Pasaules krīzes prognoze nav atcelta!

Vēstule LV Ministriem, visu partijau Saeimas frakcijām.

Skatījāmies TV 13. augusta raidījumu “Kas notiek Latvijā” – vairāku ministru un partiju pieprasījumu Finanšu ministrijai sniegt tūlītēju prognozi par iespējamo ieņēmumu pieaugumu 2004. gadā. Prognoze par iespējamo budžeta pieaugumu par 50 miljoniem latu šķita iespējama pat vairāku partiju pārstāvjiem.

Manuprāt, šo partiju pārstāvji vāji orientējas tālās prognozēs, kuras periodiski tiek izstrādātas Pasaulē un arī Latvijā. Atgādinu savu rakstu – “2003.gads.TĒVS”, publicēts 1998.g, “Zintnieks”, Nr 13.. Šis raksts saturēja analīzi par iepriekšējās prognozes piepildīšanos (1992.g. prognozētā Latvijas ekonomiskā grimšana līdz 1997.g, par 50 % no iepriekšējā ekonomiskā līmeņa, ko paveiks vietējie Valsts izlaupītāji, tad nākošie laupītāji nāks no Rietumiem, bet vismazāk Latvija zaudēs uz Austrumiem) un prognozi, ka nākošā Latvijas grimšana vai ekonomiskās attīstības apstāšanās būs saistīta ar iespējamo krīzi Pasaulē 2003., 2004.gados. Kā krīzes izraisīšanas faktori tika minēti politiskie (musulmanisma draudi), klimatiskie (“Dabas lielais eksāmens”) un arī iespējami ģeoloģiskie (vulkānu, zemestrīču aktivitāte) cēloņi. Informācija no Zemes Kopējā Informatīva Lauka bija varbūtīga, jo visi Pasaules krīzes cēloņi tad bija attīstībā, tātad, Pasaule varēja prognozētās nepatīkamās sekas samazināt.

Tāpēc, iespējams, Francijas un Vācijas Prezidenti 1998.gada sākumā ieradās vizītē pie Krievijas Prezidenta un konfidenciāli apsprieda saskaņotu rīcību “Pasaules klimatisko un ekoloģisko krīžu gadījumos”.

Zinot prognozi par iespējamām agresīvā musulmanisma aktivitātēm Pasaulē, Vācijas un Francijas valdības neriskēja piedalīties iespējamā 3. Pasaules kara izraisīšanā, tā aktivizēšanā, arī tāpēc tās neatbalstīja ASV agresiju Irākā.

2000.g. 22.decembrī izstrādāju jaunu Prognozi Latvijas attīstībai turpmākiem 10 gadiem, ko janvārī, februārī (2001.gadā) nosūtīju visiem galveniem masu informācijas līdzekļiem. Šo Prognozi publicēja vairākas avīzes Latvijā un arī ārzemēs. Būtiskākais šajā Prognozē bija tas, ka nav pamata cerēt uz nepārtrauktu ekonomisko attīstību Pasaulē, kā to prognozēja kāda Latvijas lieluzņēmēju grupa (tā bija publicēta avīzē “Diena”, apm. nov. 2000.g), jo Latvijas ekonomisko attīstību būtiski 2003., 2004. gados ietekmēs krīze Pasaulē. Pasaules krīze pēc prognozes “mehānisma” varēja sākties jau 2001.gadā ASV, tālāk attīstīties “klusi” ASV, bet 2003. gadā krīzi izsaucošie procesi ietekmēs arī Eiropas valstis. Finansiāli vispirms krīzē cietīs US$, bet vēlāk arī Eiropas valstu valūtas, Eiro. Latvijas Bankai vēstulē ieteicu samazināt $ uzkrājumus.

Pašlaik rit jau augusts prognozētā Pasaules krīzes gadā un secinu sekojošo:

tik tiešām Pasaulē jau novēro vispārēju POLITISKO KRĪZI SAKARĀ AR KARU Irākā, jo pierādās tā nepamatotība un sekas tam ir pārāk smagas priekš daudzu miljonu nevainīgās Irākas tautas, tāpēc musulmanisma atbildes reakcija Pasaulē ir vēl gaidāma;

jau redzams, ka klimata apstākļi ietekmēs ražu vairākās ekonomiski attīstītās valstīs, ka to brīvie naudas resursi strauji samazināsies, samazināsies arī tirdzniecības aktivitātes, norēķinu operativitāte;

joprojām būtiski svarīgi ir brīdinājumi par seismiskām aktivitātēm uz Zemes;

vairākas Eiropas valstis jau informē, ka tajās ekonomiskā pieauguma tempi ir samazinājušies ievērojami (rēķinu – ja ekonomiskā pieauguma nav, tad pieauguma tempa samazinājums ir par 100%). Latvijai prognozētais (kopš 2000.g.) attīstības tempu samazinājums bija -50% 2003., 2004.g., bet ekonomiskās attīstības sākums tika prognozēts tikai 2005.gadā.

Secinājums: Iespējamā Pasaules krīzes attīstība neļauj optimistiski prognozēt Latvijas valsts budžeta pieaugumu. Ieteicams sagaidīt septembra beigas Pasaulē un Latvijā, jo tad varētu parādīties nepieciešamība pēc vēl “smagāka” budžeta.

2003.gada 15. augustā Andris Ansis Špats, Dr.sc.ing. , Pasts Bīriņi, Limbažu raj., tālr. 40 66335

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.