Ļaudis skalda – ļaunums valda!

Šī dīvainā frāze mani pamodināja naktī ap diviem, kad, zināms, ir atvieglota sasaiste ar Zemes Kopējo Informatīvo Lauku (zinātnieku termins), vai kontakts ar Ideju Pasauli (rožkrustiešu termins), vai labāk dzirdam savu Sargeņģeli (no dažādiem ticējumiem), vai mums var palīdzēt Senču Lielie Gari (dažādu seno tautu zināšanas). Lai nu katrs izvēlas sev pieņemamāko terminu informatīviem kontaktiem, atklāsmēm, idejām jo zinātnieki parasti saka vienkārši – “to es nosapņoju”.

Ierosme virsrakstā izceltai idejai bija lasītie raksti par Latvijas lauku teritorijas kārtējo sadalīšanu “bagātajos” un “nabadzīgajos” saukti par “mazāk labvēlīgie apvidi”. Patiesībā jau katrs mēs zinām, ka lauksaimniecībai nelabvēlīgā vietā nemaz nav vērts ar to nodarboties un mūsu senči tur nemaz nedzīvoja, piemēram, purvos, smiltājos, kur nodarbojās ar zvejniecību, amatniecību. Vēl nesen Latvijas TV uzstājās kāds, acīmredzami, ļaunuma pārpilns cilvēks un centās iestāstīt sabiedrībai, ka lūk tikai viņu grupa, kas sevi dēvē par “ražotājiem” ir īstenie Eiropas Savienības (ES) palīdzības naudas saņēmēji. Pārējiem tas neesot vajadzīgs, vai viņiem jādod krietni mazāk. Patiesībā tā lauku dalīšana “lauksaimniecībai labvēlīgos” un “lauksaimniecībai nelabvēlīgos” ir ar to pašu ļaunuma mērķi – kādiem reģioniem saņemt vairāk ES naudas, citiem – mazāk.

Kas ir ļaunums un kad, kā tas rodas.

Protams, ļaunums kā ideja ir sena un Aristotelis formulēja ļaunuma rašanos cilvēku sabiedrībā tā: – ļaunums sākas tad, kad kādam kaut kas tiek atņemts un kāds kaut ko no citam atņemtā saņem. Ļaunumu iznīcināt varot tikai tādejādi, ja lietas pēc tiesas un taisnības atgriež patiesā situācijā – taisnībā (no vārda TAISNS).

No ārzemju literatūras par Atlantīdas civilizācijas laikiem nāk vēstījums, ka Atlantīdā valdījuši gudri un zinoši valdnieki, jo jau tad viņi spēja enerģiju nosūtīt uz gaisa un ūdens kuģiem bez vadu palīdzības, bija tālie sakari pa Pasauli, prata iegūt lielāku enerģiju par atomenerģiju no absolūtā vakuuma. Lūk šajā senajā civilizācijā radušies divi viedokļi. Pirmais, ka cilvēces uzdevums ir sekot Idejai par vienotību un veselumu, otrs – cilvēku dzīves mērķis ir gūt materiālus labumus. Literatūrā pat ir zināms autors pašlabumu idejai – Veliārs. Raksturīgi, ka Atlantīdas kontinenta sagrūšana tiek saistīta ar Veliāra ideju bezgalīgu attīstību, kad tās piekritēji no Zemes gūstot arvien lielākus labumus, vērsa pret to lielas enerģijas, kas izraisīja Zemes sagraušanu un kontinenta nogrimšanu okeānā.

Kopš Atlantīdas civilizācijas laikiem uz Zemes ir palicis priekšstats par Baltiem Spēkiem, kas orientēti uz cilvēces harmonisku attīstību, labestību, vienotību un Melniem Spēkiem, kuru mērķis ir vienas vai citas grupas, daļas (partijas) lielāku ienākumu gūšanu, parciālo (daļējo, kādas daļas) labklājību, ļaunumu.

Ar ko mēs ejam uz ES tirgu?

Jau aģitācijas un propagandas laikā par ES vairākkārt centos publiski uzdot šo jautājumu. Raksturīgi, ka gandrīz visas avīzes šos rakstus nepublicēja. Šķiet, ka Latvijā vispār vairs nav dzīvi zinātnieki, kuri domātu savādāk kā daži pie valdības pietuvinātie teorētiķi, jo laikrakstu publikācijas no zinātnieku puses nav lasāmas. Es apliecinu – zinātnieku raksti tiek rakstīti, nosūtīti, bet redakcijās šie intelektuālie īpašumi “pazūd”, pat autoram nesaņemot atsauksmi par to. Pasaules preses izdevumi uz zinātnieku rakstiem parasti atsūta īsu vēstulīti: … –“Jūsu raksts saņemts, mums tajā patika…, diemžēl nevaram publicēt… paldies par darbību un interesi!” Latvijā ES sabiedrība uzņemtā valstī šāda – cieņas pilna attieksme pret Idejām, Projektiem nav redzama nedz preses slejās, nedz Valsts iestādēs, kur valda, piedodiet par pieredzi, zema izglītības līmeņa un zema intelekta ierēdņi.

Visi ES aģitācijas laikā ievēroja, ka atklāti tika izmantoti 2 sabiedrības ietekmes veidi – solīt tautai visādas finansiālas “palīdzības”, otrkārt – biedēt tautu ar “krievu tankiem”, pievienošanos NVS, ar pagātni un tamlīdzīgi. Bailes, zināms, atņem cilvēkam dzīvības enerģiju spēkus, tāpat kā dusmas un naids. Mazinoties dzīvības enerģijai, samazinās dzīvās būtnes izdzīvošanas spēja katram indivīdam un arī teritorijā kopumā. Tāpēc jāsaprot, ka publiski vairojot un sludinot baiļu radošas domas, pats sludinātājs vēlas tautu padarīt vājāku (idejiski, garīgi). Tautas dzīvības spēka izsīkumu (tas ir vispārējs ļaunumsatņemt tautai dzīvības spēku!) mēs vērojam jau kopš 1992.gada un tas parādījās dažādi – palielinātā virs bioloģiskās normas mirstībā (vairāk par 4000 – 6000 cilvēku gadā), ārkārtīgi augstā pašnāvību līmenī (līdz 2000 suicīda lēmumu gadā, 600 – 700 realizētu pašnāvību), ārkārtīgi zemā dzimstībā un augstā bērnu mirstībā. Bez tiešas iedarbības uz dzīvības spēku ar masu informācijas līdzekļiem (to zinātnieki sauc arī par cilvēku robotizāciju) tika realizēta Latvijas teritorijas dzīvības spēku graušana, jo iznīcinot dzīvnieku populāciju, izcērtot mežus, vidē strauji samazinās arī cilvēku izdzīvošanas spēja. Tādejādi līdz šim realizēta Latvijas Valsts politika, iznīcinot bijušās lauku saimniecības struktūras, videi draudzīgās saimniekošanas tehnoloģijas, likvidējot esošos tirgus, tautā radīja bailes un bezcerība par bērnu, pašu nākotni, kas patiesībā bija dzīvības enerģijas iznīcināšanas programma. Nākošā etapā nāca “glābēji”, kuri solīja lielas naudas un ES valstu “dzīves līmeni”, it kā mēs jau nebijām tuvu tam līmenim ap 1990. gadu!

Tagad mēs esam padarīti par lūdzēju tautu, kuru vēl cenšas savstarpēji sanaidot daži pašmāju kangari – ierēdņi un lielsaimnieki, cerot uz kādiem personīgiem labumiem.

Eiropas vienotības pamats

Zināms, ka ES patiesībā pamatojas uz tirgu, bet Latvija līdz šim nav deklarējusi – ar ko mēs iesim uz šo tirgu. Nešaubos, ka mums ir visdažādākās izaudzējamās, saražojamās preces, kuras ES pat nepazīt, jo aplamība ir sludināšanā, ka viss tur ir labāks. Padomāsim – kāpēc turienes iedzīvotāji zālēm vien tērē vairāk naudas, kā mūsu lauksaimnieki saņem atalgojumā! ES zinātnieki ir satraukušies par vitamīnu trūkumu ES pilsoņu pārtikā, kas saistīts ar ilgi saglabātiem, pārstrādātiem produktiem, par bioloģiski aktīvo vielu nabadzību, par lielo tehnoloģisko atlikumu piesārņojumu zemē un pārtikā. Tās ir grandiozas ES problēmas, kuras ir zināmas augsto tehnoloģiju zemēs un zinātnieki ir tur jau formulējuši secinājumu – šī tehnoloģija un šis dzīves veids neizbēgami ved uz zemes auglības un tautas dzīvotspējas zaudēšanu! Zināms, ka seno tautu zināšanas pamatojās uz mācību, ka viss dzīvais ir savstarpēji saistīts un tāpēc iznīcinot Dabu, jāizmirst arī vainīgajam – cilvēkam. Skaudri tas skan, bet tā ir Patiesība (ar lielo burtu!).

Ir dzirdētas politiķu runas par kvotām, jeb tirgus limitiem – kā padomijas laikā, turklāt šos tirgus limitus rēķinās no pēdējos gados sagrautās saimniekošanas sistēmas līmeņa (!). Tagad kļūst skaidrs, ka slepenais Uzdevums mūsu politiķiem bija – sagraut saimniekošanu, radīt šeit tukšu tirgus placi priekš ES precēm, kuras mēs varētu nopirkt par… saviem dabas resursiem, tādejādi pazeminot pašu dzīvības enerģijas līmeni, kas neizbēgami novestu pie tautas pakāpeniskās izmiršanas. Tad atliktu vien šeit ievest jaunu reliģiju, jaunu filozofiju, jaunu masu kultūru un mēs būtu …modernā Eiropā. Redzam taču, ka valodnieku izmisīgās pūles par valodas tīrību sen ir tukši vārdi, jo firmas, māksliniekus vairs latviski nesauc, pat DZIESMAS VAIRS LATVISKI JAUNATNE NEDZIED, NEKLAUSĀS.

Nesaprast, ka visi šie procesi Latvijā ir savstarpēji saistīti var tikai tuvredzīgie un tikai par sevi domājošie, bet par tādiem pašlaik tiek pārveidota liela daļa sabiedrības. Man tas šķita raksturīgi, kad pēc Tautas frontes ideju uzvaras, kā vadošas personas valstī kļuva tās, kuras sludināja bagātināšanos caur tirgu, caur “liberālo tirgu” ar to saprotot visatļautību visu preču ievešanai Latvijā, kas palīdzēja šeit iznīcināt pasludināto “sarkano kolektīvo lauksaimniecību”. Patiesībā mūsu kolektīvā saimniekošana toreiz bija pilnīgi konkurētspējīga ar Eiropas Savienības saimniecībām, bet ja vēl modernizētu šeit ražošanu, tad mēs bijām jau bīstami konkurenti ES tirgum. Šo vienkāršo patiesību man ir stāstījuši daudzi zinātnieku līmeņa konsultanti – ekonomisti un dažādu valstu l/s nozaru augsta līmeņa speciālisti. Mūsu pašu zinātnieku analīžu dati liecināja to pašu. Protams, sabiedrība zinātnieku domas nedrīkstēja uzzināt, tāpēc avīzes bija viņiem slēgtas. Atlika patiesību nest caur grāmatām, kas ir dārgs process. Lūk, tālāk sekoja Tiesu darbi pret rakstniekiem, jo labi atalgotie advokātu bari vienmēr atradīs vienu vai vairākus teikumus, ko starp simtiem tūkstošiem teikumiem izdotos apstrīdēt. Vai daudzi ir lasījuši Atmodas entuziasta Jāņa Tetera skaudro patiesību grāmatā “Latvijas labad”, kurā labi parādītas mūsu cerības Atmodas laikā un to nodošana?

Kapitāla likumi patiesībā ir citādi. Piemēram, kapitāla pasaulei ir nemitīgi jāattīstās un tāpēc blakus nedrīkst būt bagātas un nabagas tautas. Savukārt, attīstības tempi ir atkarīgi no resursiem. Tā ka mainoties Valsts iekārtai, vadītāji rupji sagrāva bijušo tirgu, padarot lielu daļu sabiedrības par lūdzējiem, tika radīta lūdzēju sabiedrība Latvijā, kas nav patiesi un nav normāli. Sevišķi lielu triecienu saņēmusī lauku saimniekošana, latviešu tautas ģenētiskas saknes bez zaudēto resursu atdošanas ilgstoši būs nospiesta lūdzēju lomā, kas nav ES ideja un gars.

Kādas šeit ievestas ticības mācība māca, “ja tev iesit pa vienu vaigu, pagriez sitējam otru”. Pasaulē citas mācības piekritēji pašlaik pasludinājuši Svēto katru pret pašlaik valdošo kārtību, kurā musulmaņu tautas, valstis tiek nežēlīgi ekspluatētas. Karš vienmēr ir nežēlību un ļaunumu vairojošs, bet tas Pasaulē ir kļuvis neizbēgams, jo ap 1941. gadu gudrā ASV Prezidenta F. Rūzvelta pasludināto, ka katrai tautai ir tiesības nedzīvot nabadzībā, līdz šim bagātās Rietumvalstis ignorēja. Zināms, ka tautu pakļautībā var noturēt, ja iznīcina, pakļauj tās apziņu un pilsoņu sirdsapziņu. Pilsoniska valsts, jeb nācija dzimst tikai ja ir kopīga ideja, kas ved uz attīstību! Tātad, sanaidojot tautu, sašķeļot to ar kādām Veliāra (vai no velna?) radītām mantkārības idejām, pirmkārt, tiek tautai atņemta dzīvības enerģija, otrkārt, tiek likvidētas pretošanās spējas un tā kļūst kā biorobots vadāma. Iespējams, ka krievu tauta Latvijā ātrāk sajūt un apzinās tai draudošās briesmas, tāpēc sākas dažāda līmeņa protesti pret ierēdņu eksperimentiem valodas “mācīšanā”, kad zināms – valodu bērni iemācās jau bērnu dārzā, kas pie mums lielākā daļā ir likvidēti un “prihvatizēti”.

Man ir skaidrs tas, ka Latvijā ilgi būs cilvēki, kuri visiem līdzekļiem šeit radīs situāciju, kurā “visi ir līdzīgi (šķietamā demokrātija taču!), bet daži ir līdzīgāki par citiem”! Šo cilvēkus maldinošo lozungu labi izmantoja sociālisma ideologi un šo pašu paņēmienu mums demonstrē dažādi vadoņi no “zemnieku partijas”, kurā neviena zemnieka nav, dažu lauksaimnieku asociāciju vadītāji, kurās visās kopā nav pat ¼ no visiem lauksaimniekiem. Tāpēc cerēt, ka pati no sevis Latvijā ienāks Eiropā pierastā demokrātija, ir vēl naivi. Mums atliek tikai neatlaidīga cīņa vispirms jau ideju līmenī.

Kā “dalāmi” ES maksājumi par zemi?

Skaidrs, ka būs partijas, kuru darboņi vēlēsies tikt klāt pie “dalīšanas”, kas patiesībā bija īstais E.Repšes valdības gāšanas akmens. Tikai naivais var nesaredzēt mantiskās intereses t.s. valdošo politisko partiju rīcībā. Apnikusi jau bija līdzšinējā Valsts izzagšana, ko redzēja tikai ārzemju novērotāji un analītiķi, tāpēc jauni spēki Valsts pārvaldē bija ārkārtīgi nepieciešami un tauta cerēja uz E.Repši kā stipru personību. Attīstības procesos vienmēr reakcija uz laiku atgūst varu un to pašlaik redzam.

Patiesība par sludināto lielo SAPARD palīdzību jau dzirdam. Izrādās, ka tikai 1500 projekti tikuši apstiprināti, bet tā solītā naudiņa vēl guļot ES seifos… Neesmu tik naivs, lai ticētu, ka tas dos kādu tur attīstības impulsu 200 reižu vairākiem zemniekiem, jo attīstības pamatā ir ne jau viena vai otra saimnieka bagātība uz vispārējā iznīcības fona.

Pašlaik Latvijas sadalīšanai “atbalstāmos” un “maz atbalstāmos reģionos” ir tas pats mērķis – dot dažiem lielākas “palīdzības tiesības” un šīs “tiesības” piesaistīt …reģioniem.

Patiesība ir nežēlīga un taisna: 1. ES maksājumi ir par platību, nevis par dzīvošanu vienā vai citā reģionā.

2. Maksājumiem jābūt variētiem pēc zemes auglības, jo vājākas zemes attīstībai ir jāiegulda lielāki līdzekļi.

3. ES dokumenti neparedz maksājumu variēšanu pēc tā kas ir zemniekam kaimiņos – ciemats ar atpūtniekiem, vai bijusī rūpnīca ar strādniekiem, kā to “rēķinā” Latvijas ZM apstiprinātā metodika.

Ir zināmi zemju kadastrālie novērtējumi un izmantojot vienkāršu koeficientu katrai kadastra vērtībai varam ar santīmu atšķirību novērtēt hektāram maksājumu lielumu.

Tātad, lai katrs lauksaimnieks un zemju īpašnieks saņemtu precīzu ES palīdzības naudu (protams, ievērojami mazāku kā ES valstu zemnieki) nav vajadzīga mākslīgā tās “dalīšana pa reģioniem, pagastiem, kas ir pilnīgi lieka Latvija ierēdņu “barošana” un dažu zemju īpašnieku finansiāla atbalstīšana, nevienādas konkurences radīšana. Visu zemju kadastrālais novērtējums ir Zemes dienesta datoros un atgriešanās pie ierēdnieciskās klasificēšanas, grupēšanas ir mākslota darbības imitācija. Tagad daudzos reģionos dzīvojošie zemnieki pat nesaņems no ES mums solīto daļu no citu valstu zemnieku saņemamo palīdzības daļu, jo tā solītā ES NAUDIŅA “DALĪŠANAS” PROCESĀ pazudusi, plūstot caur Latvijas ierēdņu kabinetiem.

Šīs vienkāršības un saprotamības vietā ZM ierēdņi un kādi zinātnieki – teorētiķi izgudro mākslīgus “režģus”, sietus, kuros “iemet” reģionus un tiem piešķir 2 klases, kas atšķiršoties ekonomiskā atbalstā praktiski 2 reizes (pēc avīžu ziņām). Zinām, ka katrā reģionā, pagastā ir l/s zemes, kuru vērtība var atšķirties pat 4 reizes. Tātad, ja blakus būs ”nabaga” pagasts un “bagātais”, tad, droši vien, atradīsim desmitiem kaimiņus, kuru zemes pēc auglības atšķirsies 4 reizes, bet pēc ZM ierēdņu iedalījuma ES maksājumi būs pilnīgi pretēji – tās auglīgās zemes īpašnieks saņems 2 reizes lielāku atbalstu par nabadzīgo zemnieku it kā “bagātā” reģionā.

Mani ārkārtīgi satrauc fakts, ka ir kāda zinātniska iestāde Rīgā, kuru finansē no maniem nodokļiem, bet kuras darbību acīmredzami kontrolē kāda Valsts struktūra, kuru savukārt kontrolē kāds grupējums, kas par partiju uzdodas. Šis pakļautais institūts veic Valsts pasūtījumu, kas patiesībā ir kāda šaura grupējuma interešu noformējums. Rezultātā es kā pilsonis un arī lauku zinātnieks tieku iedalīts vienā vai citā ekonomikas kritērijā pēc viņu izdomātā “reģionu principa”. Līdzīgi spriežot, citās valstīs būtu nosakāmi – “melnie “reģioni, ”krāsainie” un “baltie“ reģioni pēc iedzīvotāju skaita tajās. Katram skaidrs, ka Pasaulē saceltos ārkārtīgi liels troksnis, ja šāda segregācija (sadalīšana) pavīdētu Pasaules masu informācijas līdzekļos. Latvijā Valsts agrārās ekonomikas institūta pētījums bija priekš pilnīgi cita mērķa, bet tie bez apspriešanas tautā, bez neatkarīgu zinātnieku, zemnieku vērtējuma tūlīt tika pieņemti kā pamats “Lauku attīstības plānam”. Šeit es redzu cilvēku tiesību pārkāpumu, ko nevienā pilsētā iedzīvotāji nepieļautu, ja tos sadalītu “atbalstāmā centrā” un “neatbalstāmos piekrastes rajonos” , vai “latviešu rajoni” un “cittautiešu rajoni” – pilsētnieki pretotos ar demonstrācijām. Pašlaik principiāli atšķiras pirms iestāšanās ES mūsu tautai solītais ar pašlaik piedāvāto

“palīdzību” lauksaimniekiem, tāpēc es saredzu melus Valsts līmenī!

Atgādinu latviešu lasītājiem, ka jau 1992.gadā avīze “Izvestija” publicēja ideju kā atriebties Latvijai par PSRS sagraušanu un tā bija – “jāsagrauj latviešu tautas izdzīvošanas pamats – lauksaimniecība, lauku viensētu struktūra, jo tur ir dzimušas daudzas attīstības idejas. Bez laukiem Latvija ātri pazudīs no Pasaules kartes”.

Jau sen ievēroju Lauksaimniecības un tās vietā nākošā Zemkopības ministrijā vairākas personas, kuras realizēja tieši šo politiku. Diemžēl, Zemkopības ministrijā vēl ir tās pašas vadošās personas, kuras realizēja Latvijas lauku iznīcināšanas politiku kopā ar daudziem citiem “partijniekiem”- nacionāli runājoši, bet tautas saknes apcērtošie.

Ko darīt mums?

1. Nepagriezt otru vaigu kārtējam Valsts sitienam un demonstrēt tautas vienotību un pretestības spēju.

2. Mūsu domas, idejas par attīstību, pretošanās segregācijai ir jāapkopo, jāpavairo Internetā arī angļu valodā, jāizplata saviem draugiem, paziņām, jo gan atradīsies jauni, enerģiski zemnieki, kuri veiks organizatorisko zemnieku pretošanās kustības radīšanu. Tā varētu kļūst par Otro Tautas fronti, kurai jāsagrauj ierēdņu patvaļa un jāizstrādā tautas un Valsts Attīstības idejas! Padomijas laikā pret vietējiem ierēdņiem varēja rast grožus tikai Maskavā, tagad jāsāk iestaigāt taciņa uz Briseli…

(“Zintnieks”, 2004.g. Nr 12)

2004.gada 31. martā Andris Ansis Špats, zemnieks, neatkarīgs zinātnieks – tehnisko zinātņu doktors, ES 2001.g.reģistrētas zinātniskās iestādes vadītājs

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.