Par iespējām cīņā ar hospitāļu infekcijām Latvijā

Iepazīstoties ar rakstu avīzē “Diena”- “Slimnīcu infekcija apdraud pacientus”, 24. nov., 2003.g. , kļūst skaidrs, ka šī problēma skar ne tikai vienu atsevišķu slimnīcu, bet tā ir kopīga valstij un sevišķi sabiedriskām telpām, kur sanāk kopā cilvēki ar pavājinātu veselību ( pārticība, vitamīnu trūkums, pastāvīgs stress, cita slimība).

Analīzei svarīgi sekojoši informatīvie bloki:

1. Par hospitāļu infekcijām kā profesionāls ķīmiķis sāku interesēties apmēram 1988.g., kad sāku piedalīties starptautiskās biologu zinātniskās konferencēs par dezinfekcijas jautājumiem (pirms tam strādāju citās ķīmijas zinātnes jomās). Mani pārsteidza modernās ķīmiskās tehnoloģijas bezspēcība pret Dabas spēju pielāgoties arvien spēcīgākām ķīmiskām vielām, augstākai darba koncentrācijai. Redzēju kā izmainās dažādu slimnīcu paraugu baktēriju “izturība” pret oksidantiem, salīdzinot ar to muzeja štammiem, kas ļāva prognozēt arvien smagāku ķīmisko vielu un antibiotiku “cīņu” ar baktērijām, ar izturīgām to kolonijām. Bēdīgo toreizējo prognozi novēro Pasaulē jau šobrīd, jo konstatē arvien jaunu slimību parādīšanos, pret kurām mūsdienu ķīmija ir bezspēcīga, bet bieži slimības izraisītāji ir pašu slimnīcās “izauklēti” mutanti.

2. Apmēram 90-to gadu beigās (1988.-1989.g.) daži zinātnieki izteica viedokli, ka izdevīgāk t.s. “vecās slimnīcas” ir nojaukt, nodedzināt, lai iznīcinātu tur uzkrājušās baktēriju kolonijas, kas izplatās valstī.

3. Es piekrītu citam kardinālam viedoklim, ka maksimāli ir jāatsakās no arvien augstāku koncentrāciju ķīmisko vielu pielietošanas, ka jāatsakās no sarežģītām sintezētām organiskām vielām, bet jāatgriežas pie dabas izmantotiem oksidantiem, turklāt – nelielā koncentrācijā, bet ar paaugstinātu oksidējošo molekulu aktivitāti (t. i. ierosinātas molekulas, radikāli). Tāpēc ierosināju jauno tehnoloģijas virzienu (šķīdumu elektroķīmiskā aktivācija) attīstīt, griežoties pie toreizējās (1989.g.) VAM. Vadošie VAM speciālisti šo ideju neatbalstīja, tāpēc tālāko pētniecisko darbību Latvijā finansēja Pētnieciskā jaunsaimniecība “Gundegas”, izbūvējot Latvijā 5 cehus ar toreiz lielāko iekārtu ražību Pasaulē 1 tonna/stundā (anolīts, katolīts), ko lietoja lopkopībā, t.sk. lai novērstu masveida dizentērijas epidēmiju antibiotiku trūkuma apstākļos 1991-1992.g.. Pētījumu un eksperimentu rezultāti tika ziņoti Zinātņu Akadēmijas Padomēs, starptautiskās konferencēs, bet st5arpvalstu associācijas “Baltic ECO” konkursā (to vada Zviedrijas karaļnama aktīvisti) ieguvām atzīta projekta statusu 1992.g., uzvarot 250 projektu konkursā (Latvijas projektu pārstāvniecību “Baltic ECO” vadīja Dr.biol. Ilgonis Kļaviņš). Lauksaimnieciskā krīze 1992.g. noveda arī mūsu saimniecību un partnerus pie loģiski sekojoša bankrota, tāpēc tālākie pētījumi tika veikti lēnākā tempā, ko bremzēja arī Valsts veselības dienestu vadības neieinteresētība, jauno metožu apmelojumi.

4. Esmu vairākkārt interesējies Latvijas medicīnas statistikas dienestā par patieso stāvokli slimnīcās “hospitāļu” infekcijas jautājumā un saņēmis atbildes, ka korektu un ticamu datu tur neesot. Šādā situācijā nav iespējams korekti salīdzināt arī mūsu ieteikto paņēmienu, ko lieto Gaiļezera slimnīcā, ar vispārējo situāciju “hospitāļu” infekcijās Latvijā, bet ārsti un medmāsas Gaiļezerā ir pārliecināti, ka efektivitāte ir acīmredzama, ko apstiprina vairāk par 1000 ikgadējo bakteriālo analīžu (pat 1500 analīzes gadā). Savukārt, “mutvārdu telegrāfs” no dažādām Latvijas malām ziņo par pieaugošo mediķu nespēju pret infekcijām slimnīcās, kas varētu raksturot “hospitāļu” infekciju nopietnību.

5. Protams, man zināms, ka medicīnas sistēmā pārāk daudzas personas iegūst lielu materiālo labumu no it kā spēcīgo importa dezinfekcijas līdzekļu pārdošanas, ka viņi spēj ietekmēt slimnīcu vadību. Taču zinu arī to, ka pēc šo ķīmisko vielu iedarbības pāri paliek Dabai ļoti kaitīgas vielas (parasti – hlororganiskās vielas), diemžēl, nemazinās baktēriju mutācijas, tiek izdoti lieli Valsts naudas resursi bez attiecīgā efekta. Medicīnas speciālisti no dažādām slimnīcām man konkrēti ir ziņojuši par to, ka Latvijā ir medicīnas darbinieki (ne jau slimnīcās), kuri darīs visu, lai tikai importa preparātu plūsma nemazinātos, jo pat persulfātus Latvijas slimnīcās daži “darboņi” gribēja masveidā ieviest (personīgi ziņoju Labklājības ministrijai, ka Pēc Kanādas un Japānas zinātnieku pētījumiem persulfāti pēc 2-3 gadiem izsauc kalcija apmaiņas traucējumus šķērssvītrotajā muskulatūrā), kas varētu izsaukt sirds slimību palielināšanos ārstu, medmāsu vidē. Raksturīgi, ka Latvijā ir iegādāti persulfāti smalki dispersā veidā, bet nevis granulēti, kas nozīmē, ka šķietami vienkāršais to šķīdināšanas process kļūst personālam bīstams.

6. Latvijas slimnīcās kā dezinfekcijas līdzekļi parādījās pat 3. paaudzes detergenti, kas ir Pasaulē aizliegto bināro ķīmisko ieroču primārā komponente (pārbaudot starp kolēģiem – ķīmiķiem, izrādījās, ka tajā eksportētājvalstī šos detergentus ir aizliegts pat ražot). Profesionāls ienaidnieks ar dažiem kilogramiem šī detergenta – dezinfekcijas līdzekļa varētu pusi Rīgas iedzīvotāju saindēt. Protams, mana profesionālā pretošanās šiem bīstamiem dezinfekcijas līdzekļu “importiem” izsauca niknumu vairākos medicīnas sistēmas darboņos, kuri daudz darīja, lai nobremzētu jaunās tehnoloģijas attīstību slimnīcās, tāpēc ļoti augstu vērtēju Gaiļezera slimnīcas vadītāja God. Dr. E.Platkāja izturību, kolektīva darbību.

7. Neskatoties uz dažādiem traucējošiem un nelabvēlīgiem faktoriem, Gaiļezera slimnīcas vadītāji ir izturējuši negatīvo spiedienu no dažādām instancēm un mūsu sadarbībā metodiski attīstījuši dezinfekcijas līdzekļa – “anolīts” ieguvi uz vietas (in site – angl.), kas ļauj izmantot darba šķīdumus ar aktīvā aksidanta – atomārais skābeklis no aktivētā hipohlorīta molekulas ar ekvivalento koncentrāciju šķīdumā 0,006%, ko nosaka analītiski pēc “aktīvā hlora” analīzēm.

8. Par Pētnieciskās jaunsaimniecības “Gundegas” līdzekļiem esam iegādājušies informāciju, apkopojuši daudzus novērojumus un tehnoloģijas pilnveidojumus, pētījumus citās valstīs, piemēram, anolīta pielietošanas praksi Lietuvā. Atsaucoties uz LR Veselības ministres vēstuli Nr V-01-20fiz/1033 no 03.09, 2003. esam sagatavojuši plašu dokumentu un informācijas materiālu kopu lai izietu šī dezinfekcijas līdzekļa atkārtotu reģistrāciju, ja vien kādas slimnīcas, iestādes šī tehnoloģija ieinteresēs.

9. Diemžēl mūsu un krājbankas ieguldītie līdzekļi netika atgūti, neskatoties uz to, ka tieši slimnīcām bija iespēja ekonomēt daudz – Latvijas mērogā aptuveni 1 000 000 Ls/gadā.

Globālo saišu riski ir daudzu valstu rūpju objekts tieši pēdējos gados. Pārāk daudzas pazīmes Pasaulē rāda, ka sabrūkot vienai vai vairākām ražošanas korporācijām, daudzi ķīmiskās rūpniecības produkti var kļūt deficīti. Vispārējo ražošanas krīzi var aktivēt finansiālas krīzes, degvielas resursu izbeigšanās vai elektroenerģijas piegāžu traucējumi. Tāpēc ļoti svarīgas kļūst reģionu izdzīvošanas programmas īsākos (nedēļa – mēneši) vai garākos (1-5 gadi) laika posmos. Globālās krīzes apstākļos dezinfekcijas līdzekļa ieguve uz vietas (in site – Pasaulē lietots jēdziens) kļūst ļoti svarīgs faktors.

2003-11-28 Andris Ansis Špats, Dr.sc.ing., Pētnieciskā jaunsaimniecība “Gundegas”, Adrese: Bīriņi, Limbažu raj., LV- 4014, tālr. 40 66335

Argumenti par aktivācijas tehnoloģijas nepieciešamību Latvijas armijā

Pašlaik Latvijā šo tehnoloģiju, kuras precīzs nosaukums ir – “elektroķīmiski aktivētu sāļu šķīdumu ieguve”, visvairāk izmanto medicīnas iestādēs jo produkts “anolīts” ir dabas vielām līdzīgs efektīvs un dabai nekaitīgs dezinfekcijas līdzeklis, bet produkts “Katolīts” tiek izmantots ka piedeva pie drēbju, virsmu mazgāšanas.

Anolīta efektivitāte ir saistīta ar to, ka pat pie mazām, cilvēkam iekšķīgi lietojot pat nekaitīgā koncentrācijā, dezinfekcija ir efektīga tīrās vidēs, ūdens šķīdumos un organisku vielu saturošos notekūdeņos. To izskaidro ar specifiskām aktivēta hipohlorīta molekulu darbību – koncentrācija ir relatīvi zema, pat 100 reižu zemāka par tradicionāliem dezinfekcijas līdzekļiem, ko kompensē augstā darbīgo vielu aktivitāte. Aktivitāte ir saistīta ar glabāšanas laiku pēc anolīta ieguves un glabāšanas apstākļiem. Ja ir kontakts ar gaisu, anolīts dažu dienu laikā zaudē aktivitāti un atliek tikai izmantot pierasto koncentrāciju. Tāpēc aktivētais hipohlorīta šķīdums ir aktīvs un efektīvs pie akūtām zarnu infekcijas slimībām iekšķīgi, bet var izmantot zemākas koncentrācijas ka t.s. līdzsvara hipohlorīta šķīdumos, panākot lielāku efektivitāti.

Zināms, ka ASV armijā jau aptuveni 1988 g. bija reglamentēts, ka hipohlorīta šķīdumu rezerves ir jābūt ekspedīcijas korpusos, jo lauka apstākļos hipohlorīts tiek izmantots plaši – no ūdens dezinfekcijas, līdz ievainojumu mazgāšanai un kā pretindi, kā ārstēšanas paņēmienu pie akūtām iekšķīgām infekcijām ( personīgi iegūta informācija caur zinātnieku kontaktiem).

Mūsu ieteiktais portatīvais aparāts un tehnoloģija ir pārstrādājams arī priekš mobilā armijas hospitāļa vajadzībām, jo to var barot ar automašīnas ģeneratoru, strāvas patēriņš līdz 5 A ir pieļaujams mašīnai. Tādejādi Latvija ar šīs tehnoloģijas piedāvājumu var ieinteresēt NATO vadību. Piedāvājuma būtība: “Izstrādāt portatīvu aparatūru, kuru darbina automašīnās strāvas avoti, lai elektroķīmiskā aktivācijas procesā no vārāmās sāls šķīduma( vai jūras ūdens, vai minerālūdens) lauka apstākļos ražotu nātrija hipohlorīta šķīdumu līdz 20 l/st.” Ar šo šķīduma daudzumu var dezinficēt (līdz dzeramā ūdens prasībām) 1 m3 bakteriāli stipri piesārņotu ūdeni (nederīgs pat peldēšanai). Pagaidām mūsu rīcībā nav informācija, ka šāda vai līdzīga aparatūra jau ir NATO armijā.

Zināms, ka Latvijas armija saņēma lietošanai jau ilgstoši lietotas ēkas, kurās varētu būt dažādi mikrobu veidi, bet lētais un nekaitīgais anolīts ļauj to lietot regulāri ikdienā un tādejādi pēc kāda laika varētu panākt telpu augstu bakteriālo tīrību, kas mazinās grupveida infekciju varbūtību.

Katolīta īpašības ir samērā plaši pētītas, bet tās nav zināmas mediķiem. Piemēram, katolīta piedevas pie dušas ūdens efektīvi ”uzlādē” nogurušu organismu. Zināms, ka pēc fiziskā noguruma, arī saslimstot, cilvēka un dzīvnieka šķidrumu oksidācijas – redukcijas potenciāls (ORP) no normālā līmeņa –300,-350 mV nokrīt līdz 0 , vai pat kļūst ar “+“ zīmi (attiecībā pret ūdeņraža potenciālu). Ja pievieno anolītu dušas ūdenim, ORP tam var iestādīt – 400,-450mV, tāpēc notiks strauja organisma “uzlādēšanās” caur ādu, ko cilvēks sajūt kā spēku un veselības atgriešanos. Nelielas ORP “-“ potenciāla piedevas ūdenim ievērojami nostiprina eritrocītu membrānu izturību, kas ir saistāms ar imunitātes līmeņa pieaugumu. Līdzīgu potenciālu un attiecīgi enerģijas pieaugumu cilvēka organismam pievadot var ievērojami samazināt stresa un citu nelabvēlīgu dzīves apstākļu, vides ietekmi, kas svarīgi varētu būt armijas apstākļos.

2004.gada 9. februārī Andris Ansis Špats, Dr.sc.ing.

Pētnieciskās jaunsaimniecības “Gundegas”, Reģ. Nr 660100001

(Nodarbošanās: 1. Pētniecības darbi, 2. Jaunievedumi, jaunas tehnoloģijas, 3. Dārzkopība)

investīcijas elektroķīmiski aktivētu sāļu šķīdumu ražošana slimnīcu vajadzībām

1989. g – 1991. g. Izpēte, ražošanas (līdz 1 t/st) iekārtu projekti ……..3 000 Ls

1992.g. – 1993.g. Starpvalstu konkurss, eksperimentālās iekārtas Latvijas slimnīcās ar ražību 20 l/st un 60 l/st, servisa un rezerves detaļu jautājumi………………………………………………………………….20 000 Ls

1994.g. – 1999.g. Eksperimenti slimnīcās, iekārtu optimiz. ………….10 000 Ls

2000.g. – 2003.g. Darbības novērojumi, apkalpes optimizācija ……….3 000 Ls

KOPĀ investēts, līdz 2004.g. ……………………………………………36 000 Ls

Investīciju resursi, avoti

1989.g. – 1993.g. Ieņēmumi no lopkopības ienākumiem…………… 23 000 Ls

1994.g. – 1999.g. Saimniecības īpašuma pārdošana, raž. ieņēmumi 10 000 Ls

2000.g. – 2003.g. Ieņēmumi no saimnieciskās darbības – dārzkopībā 3 000 Ls

Piezīme: Saimniecības uzturēšanas izdevumi šeit nav ierēķināti.

Investīciju neatgūtā peļņa līdz 2004.g. 1. janvārim, pieņemot peļņu no ieguldījumiem – 10 % gadā, rēķinot pēc uzdoto investīciju posmu nobeigumiem ir: (3600 + 20000 + 4000 Ls) 27 600 Ls.

KOPĀ tiešās investīcijas un neatgūtā peļņa (pie normas 10 % g.)…63 600 Ls

Salīdzinot ar 7. Klīniskās slimnīcas gūto līdzekļu ekonomiju laikā no 1992.g. līdz 2003.g. – 21 600 Ls/ gadā, bet 10 gados – 216 000 Ls, redzams, ka investīcijas Valsts mērogā ir atmaksājušās 3 gadu laikā tikai ieviešot tehnoloģiju vienā lielā slimnīcā.

2004.g. 5.janvārī Andris Ansis Špats, Dr.sc.ing.,

Pētnieciskā jaunsaimniecība “Gundegas”,

Bīriņos, Limbažu raj., tālr. 40 66335

2 komentāri par “Par iespējām cīņā ar hospitāļu infekcijām Latvijā

  1. Anonīms

    Labdien! Varbūt ir vērts pētījumu iesniegt atkārtoti, izskatīšanai veselības ministrijā, paralēli nosūtot to Pēterim Apinim. Iespējams, ka ar šī kunga starpniecību, izdotos iegūt augstāku projekta rezonansi plašsaziņas līdzekļos un piepaceltu šī jautājuma aktualizēšanu plašākā mērogā kā iepriekš. Kaut gan māc šaubas, vai kāds VM ir ieinteresēts ko tādu ieviest, ar kā starpniecību nevar gūt peļņu.
    Artūrs

  2. Autors interesentiem

    Interesanta situācija Eiropas Savienībā, kur pašlaik skaļi sāk runāt par t.s. “rezistentām baktērijām”, kuras faktiski ir ar modernām antibiotikām un dezinfekcijas līdzekļiem “izveidoti” hospitāļu štammi – paveidi slimnīcās.

    Šādu baktēriju koloniju uzvedību mikroskopā demonstrēja kādā starptautiskā konferencē Maskavā jau aptuveni 1989.gadā.
    Tā “hospitāļu stafilokokka” piciņa,tuvojoties dezinfekcijas šķidumam sarāvās tik blīvi, ka pasargāja centrā esošās no oksidēšanās. Tādejādi tika demonstrēts šo baktēriju “kolektīvais saprāts.
    Turpretī stafilokoka “muzeja štams” nekādi nereaģēja uz dez. līdzekli un tas viegli iekļuva pzciņas centrā un tur visas baktērijas dažu minūšu laikā bija nobeigtas!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.