Zinātnieks Dr.biol. Alfrēds Ripa vēstures rakstos atradis, ka Amerikas dzērveņu stādi Rīgā tirgoti jau 1880. gadā!
Pēdējos 35 gados Nacionālā Botāniskā dārzā zinātnieki plaši pētīja šo kultūru, audzēja dažādu šķirņu stādus, apputekšņoja savstarpēji un ar brūklenēm, iegūstot 6 jaunas šķirnes – Latvijas apstākļiem vispiemērotākās. Viena no tām tiek saukta par “Dižbrūkleni” un tas varētu kļūt par visu lielogu dzērveņu (šis nosaukums nāca no krievu “kļukva krupnoplodnaja” burtiskā tulkojuma) nosaukumu, jo tās pēc auga, ogu ķīmiskā sastāva ir līdzīgāka brūklenēm, nevis mūsu purva dzērvenēm. Lietuvā šīs ogas grib saukt par “purva ogas”, jo arī viņi redz lielo atšķirību (anglisko cranberry – burtiski tulkojot iznāk “knābja oga”).
Lielākās problēmas audzēšanā no spraudeņiem vai stādiem ir: lai 1 m2 blīvi piepildītu vajag līdz 100 stādu , kas izmaksā 30 –40 Ls (ražošanai stāda 20-30 dēstu uz 1 m2), līdz krūmiņa nobriešanai jāgaida gari 3-4 gadi, bet 4., 5. gadā var uzbrukt dažādas slimības. Stādiem bieži “uzbrūk” nezāles, jo jaunie augi ir zemi un sīki, darbu steigā tos neievēro, tie nav 2-3 gadus dekoratīvi izteiksmīgi. Lielražošanā parasti izmanto spraudeņus, bet lieto arī stādu metodi lauku piestādīšanai.
Zemnieki audzē ogas purvos un tagad iespējams pārdot jau ražai nobriedušas velēnas ( 5-7 gadu vecas), ko var pārstādīt bez liela kaitējuma ražai. Dārznieks jau pirmajā gadā iegūst pieredzi un redz ziedēšanu, ogu augšanu, stīgu izplešanos, bet velēnu neiznīcinās slimības un pat 2 mēnešu sausums.
Amerikas biologi raksta, ka šīm ogām, tāpat kā kokiem, ārkārtīgi svarīga ir sakņu sēnītes – rizomas dzīvotspēja un novērots, ka 1 „kvadrātpēda” ir minimālais laukums, kurā šī sēnīte var izdzīvot, tāpēc minimālais velēnas laukums ir apmēram 30 cm diametrā. Velēnas biezums ir jābūt 10 – 20 cm – sakņu dziļumā. Velēnu ierušina kūdrā tā lai virsma būtu līdzena, virsū uzber 1-2 cm zāģu skaidas, apkārt izkārto stīgas, tās iegremdējot kūdras vadziņā (1-2 cm dziļā), virsū uzber 1-2 cm skujkoku skaidas un tad salaista (1 spainis/1kv.m). Skaidas pasargās no kūdras sakaršanas saulē, saglabās mitrumu un vēlākos gados kļūs par barotni. Ja velēnā vertikālie dzinumi ir aptuveni rādāmā pirksta garumā, tad to “piebarot” ar minerālmēsliem vairs nevajag, bet apkārtējo kūdru, kur sakņosies stīgas vajag nedaudz bagātināt spainī ūdens izšķīdinot 10 gr. komplekso minerālmēslu, kas domāti kokiem, krūmiem, satur vismazāk slāpekļa un nesatur hloru, bet ir vairāk kālijs, satur mikroelementus. Ja izmanto skābo kūdru, tad droši var spainī uzduļķot 30-50 gr/m2 pelnu un iejaukt kūdrā, jo skābums (pH) maz kritīsies, bet augi saņems koksnes veidošanai nepieciešamos elementus, vajadzīgā attiecībā, kas nav kūdrā. Minerālmēsli ir nepieciešami tikai pirmajos dzērveņu krūma augšanas gados un tie ir jādod ļoti nelielās devās, izšķīdinātā veidā. Kā mēslojums sākot ar 2., 3. gadu tiks izmantotas zāģu skaidas (rizomas darbība), tāpēc skaidas iejauc jau kūdrā (1:3, 1:5). Ja kūdra ir melna, skaidas ņem vairāk, jo tās skābinās augsni. Labākas ir skujkoku skaidas.
Dižbrūklenes ir mitrumu mīloši sīki krūmiņi, bet ilgstošā slapjumā tās cieš, sevišķi cieš rizoma. Bieža kļūda ir zem kūdras paklāt veselu plēvi, jo tā ir jāsadursta liekā ūdens novadīšanai. Kūdra ir jālaista ar lietus vai skābu ūdeni ne biežāk par 1 reizi 2 nedēļās, bet spēcīgi tad, ja lapiņas ap zariņu sakļaujas un zaļais lauciņš kļūst sudrabains – lapiņu apakšpuses krāsā. Pareizi ir iestādīt ūdens līmeni dižbrūkleņu laukā ar grāvja aizdambēšanu aptuveni 50 cm, bet arī 1m –1,3 m dziļais gruntsūdenis kūdras lauka grāvjos nav šķērslis, jo mitrums labi paceļas pa kūdru līdz saknēm.
Dr. biol. A.Ripa veiksmīgi dižbrūklenes audzē dārza zemē – vietā, kur vairākus gadus bija kūdras kaudze un zeme ir kļuvusi skāba (pH 5). Ap dzērveņu ceriem ir apkaisītas skaidas 2-3 cm biezumā un tāpēc arī nezāļu nav pārāk daudz. Amerikā redzēju, ka zemnieks bija nolēmis turpmāk tīrumā vairs neaudzēt sojas pupiņas un lai panāktu skābu augsni, tika izkaisīti 2-3 tonnas/ha sēra putekļi (200-300 g/kv.m). Sēra putekļi baktēriju ietekmē lēnām sadalās un veidojas sērpaskābe, kas ilgstoši uztur skābu vidi. Latvijā tik sarežģīts ceļš nav nepieciešams, jo te ir pietiekoši daudz skābā kūdra (brūnā, dzeltenā), ko iepilda 25 – 30 cm dziļā dobē, vai uzber uz noplanētas augsnes, iepriekš iznīcinot nezāles, norobežojot malas pret nezālēm. Amerikā audzē skābās smiltīs (pH <5), ko uzkaisa virs kūdras. Latvijā tās ir tālāk no jūras.
Stīgas ap velēnu jau pirmajā gadā izplatīsies 40-70 cm, tās var novirzīt vēlamā virzienā, bet jau augustā tās vietām var apbērt ar zāģskaidām, tādejādi veicinot to apsakņošanos. Labi jau septembrī visas stīgas apbērt ar skaidām, jo tās vēl var līdz salam apsakņoties, kas pavasarī spēcīgi augs. Ja tālāk dižbrūkleņu izplatīšanās nav vēlama, jāļauj pavasarī stīgām izkalst, jo tās pašas nespēj iesakņoties. Dekoratīvi izskatās dižbrūkleņu ceri pie dīķa malas (vismaz 40 cm virs ūdens), jo tad stīgas pastiprināti aug uz ūdens pusi, tajā veido “ūdens saknes” kā bārdas. Starp 130 šķirnēm ir tādas, kas dod maz stīgu (Howes, Franklin) un tādas, kas stīgo spēcīgi (Stevens), kas var pat apgrūtināt ogu lasīšanu.
Dārzniekam ir plaša šķirņu izvēle arī no dekoratīvā viedokļa, jo citas šķirnes ir zemas – kā brūklenes (Early Black – “Agrā melnā”, A.Ripas radītās šķirnes), citas ir augstas – kā mellenes, katrai šķirnei ir citāda ogu forma (no apaļām līdz bumbierveidam) un to krāsa, atšķirīga ir arī lapu krāsa ziemā. Ļoti dekoratīvas velēnas ir agri pavasarī, kad pēc sniega nokušanas var atrast atstātās ogas, tad ap Pēterdienu, kad ir ziedēšanas maksimums, var novērot unikālu situāciju Pasaulē– reizē uz krūmiņiem ir ziediņi, aizmetušas jaunās ogas un vēl iepriekšējā gada ogas.
Pareizi audzējot iegūst lielu ogu ražu. Iespējams, tāpēc agrāk Amerikā tās sauca par cramberry, (cram – daudz, sabērts; berry – ogas). Sākumā raža ir 1-2 l/m2, vēlāk 3 – 8 l/m2 un tāpēc 5 – 10 m2 laukumā ģimene sevi desmitiem gadu varēs nodrošināt ar gardām, veselību nostiprinošām ogām (pret gripu, cingu, nostiprinā sirds muskuli, attīra urīna sistēmu u.c. palīdzība bērniem, sievietēm, vīriešiem, jauniem un veciem), tās veicina vielu maiņu un neaizvietojamas tās ir kopā ar gaļas ēdieniem.
Z/s “Gundegas” audzē 8 Amerikas šķirnes un 6 Dr.biol. A.Ripas izaudzētas šķirnes, veicam šķirņu atlasi, salīdzināšanu.
2003.gadā Andris Ansis Špats, Pētnieciskā jaunsaimniecība “Gundegas”, Tālr. 40 22564, mob. 6128457, Limbažu raj., Bīriņos, Pasts Vidriži, LV -4013, e-pasts: ashpats@apollo.lv