Zāģskaidas atšķirībā no kūdras veido pilnīgi citādu poru struktūru un blīvāku daļiņu sasaisti – kā garozu virs kūdras. Parasti pēc vairākiem spēcīgiem lietiem novēro, ka smalkākas skaidas tiek ieskalotas mulčas slāņa lejpusē, bet virspusē noklājas rupjākas skaidu daļiņas. Ievelkot ar kociņu vai pirkstu vadziņu skaidu slāņa dziļumā, viegli novērot, ka skaidas veido blīvāku un mehāniski sasaistītāku slāni, salīdzinot ar kūdru. Šis skaidu slānis ir salīdzināms ar maizes garozas blīvāko struktūru, kas palīdz maizes mīkstuma daļai ilgāk saglabāt svaigumu. Līdzīgi katru augli, ogu aizsargā to miziņa. Mitrums kūdrā pārvietojas ātrāk, salīdzinot ar skaidām, tāpēc tas ir vienmērīgs pa masu zem skaidu “garozas”. No šī piemēra – modeļa skaidrs, kāpēc pat pēc 2 mēneša sausa un karsta laika (+25… +30 grādi 2002. gadā – 2 mēneši, 2003. gadā –1,5 mēnesi) zem skaidu slāņa kūdra vienmēr ir vienmērīgi mitra. Kūdra bez skaidu pārklājuma 2. sausajā vasaras mēnesī saruka, izveidojās 1cm platas plaisas, līdz 10 cm dziļi, bet jau pie 1 – 1,5 cm bieza skaidu pārklājuma, plaisas neveidojās (2002.g. novērojumi, foto). Ziemā kūdra zem skaidām arī ir vienmērīgi mitra, tāpēc sasalstot un kūstot zemes masa izplešas, saraujas vienmērīgi un nenovēro ciņu veidošanos, augu sakņu “izspiešanas” procesu. Ja auga sakņu zonā ir sausāks, tad apkārtējā slapjā zeme sasalstot izplešas un šo sausāko daļu “izspiež” uz augšu līdzīgi cinim. Tādejādi 1., 2. gada dēsti no kūdras pavasaros ir izspiesti augsnes virspusē, lietus izskalo to saknes, bet ja ir skaidu mulča, tad šādu parādību nenovēro. Lasīt tālāk »

Šis raksts ir mēģinājums sev atbildēt uz tiem jautājumiem, kuri mani ir urdījuši jau sākot dzērveņu audzēšanu un 12 gadus (1992.- 2004.g.) veicot “aktīvos” un “pasīvos” eksperimentus, analizējot rezultātus un salīdzinot pieejamo informāciju no ASV, Kanādas ar mūsu priekšstatiem (papildināts ar pieredzi 2005.,2006.g.). Nekas šeit rakstītajā nav absolūtā patiesība, bet patiess ir Ceļš, precīzāk – Pasaules izziņas ceļš, tāpēc atziņas nav sakārtotas to svarīguma secībā. Informācijas ieguvē tika izmantotas arī enioloģijas metodes  – mācība par enerģijas un informācijas apmaiņu. Lasīt tālāk »

Piebildes pēc A. Gobas raksta „Ko latvieši spēj un ko nespēj”

Izlasot un pārdomājot A.Gobas pārdomas nodomāju, ka visvairāk tajā tiek oponēts viedoklim: „Es mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti”. A.Goba meklē un arī atrod senus un mūsdienīgus cēloņus un šķiet, ka visa vaina ir tikai personībās, jeb latvieša īpatnībās. Es vēlos izgaismot daudz būtiskākus faktus kamdēļ latvietim ir jāpamet šī valsts – ne tikai lai izdzīvotu un izmācītu savas ģimenes bērnus. Lasīt tālāk »

Zāģskaidas atšķirībā no kūdras veido pilnīgi citādu poru struktūru un blīvāku daļiņu sasaisti – kā garozu virs kūdras. Parasti pēc vairākiem spēcīgiem lietiem novēro, ka smalkākas skaidas tiek ieskalotas mulčas slāņa lejpusē, bet virspusē noklājas rupjākas skaidu daļiņas. Ievelkot ar kociņu vai pirkstu vadziņu skaidu slāņa dziļumā, viegli novērot, ka skaidas veido blīvāku un mehāniski sasaistītāku slāni, salīdzinot ar kūdru. Šis skaidu slānis ir salīdzināms ar maizes garozas blīvāko struktūru, kas palīdz maizes mīkstuma daļai ilgāk saglabāt svaigumu. Lasīt tālāk »