā Zemes Spēka vietas (ZSV), [8]. Ārējais šādu Zemes Spēka vietu enerģiju diametrs var būt daži desmiti metru, ko pagaidām saucu par vietējām Spēka vietām, 50 – 100 m diametrs varētu būt reģionālās nozīmes Spēka vietām, bet lielākas par 100 m, vai dažādas saliktas vairāku apļu veidotas grupas varētu būt Valsts, kontinenta nozīmes centri. Piemēram Zilā kalna virsotnē un Salaspilī pie Spolīšu mājām ir vismaz 5 šādu ZSV apļu grupa, kurā 4 apkārtējie ZSV apļi ir izvietoti aptuveni 100 m attālumā, t.i. attālums starp centrālās ZSV centru līdz apkārtējo apļu centriem ir 50 m. Salaspils tuvumā, Daugavas krastā ir uzbērts “Priesteru kurgāns” (“Mūku” kalns, jo to esot ar cepurēm uzbēruši kādi mūki) precīzi virs ZSV, kurai apkārtējo 4 ZSV centri ir 180 m diametra aplī. Šis iedalījums – vietējās, reģionālās, valsts ZSV norāda uz kādu ZSV hierarhiju un pakārtotību, ko jau esam konstatējuši ZSV veidotās fraktālās struktūrās pa Latviju, bet iedalījums nav galīgs un pilnīgs. Fraktālo struktūru paraugs ir koku zari, sniegpārslas, ledus kristālu struktūras. Līdzīgi ZSV veido pa zemi “līnijas”, uz kuras ir vienāda līmeņa ZSV, bet tai katrai apkārt var būt zemāka līmeņa ZSV izvietojumi tīklā – struktūras. Raksturīgi, ka visās reģionālās un valsts līmeņa ZSV noteikti ir ziemeļu – dienvidu un austrumu – rietumu virzienā “asis”, kurp turpinās līdzīga līmeņa ZSV rindas. Tas ir līdzīgi kā rāda angļu pētījumi reālās zemes būvēs – kurgānos, akmens krāvumos. Diemžēl, ZSV pētījumus pagaidām veicam tikai ar vienas zemnieku saimniecības un dažu entuziastu finansējumu, tāpēc datu apjoms vēl ir ierobežots, bet pietiekams lai pētījumus pamatotu.

Analizējot “Priesteru kalniņa” Salaspilī ZSV Sistēmu – savienojot ar līnijām līdzīgas vietas apļu malās, kur krustojas azimutālas asis, izrādās, ka plaknē iezīmējas 2 dažāda izmēra 8 stūru zvaigznes, kas tautā iesaukts – “auseklis”. Lielākā “ausekļa” staru galos atrodas ārējo Spēka vietu centri. Zināma ir tāda teorija, ka šo Spēka vietu starojuma avots ir dziļi zemē, veidojot apgrieztu konusu uz Spēka vietas enerģiju apļiem, bet virs zemes šeit Salaspilī ir redzams nošķeltais konuss, līdzīgs kā citur Pasaulē. Šai vietai Salaspilī līdzīgu grafisku zīmējumu ir saglabājušas Amerikas indiāņu sievietes, ietverot “ausekļa”, dažādu enerģiju apļu un piramīdu tēmu krāsainā segas grafiskā zīmējumā. Zināms, ka sievietes visās tautās ir ārkārtīgi konservatīvas rakstu saglabātājas tūkstošiem gadu, tāpēc šis zīmējums varētu būt nācis no ļoti tālas senatnes. Ausekļa zīme ar apli centrā, pēc Dž. Čečvarda teorijas, simbolizēja Sauli, Saules valsts ģerboni jau senajā Mū kontinentā. Tātad, mums ir pamatojums uzskatīt, ka šis Salaspilī, Daugavas senā augstā krastā uzbērtais nošķeltais konuss ir seno zinošo Balto priesteru darbs, kas varētu būt turpinājums atlantiešu un Mū kontinenta priesteru maģiskām zināšanām par Kosmosu, Zemi, tās enerģētiskiem ritmiem gadalaikos un ietekmi uz Dzīvo dabu .

Mūsu iespējamo pētījumu praktiskie mērķi

Ņemot vērā zināmos artefaktu pētījumus Pasaulē, var formulēt hipotēzi; “Ja uzbērto nošķelto konusu – kurgānu virsotnes centrs sakrīt ar ZSV enerģiju apļu centru, tad, iespējams, šeit tika veikti seno zinošo zintnieku, priesteru vadīti rituāli, piemēram, par godu Saulei.” Lai to mēs pilnībā saprastu, ir nepieciešamas dziļas zināšanas no iepriekšējām civilizācijām – Mū, Atlantīdas (sk.Platona, E.Keisi, M. Houpas u.c. grāmatas) un plaši mūsdienu pētījumi. Sarežģītas ZSV sistēmas esamība un šo ZSV centros esošie uzkalniņi, akmeņu kaudzes varētu būt senie liecinieki (pirms 3,5 – 4,5 tūkstoši gadu seni) šeit bijušiem zemes uzbērumiem, akmeņu sistēmām, kas pildīja kādu svarīgu funkciju, piemēram, rezonanses radīšana un informācija uzturēšana starp cilvēku un Māti – Zemi, Augstāku Saprāta sistēmu.

Skaidrs, ka pamatot kādas Zemes Spēka vietu līnijas (ģeomantijas koridors) svarīgumu, izcelt kādos laikos darbojošās Svētvietas dominējošo lomu varēsim tikai pēc pilnīgas Zemes Spēka vietu Sistēmas izpētes Latvijā, noskaidrojot tās saistību ar Sistēmām Pasaulē uz ko aicinu pētniekus, zintniekus jau vairākus gadus žurnāla “Zintnieks” publikācijās. Uzsveru, ka tīkla struktūrā katrs mezgla punkts ir līdzīgi svarīgs, līdzīgi kā Interneta tīklā var iesaistīties lielas un mazas jaudas datori. Ja kāds mezgls tīklā ir sabojāts, tā funkcijas izpildīs veselie mezgli. Pašlaik mēs pat nezinām kādā stāvoklī ir Latvijas ZSV tīkls, kur nepieciešama tā atjaunošana.

Mūsdienu cilvēka spēju un modernās tehnikas līmenī ir iespējams veikt detalizētu Latvijas Zemes Spēka vietu Sistēmas izpēti, pirmajā posmā atrodot galvenās Sistēmas “mezglu” vietas, to savstarpējo saistību. Jau izpētes laikā varam katrā ZSV nomērīt dažādo enerģiju apļu diametrus, tos iezīmēt dabā, noteikt enerģiju plūsmu virzienus šajos gredzenos un parādīt pareizo cilvēku kustību ZSV labirintā, veidojot pareizās terasveidīgas uzejas ZSV kurgānos. Te interesenti, zemes īpašnieki paši varēs gūt eksperimentālu personīgo pieredzi meklējot mijiedarbību, rezonansi ar Zemes svārstību enerģiju, tās Informācijas struktūrām. Raksturīgi, ka daudzi zemnieki paši šo ZSV tuvumā liek karogu mastus, izvieto skaistas dobes, svin Jāņus, tātad viņu sajūtas liek tā darīt, bet ir neprecizitātes, nobīdes par dažiem vai desmitiem metriem. Skaidrs, ka vijole nekad neskanēs labi un patīkami, ja nepareizi novietosim, nenospriegosim šīs rezonanses sistēmas elementus – stīgas. Interesanti, ka tieši caur “sarunu” ar ZSV jaunie zemju saimnieki var iegūt saskaņu ar Zemi, novērst tās “atgrūšanu”, te varam iegūt informāciju, kurš no bērniem ir īstenākais zemju saimnieks (topošais mantinieks).

Latviešu tautā vēl ir saglabājušies daži priekšstati par atlantiešu civilizācijas gadskārtējiem svētkiem par godu Saulei, Zemei, Ūdenim un Gaisam, ko svētīja uzbērto kurgānu galotnēs ar svētiem ugunskuriem, dziesmām, dejām, ziņojot šeit Mātei Zemei par savu talantu izaugsmi, tātad mums nevajadzētu bīties meklēt un atjaunot sen aizmirsto senču tradīcijas par gadalaiku miju sagaidīšanu senās un vēl šodien atrodamās Zemes Spēka vietās. Kolektīvie pasākumi ZSV parādīja vairākas nepieredzētas Dabas atbildes reakcijas, vides harmonizācijas līmeņa paaugstināšanos un dzīvības enerģijas pieaugumu apkārtnē. Tātad, mēs savā zemītē spējam veikt tādus vides ietekmēšanas procesus, ko apraksta tālu Austrumu zemju viedi cilvēki, piemēram, Mahariši efektu – ietekmi uz kārtību pilsētās.

Siguldā, Satezeles pilskalna virsotnē ir “iezīmēta” 5 ZSV Sistēma, kas veido zināmo Valdmieras, jeb Kasiopejas zvaigznāja simbolu – līdzīgi “W” kas ir “jumīša” un citu zīmju pamatā. Līdzīgas “zīmes” ar kosmisku interpretāciju ir atrastas arī citās Spēka vietās.

Līgatnes dabas parkā tikai retais ievēro, ka tur uzbūvētais novērošanas tornis ir uzcelts uzbērta – aptuveni 30 m augsta kurgāna virsotnē. Zemes Spēka enerģiju mērījumi parādīja, ka tieši kurgāna virsotnes centrā ir arī ZSV enerģiju apļu centrs, kas nozīmē, ka šo kalnu uzbēra zinošie zintnieki, nevis kādi gadījuma cilvēki. Diemžēl, pašlaik kāpņu uzeja uz kurgāna – nošķeltā konusa virsotni ir nepareiza, jo tai vajadzētu būt terasveidīgai, ejot pa gredzenos esošo enerģiju virzieniem. Parasti pa ārējo – pamata čakras, jeb seksuālo enerģiju gredzenu jāiet saules kustības virzienā zināmu laiku, atpūšoties, radot rezonansi noteiktās vietās. Nākošā enerģiju gredzenā kustībai jābūt pretējā virzienā un arī šeit ir noteicamas atpūtas vietas. Tādejādi, ejot pa serpentīna veida labirintu, interesenti varētu noskaņot savas čakru enerģijas atbilstoši Zemes sniegtam “etalonam”, kas nozīmē arī to, ka kādu noviržu (slimību) gadījumos, cilvēki gūst iespēju šeit sevi atveseļot, aktivizējot atveseļošanas procesus. Pasaulē ir līdzīgi izlikti akmeņu “veselības rati”, “veselības labirinti” un tml. artefakti, kas kļūst populāri, jo šīs vietas ir svarīgas arī kā pagātnes civilizāciju augsto zināšanu liecības.

Iespējams, ka mēs Latvijā varam atjaunot līdzīgas – cilvēka veselību stiprinošas ZSV sistēmas, kādas vēl ir saglabātas Anglijā, samazinot “medikamentozo atkarību”. Raksturīgi, ka pašlaik Līgatnē, pēc tūristu uzkāpšanas Novērošanas torņa kalnā, lielāka daļa tūristu iet atpakaļ to taisnāko ceļu, atsakoties pat no daudzu, retu dzīvnieku apmeklējuma. Citiem pēkšņi uznāk nogurums, vājums, ko ievēroju gan jau zinādams kā šādas Spēka vietas iedarbojas uz nesaprātīgo un iedomīgo cilvēku .

Kolektīvi “iesvārstot” ZSV ar dziesmām, harmonizācijas attālums teritorijā ir liels – 20 – 30 km rādiusā, tas ietekmē pāri 2 ZSV mezglu vietām. Tātad, ja kāda kolektīva darbība notiks augstāka līmeņa ZSV, tad ietekme no turienes nonāks tālāk. Raksturīgi, ka ZSV centru tuvumā daudzās fotogrāfijās parādās dažādi gaiši laukumi, kas sevišķi pilnvērtīgi ir redzami digitālo kameru gadījumā, jo to jutīgais elements parasti reaģē arī uz infrasarkano starojumu. Tāpēc labākas nezināmo enerģētisko būtņu bildes iznāk ēnā, puskrēslā un pietiekoša gaisa mitrumā, jo tieši ūdens molekulas absorbē, izstaro gaismas viļņus infrasarkanā spektra daļā. Eksperimentāli ir konstatēts, ka cilvēku grupa var ZSV “sagriezt”, “ievērpt” šeit esošo horizontālo enerģiju krustu un tādejādi izveidojas labēji un kreisi sagrieztā svastika. Šajā enerģiju virpulī varam pastiprināt kādu mērķtiecīgu attīstību veicinošu domu, ko izplatām uz enerģijas virpuļa darbības zonu. Tātad, mūsu tālais uzdevums ir: iegūt prasmi iedarbināt ZSV “ieprogrammētās” enerģiju struktūras, sistēmas visā Latvijas teritorijā.

Līdzšinējie eksperimenti ar dziesmām ZSV ir parādījuši tālu skaņu novadīšanu pa enerģiju radiāliem stariem, skaņu atbalsi no debesīm, kur varam nomērīt enerģiju gredzenu izliekšanos pāri ZSV, veidojot enerģētisku kupolu, domu spēcīgu iedarbību dziedāšanas laikā. Raksturīgi, ka dziedātājiem rodas vēlme iet riņķī ap ZSV centru, kas norāda uz nepieciešamību radīt simetriju ap enerģiju asi, nevis dziedāt kā priekšnesumu, virzot dziesmu uz skatītāju.

Iedziedot līgo svētkus 22. jūnijā, 2004.g. Braslavā novēroja, ka Saulrieta laikā (plkst.22 22’), pirms ZSV sagatavotā ugunskura iedegšanas, kad koris uzsāka dziesmu “Saule, Pērkons, Daugava”, nogranda vientuļš pērkona grāviens, lai gan lietutiņš bija jau kādu stundu. To var fizikāli izskaidrot kā ZSV enerģijas stara iedarbību uz mākoņiem, radot “īssavienojumu” starp tiem un tāpēc aiz mākoņiem esošo izlādi mēs neredzējām, bet pērkona skaņa līdz klausītājiem nonāca. Tas varētu būt arī kā kopīgās psihiskās enerģijas pastiprinājuma pierādījums. Līdzīgu – atsevišķa un zīmīga pērkona parādību novēroja 2003.gada 22. jūnijā Rīgā, Zāļu tirgus laikā, kad Prezidente pēc atkārtotas ievēlēšanas kāpa tribīnē Doma laukumā uzrunāt Latvijas tautu. Arī toreiz lija visu dienu lietus un tas bija vienīgais pērkons Rīgā. Zināms, ka Doma Baznīca ir uzcelta ZSV un tāpēc tā varēja pastiprināt sabiedrības kolektīvo domu. Tikpat varbūtīga ir ideja, ka šo izlādi, iespējams, ierosināja kādas citas – aizsaules Pasaules būtnes, raidot mums savu idejas impulsu, kas realizējās kā Pērkons. Skaidrs, ka vadot, modificējot klātesošo psihisko enerģiju, to pastiprinot ar ZSV enerģiju un izmantojot ZSV kā informāciju nesošo staru, cilvēks spēj veikt daudz ko, par ko vēl pat zinātnieki izvairās runāt.

Par Zemes Spēka vietu izpētes nozīmi mums no Francijas raksta zinošais Aleksandra Baloža (“Kosmosofijas”, 1935.g. autors) Jēkabs Daizis.

Par Zemes enerģiju tīkla nozīmi netieši liecina Lielvārdes jostas grafisko zīmējumu tulkojums, ko 80os gados ir veikusi zināma vācu mistiķe, Rasmas Rozītes tulkojums latviski:… ”Tagad parādās pavisam svešs musturs. Šis ir neiedomājams enerģijas, spēka režģis. Jums toreiz bija visspēcīgākais enerģijas režģis uz zemes. Jūs varējāt tikties ne tikai ar dieviem un eņģeļiem, bet jūsu zemē bija arī enerģijas vietas, kurās atradās stupas, obeliski, tempļi, ar ko jūs varējāt pievilkt kosmiskos spēkus.”…

“Zināšanas un svētie centri arī vēl šodien atrodas jūsu zemē, arī ja jūs to vairs nezināt.”

Pasaulē labi ir zināms H.Blavatskas fenomenālo zināšanu ieguves ceļš – ļoti spēcīgā Zemes vietā – Tibetā, saņemot mācību tieši no cita Pasaulē esoša Skolotāja. Šo Saprāta spēju spilgti ir aprakstījuši daudzi zinātnieki, senos laikos par svētiem nosauktie mūki, priesteri, dažādu reliģiju dibinātāji.

Jaunākās ziņas par ZSV

Mūsdienās Amerikā kopš septiņdesmitiem gadiem Monro institūtā tiek veikti plaši pētījumi par cilvēka Saprāta ārpus ķermeņa “ceļojumiem”, kontaktiem ar citu līmeņu saprāta pārstāvjiem. Šie pētījumi eksperimentāli pierādīja, ka liela daļa cilvēku mūsdienās spēj apgūt šīs šķietami fantastiskās spējas – atstāt savu ķermeni guļam un apzināti ceļot pa Pasauli, dažādiem saprāta apņemtiem līmeņiem. Latvijā ir izdota pētnieka Raimonda Moudi apkopojums par to, ko piedzīvo liela daļa klīniskā nāvē nonākušo. Viens no visilgāk klīniskas nāves veidā “dzīvojušais” ir Denions Brinklijs [9], kurš šajā saprāta “ceļojumā” ieguva fantastiskas zināšanas par cilvēka veselības uzlabošanu, par cilvēces nākotni. Saprotams, ka šeit es pieskaros pilnīgi jaunai priekšstatu sistēmai par Pasaules uzbūvi, bet zīmīgi, ka Monro institūta iegūtās jaunās zināšanas [10,11] principā sakrīt ar no senās Ēģiptes, no Hermesa nākušām ziņām par 7 līmeņu cilvēku dvēseļu Pasaules esamību. Monro institūta pētījumi apstiprina sen zināmo, ka cilvēka galvenais Uzdevums uz Zemes ir izzināt Pasauli, bet pašreizējā cilvēces posmā ļoti svarīgi ir apgūt jauna veida enerģiju veidus, ka svarīga ir visu veidu dzīvības enerģijas attīstība, ka mums ir jāsaprot reālās Pasaules pretrunas ar kļūdainiem civilizācijas (reliģijas, kultūras, zinātnes) radītiem priekšstatiem, jo tie bremzē attīstību.

Nesen krievu valodā ir tulkota 1995.g. Vācijā izdotā grāmata H.Šefers „Dialogs ar Klaudiju”[13], kurā apkopoti vair;aku gadu ilgi mēdiju grupas eksperimenti. Kādā no seansiem Klaudijs paziņo: „Jūsu Zemē ir noteikti un nomērāmi punkti, kas noder Baznīcu piesaistei. Ar rīkstniecības metodēm var atrast ūdens „āderes” un tāpat var atrast enerģētiskās vietas, kur jāceļ meditāciju centri. Šajās Zemes vietās… katrs var saņemt palīdzību… . Zemes Spēka vietas nemainās… . Skotijā ir Baznīcu drupas , bet ja tur ieiesi, tiksi pievienots Gaismai, tāpēc ka sajutīsi enerģijas šajā Spēku krustojumu vietā… Spēka lauki bija radīti dažādiem mērķiem, bet daudzi tieši priekš transkomutācijas…, Mēs cenšamiesw tādas Vietas radīt, kur vieglāka transkomutācija… Jāpieņem, ka Spēka vietas eksistē jau kopā ar Zemi – tās Saprātā.

Ēriha fon Dēnikena grāmatā „Zeva vārdā”, 2005.g. [14] ir 6 lapaspuses veltītas Grieķijas Gaisa karaspēka brigādes komandiera Dr. Teofanis Manija (Internetā meklēt: Theophanis M.Manias) vadītās „Operatīvo pētījumu apvienības” atradumiem, kuri parādīja, ka Senās Grieķijas tempļi, Svētvietas ir savstarpēji sasaistīti ar kādām matemātiski vai ģeometriski atrodamām sakarībām. Teofanis Manias ziņo (Internetā), ka ir izdevies starp izpētītām Svētvietām konstruēt 200 trīsstūrus, no tiem 148 malu (attālumi starp Svētvietām) veidoja ‘zelta proporciju”( mala A / mala B =1,618). Vairākas lielu teritoriju svarīgas Svētvietas, pilsētas pa perimetru ir vienādā summārā attālumā, kas mūsdienu aviācijai parādījās kā paradokss – aplidojot Grieķijas gaisa telpu pa dažādiem maršrutiem, degvielas patēriņš bija līdzīgs un pat vienāds. Ē Dēnikens izsaka viedokli, ka seno Svētvietu kalnu virsotnēs lielajās, vairāku simtu litru amforās glabājās kāda eļļa priekš iepriekšējās civilizācijas tehnikas – lidaparātiem, ko izmantojuši teiksmu aprakstītie dievi no tās civilizācijas, kas tagad Zemi ir atstājusi. Iespējams, ka tās senās civilizācijas pārstāvji atgriezīsies apraudzīt sava darba rezultātu – cilvēci uz Zemes.

Krievijas zinātnieks, vairāku valstu institūtu līdzstrādnieks, akadēmiķis Jevgeņijs Faidišs pamatojoties uz dažādu seno reliģiju, mistisko priekšstatu un mūsdienu pētījumiem ir izstrādājis teoriju par daudzdimensiju realitāti, kura parādīja mūsu reālās – materiālās Pasaules saistību ar daudz smalkākām, mūsdienu cilvēkam šķietami neredzamām Pasaulēm, kurās cilvēks var nonākt, mērķtiecīgi ceļojot ārpus sava ķermeņa, izmantojot “izmainītās apziņas stāvokli” [12]. Eksperimentāli dažādās valstīs Akadēmiķis J.Faidišs, kopā ar citiem zinātniekiem novēroja, ka pāreja uz “izmainītās apziņas stāvokli” ievērojami vieglāk un ātrāk notiek tieši anomālās zonās, akmeņu likumu un akmeņu labirintu vietās, zināmu Svētvietu tuvumā. Tātad, Zemes Spēka vietās, kuras ir konstatējamas tikai enerģētiski, mēs varētu iegūt informāciju tieši – bez sajūtu palīdzības.

Nepieciešams šīs enerģētiskās vietas izzināt, attīrīt, sakārtot, atjaunot to saistību ar citām vietām, kas kopumā veido ZSV Tīklu pa Latviju, kas turpinās uz citām valstīm. Tādejādi ZSV pētījumi iekļaujas Pasaulē aktuālos Zemes Svētvietu pētījumos, par ko jau ir notikusi 1. Pasaules zinātnieku konference, Japānā, 2002.g..

Secinājums:

Latvijā jau veiktie pētījumi par Zemes Spēka vietām, to struktūru un tīklojumu ir saistībā ar mūsdienu jauniem priekšstatiem, zināšanām par Pasaules uzbūvi un ir apstiprināma ar dažādu senu cilvēces kultūru un zināšanas avotu sniegto informāciju, tāpēc šo vietu (ZSV) atrašana, kartografēšana un sadarbības meklējumi ar Mātes – Zemes Saprātu ir svarīgi iespējamai Latvijas attīstībai ar mērķi – Pasaules izzināšana un teritorijas dzīvības enerģijas līmeņa paaugstināšana.

Citētā literatūra:

1. Brīnumainā zeme: Planetārie spēki, kas nosaka mūsu dzīvi, kr.val., (oriģ. angļu val.1998., Orbis Publishingt Limited, London,1997.).

2. The Sacred Earth (tulk. – Svētā Zeme), Boston, New York, Toronto, London, 1995.

3. Lusi Pringla, Apļi laukos.(Crop Circles, by Lucy Pringle, 1999.) Kr.val. – 2002.

4. Ivars Vīks , Trejdeviņi Latvijas brīnumi, 2001.

5. Ojārs Ozoliņs, Ik rītiņu saule lec, SIA”Imanta”, Valmierā, 1996.g.

6. R.Griškjānis, Latvijas ģeosinerģētika, “Zintnieks”, N11,12, 1999.

7. J.Dolacis, T.Kalniņš, J.Valdmanis, Rīkstniecība tuvplānā, 1991.

8. A.Špats, Publikācijas žurn. “Zintnieks” , 2000.g.- 2004.g.

9. D.Brinklijs, P.Perijs- “Gaismas izglābtais”, Rīga, 2002.g.

10. R.Monro “Tālie ceļojumi”, kr.val., Sofija,2003.g., (oriģ. Robert A. Monroe “Far Journeys”)

11. R.Monro “Gala ceļojums”, kr.val. – Sofija, 2003., (oriģ. R.A.Monroe “Ultimate Journey”)

12. J.Faidišs, “Mistiskais kosmoss”, oriģ. kr.val. Maskava, 2003.

13. H. Šefers,”Dialogs ar Klaudiju”,, kr. val 2002.

14. Ērihs fon Dēnikens „Zeva vārdā” , Avots, 2005.

2004.gada 15. jūnijs – 25. jūlijs Andris Ansis Špats, Dr.sc.ing., Bīriņos

1 komentārs par “Zemes Spēka vietu pētījumu nozīme

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.