Mūzas klusē, kad lielgabali runā

Pašlaik (2003.g.jūlijā) rit pasen (ap 1995.g.) rakstītās prognozēs (raksts “2003. gads. TĒVS” “Zintnieks”, Nr 13, 1998.g) par Pasaules krīzes gadu nosauktā – 2003.gada otrā puse, kad beidzot pārtraucu apzināto klusēšanu, jo beidzot visiem domājošiem cilvēkiem Pasaulē ir skaidrs – karš Irākā tika izraisīts ar vispārējas melu kampaņas palīdzību, ko organizēja ASV specdienesti un tur valdošie politiķi. Latvijā diemžēl atradās dažas vienpusīgi dzirdīgas personas, kuras tikai Amerikas oficiālos ruporus klausīja, bet vietējie inteliģentu raksti, kritiskie raksti Pasaulē viņus nesaistīja, domāšanas procesu neierosināja. Rezultātā manis cienītā Prezidente sevi un mūsu valsti parādīja no neprāta puses, atbalstot un aicinot atbalstīt apšaubāmu ASV militāru agresiju pret kādu nelielu valsti, kuras dzīlēs ir lielas naftas bagātības. Pirms šīs agresijas visu Pasauli appludināja melīga informācija par Irākas grandiozo masu iznīcināšanas ieroču arsenālu, kuru neatklāja ANO eksperti pirms kara un arī pēc kara nav atrasts nekas no solītiem “pierādījumiem”. Protams, jebkuru valsti ar līdzīgiem “argumentiem” var apvainot par gatavošanos ķīmiskam karam, ja par to liecinot Irākā atrastās 30 000 gāzmaskas (kāda ASV ģenerāļa paziņojums TV), jo, piemēram, Latvijā esot vairāk par 1 500 000 gāzmasku. Dīvaini bija klausīties politiķu runās, ka Irākas karš esot jāatbalsta, lai nebūtu vairāk izsūtīšanas uz Sibīriju (!). Atceros no PSRS vēstures, ka mūsu vectēvu – latviešu strēlnieku divīzija pameta līgošanas vietu pie Maskavas lai dotos ar ieročiem apspiest krievu sociālistus eserus, kuri sacēlās pret Ļeņina – Dzeržinska režimu. Jā, toreiz latviešu strēlniekus arī iekārdināja ar … Latvijas brīvību, ko viņiem solīja Ļeņins.

Man personīgi jau jūlijā, augustā 2002.g. analizējot informāciju no Zemes Kopējā Informācijas lauka (ZKIL, Akāšas hronika) radās nopietnas aizdomas par iespējamo ASV administrācijas gatavošanos agresijai pret kādu musulmaņu valsti, kas vēlāk apstiprinājās, saņemot citu kolēģu – pētnieku ziņojumus par līdzīgu informāciju no ZKIL, no Augstākā Saprāta. Mūsu valsts vadītāji, Saeima pat nemēģināja organizēt nopietnu diskusiju, bet ātri vien nolēma atbalstīt nepamatoto un juridiski nelikumīgo lielvalsts uzbrukumu citai – mazākai, vāji bruņotai, cerot uz ASV solīto atbalstu, palīdzību iesaistīties NATO. Tagad visa Pasaule redz t.s. “rietumu demokrātijas” nestos augļus Irākā – tur ir sagrauta valsts sociālā palīdzības sistēma, sagrauts komunālais dienests, kā rezultāts ir vispārējs pārtikas trūkums un slimības, izlaupītas slimnīcas, muzeji, sagrauta tautas morāle un ticība valstij. Muļķības ir stāsti, ka Rietumu demokrātija tur ievesta, ar mērķi likvidēt represīvo valsts aparātu, jo pašlaik Irākā ir visplašākās represijas pret visiem, jo irākiešiem ir uzspiests tāds dzīves veids, ko viņi nav lūguši, nav gaidījuši kā debesmannu. Līdzīgs rezultāts bija arī PSRS “atbrīvošanas” karam Afganistānā, kura sekas tur vēl redzam. Kara rezultātā vienmēr cieš daudzi miljoni pilnīgi nevainīgu iedzīvotāju un bērni, bet karu Irākā masu informācijas līdzekļi reizēm pasniedza kā kristiešu morāli, kā kādu palīdzību tautai. Paši agresiju sludinošie valstsvīri demonstratīvi iet Baznīcā un piedalās tās rituālos, neizrādot ne mazāko nožēlu par savas rīcības sekām. Diemžēl, arī Baznīca un Pāvests tikai aicināja nekarot, bet nosodīt par agresijas izraisīšanu vainīgos tā negrasās. Latvijā pat tiek iestāstīts, ka mūsu valstsvīru rīcība labvēlīgi ietekmēšot mūsu tautas likteni, liekot manīt par turpmāko ASV palīdzību… It kā mēs neatcerētos ASV “palīdzību” Skrundas lokatora nojaukšanā, nezinātu kādas Saeimas lēmumu par milzīgu militārā budžeta palielinājumu…

Skopās ziņas no Irākas vēl nav visas sekas karam, jo jebkurš naids izraisa atbildes ienaidu. Baidos, ka atbildes reakcija pret Ameriku un tās sabiedrotiem būs kopīga no vairākām musulmaņu tautām un proamerikāniskie režīmi vairākās valstīs var vienkārši zaudēt varu. Tā pati amerikāņu iekārotā Irākas nafta var kļūt par lielāko detonatoru jeb ieroci pret pašreizējo finansiāli – ekonomisko struktūru Pasaulē. Tāpēc laiks mums jau ir pierast pie domas Pasaule bez Amerikas dolāra visvarenības. Zināms, ka Amerikā viss transports ir ekonomiski ļoti neizdevīgs, jo tur dominē autotransports, kas tērē daudz degvielas. Ja OPEC valstis (naftas ieguvējvalstis) stipri pacels naftas cenas, ierobežos naftas tirgu (sk. Deniona Brinklija ziņojumu no 1975.g. grāmatā “Gaismas izglābtais”, 35-36 lpp., 2002.), tad lielākās zaudētājas būs tās valstis, kurām nav savu naftas resursu, kur neražo rapša degvielu un ir dārgs auto transports. Šajā procesā latviešu zemnieks tikai varēs uzelpot vieglāk, jo lētā, subsidētā importa pārtika pēkšņi kļūs ļoti dārga transporta dēļ. Šaubos, vai Amerikas realizētā morāle būs vairumam Pasaules tautām pieņemama, tāpēc arī tās nauda – dolārs var kļūt nevajadzīgs un krītoties dolāra tirgus pieprasījumam parādīsies tā patiesais segums (apmēram 50 – 120 reizes mazāka par pašreizējo tirgus vērtību). Žēl, ka Pasaulē cienītā ASV prezidenta F.Ruzvelta domu“katrai tautai ir tiesības nedzīvot nabadzībā”, pašreizējais ASV Prezidents iznīcina.

Protams, jebkura prognoze cēloņu darbības laikā vēl ir koriģējama, apgāžama, jo sliktas sekas neviens nevēlās redzēt. Pret Irākas karu ļoti daudzās tautās notika neredzēti plaši protesti, sevišķi aktīvas bija sievietes. Iespējams, ka aktīvās demonstrācijas Pasaulē pat par kādu mēnesi attālināja kara sākumu, bet mani pārsteidza mūsu pilsētu klusums un tautas šķietamā vienaldzība pret šo tuvo Pasaules traģēdiju. Citādi to nevarēju izskaidrot kā ar nesapratni, ka Pasaule jau ir sasaistīta ar globāla mēroga saitēm un agresija viena vietā neizbēgami izsauks atbildes reakciju – lielāku vai mazāku visā Pasaulē. Citi varbūt akli vēl ticēja Prezidentei.

Kādreiz sen atpakaļ studējot Nostradama katrēnus nesapratu, kāpēc musulmaņu karaspēki pēc daudzu Eiropas valstu ieņemšanas (3. Pasaules karā) varētu pagriezties uz Ziemeļiem un lielu daļu Polijas iznīcināt. Pēc Irākas kara, kurā kā aktīvs līdzdalībnieks amerikāņiem ir arī Polija, vairs man nešķiet nepamatots šāds Nostradama nākotnes redzējums, kas varētu realizēties jau šajā – pēdējā kristiešu un musulmaņu karā, kas varētu beigties tikai ap 2023.gadu. Tātad, pat pašlaik vēl dzimstošie zēni varētu paspēt mirt mūžīgā ticību naida (pašreizējās civilizācijas produkts) radītā ugunskurā. Tātad, ir visas pazīmes tam, ka jau pasen “Zintniekā” un citās avīzēs publicētās prognozes par iespējamo krīzi Pasaulē 2003.-2004. gados, pašlaik apstiprinās. Skaidrs, ka maz ticama ir kādreiz Latvijā publicētā uzņēmēju un ekonomistu radītā prognoze par nepārtraukto attīstību Pasaulē (sk. V.Gavrilovs un citi, 2000.gads).

Zināšanas par Sekām, nākotnes prognozes cilvēcei tiek dotas, lai tā saprātīgi un tālredzīgi veidotu savu nākotni. Pēc kādreizējām prognozēm iepriekšējā gadsimta deviņdesmitie gadi varēja kļūt par Lielu Pasaules karu gadiem, nesot ārkārtīgi lielus zaudējumus visiem uz Zemes, bet cilvēce tomēr prata no tā izvairīties. Vai tiešām karš Irākā var detonēt lielu naidu musulmaņu tautās? Neiespējami tas nav, jo neskatoties uz samērā maziem militāriem zaudējumiem, Valsts dienestu darbība Irākā atjaunojas lēni un tie ir lielākie ASV zaudējumi.

Manuprāt, visspēcīgāk Pasauli varētu ietekmēt uz izlīgšanu kara izraisītāju publiska tiesāšana, līdzīgi kā tiesā Dienvidslāvijas bijušos valstsvīrus. Tautu un Pasaules sabiedrības saprāts varētu uzvarēt un pēc tiesas arī musulmaņu tautas saprastu, ka starp kristiešiem ir arī godīgi cilvēki, kam rūp likumība un Pasaules mierīga attīstība. Protams, jātiesā būs arī mūsu valstsvīri, kaut arī viņi, visticamāk, tiktu attaisnoti, saņemot vien vispārēju morālo nosodījumu. Kritiskai juridiskai izpētei ir jābūt, ja vēlamies Latvijā tiesisku valsti celt.

Personīgi es jau esmu piedevis mūsu Prezidentei viņas ļoti nepareizo lēmumu – atbalstīt ASV Irākas avantūrā, jo redzu šī lēmuma pieņemšanas cēloņus, redzu jau viņas saņemtos sodus, brīdinājumus no Mātes – Zemes. Iespējams, ka pirmais sods mūsu Prezidentei bija gripas slimība tūlīt pēc aicinājuma atbalstīt ASV iebrukumu Irākā. Zīmīgs bija vientuļais pērkona grāviens Rīgā, kad Prezidente pēc atkārtotās ievēlēšanas kāpa tribīnē Doma laukumā lai uzrunātu tautu. Tas bija vienīgais pērkons visā Rīgā tajā dienā, bet… palika neievērots sabiedrībā. Prezidentes vārdi pēc šī pērkona skanēja dīvaini nepārliecinoši, kas bija pat nepierasti, tātad šis pērkons varēja būt Otrais brīdinājums. Zibens izlādes nebūt nav haotiskas un gadījumiem pakļautas, bet tās bieži tiek vadītas no kāda Intelekta. “Zibens un pērkons strādā par svētību Zemei” – tā teikts arī kādos senos rakstos jau pirms Bībeles rašanās laika. Protams, pilnīgi nekļūdīgu cilvēku nav, bet kļūdas ir jāatzīst, tās ir jānožēlo un to darīt jau būtu laiks arī citiem kara aģitatoriem, kuri publiski pat mēdz pielūgt kādu viņu Dievu (!).

Publicēts: „Zintnieks”, 2003.g., Nr 14

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.