prof. Andris Špats

Dezinfekcijas līdzeklis: “anolīts”- elektroķīmiski aktivēts nātrija hlorīda un nātrija hipohlorīta šķīdums

1. Vispārīga informācija

Dzīvai mikropasaulei pielāgojoties un mutāciju rezultātā pēdējā gadsimtā ir radušās daudzkārt izturīgākas baktēriju kolonijas pret dezinfekcijas līdzekļiem un antibiotikām, salīdzinot ar “muzeja” paraugiem. Sevišķi smaga ir cīņa ar baktērijām vecās sabiedriskās ēkās, slimnīcās pēc 10-20 gadu ekspluatācijas. Šādā situācijā veiksmīga ir izeja izmantot patogēno baktēriju, vīrusu, mikrosēnīšu kontrolei vielas, kas līdzīgas dabas ”ražotām” vielām, ļoti mazā koncentrācijā, bet ar oksidējošo molekulu lielu aktivitāti (ierosināti, jonizēti). Nātrija hipohlorīts (NaClO) nepārtraukti tiek “ražots” organismā no sāls (NaCl) un tā baktericīdās īpašības ir labi zināmas, pret šo molekulu nenovēro baktēriju adaptāciju. Ir tehniskas problēmas rūpnieciski ražot koncentrētu nātrija hipohlorītu un to transportēt līdz pielietošanas vietai, tā agresivitātes, spēcīgo oksidācijas īpašību dēļ. Pēdējos 10 gados visai plaši Latvijā ir izmēģināts dažādās dezinfekcijas vidēs, jomās izmantot uz vietas ražotu (portatīvās iekārtas, STEL tipi) elektroķīmiski aktivētu nātrija hipohlorīta šķīdumu no sāls šķīduma (0,5%-1%), kurā ķīmiski nosakāmā aktīvā hlora koncentrācija ir zema: 0,03%, 0,02%, 0,005%, 0,00015%, 0,00005% (300 mg Cl’/dm³, mg Cl’/1l) un zemāk, min. 0,5 mg Cl’ 1litrā). Elektroķīmiskā aktivācija notiek medicīnas vajadzībām ražotās iekārtās STEL (STEL –10, STEL-20, STEL-60), kur skaitļi nosaka “anolīta” ražību l/min, modeļa tehnisko noformējumu). Tie ir universāli elektroķīmiskās aktivācijas aparāti, kas spēj aktivēt dažādus elektrovadošus šķīdumus. No vārāmās sāls šķīduma (vai NaCl saturošs minerālūdens, tīrs jūras ūdens) iegūst 2 šķīdumus: “anolīts” no elektrodu anoda kameras un “katolīts” – no katodu kameras. Aktivācijas būtība: elektroķīmiskā iekārtā, kur darba kameras elektrodi katods un anods (Ti un Ti,RuO, vai Pt) ir atdalīti ar speciālas keramikas membrānu, ūdens un sāļu joni (katjoni, anjoni) tiek telpiski atdalīti un oksidēti (pie anoda), reducēti (pie katoda) un ierosināti līdzīgi kā radikāli (*). Lasīt tālāk »

Ir tāds TV raidījums “Kriminālinform”, kas populārs vidēji un vāji izglītotu personu vidū. Iznāca tā, ka noskatījos 29. septembra (2003.g.) “Kriminālinform” raidījumu TV 3 par “lielu narkotikas daudzuma lietu”, kas patiesībā izrādījās visai dīvains faktu savārstījums.

Filmā kāds anonīms policijas darbinieks uzstājīgi visas filmas laiku vietējo kaņepju lapas nosauca par … marihuānu. Zināms, ka marihuānu iegūst Latiņamerikā no Indijas kaņepēm (Cannabis indica) speciālā procesā un marihuāna ir pulveris, kas satur lielu daudzumu halucināciju izsaucošu vielu – kannabinoīdu. Eiropā parasti ir zināma narkotiskā viela – hašišs, kas ir principā tāds pats produkts, bet iegūts no Āzijas dienvidos – Afganistānā, Indijā, Irākā audzētām Indijas kaņepēm (Cannabis indica) un savvaļas kaņepēm (Cannabis ruderalis). Atšķirībā no citām psihi ietekmējošām vielām, kannabinoīdi neradot pierašanas efektu kā, piemēram, nikotīns, tāpēc vairākās valstīs šie preparāti ir diskusiju objekts – par to legalizāciju līdzīgi kā alkoholu. Lasīt tālāk »