Par informācijas sistēmas svarīgumu

Tautā runā, ka Latvija drīz iestāšoties, vai tikšot uzņemta Eiropas Savienībā (ES), vēl lauksaimnieki runā par to, ka esot kādas iespējas jau tagad no ES saņemt attīstībā ieguldīto naudas līdzekļu atmaksu, sevišķi, ja pērk ES ražotu dārgo tehniku. Daudz runā par to ka īstas informācijas par šo procesu un galā gaidāmo rezultātu, zināšanu ir maz. Jā, vairāki laikraksti esot daudz ko publicējuši, bet pēdējos gados avīzes laukos abonē 1/3 –1/2 saimēs, otrkārt, sezonas darbu steigā un vakara nogurumā pat pārskatīt visu avīzi neiznāk laika. Tāpēc tos rakstus par ES palīdzību labi, ja 1/4 no lauciniekiem būs izlasījuši.

Jau vairākus gadus atpakaļ izrēķināju savus izdevumus laikrakstiem un lasīšanai patērēto laiku, to attiecināju pret sava laika vērtību. Tā nonācu pie secinājumiem, ka avīzes ir tomēr tikai kādu uzņēmēju piedāvātā prece, ka par daudzām nav vērts izdot lielu naudu, jo nepieciešamās ziņas var uzzināt skatoties ziņu pārrraides TV vai klausoties radio.

Daudzreiz ir dzirdēts ziņu raidījumos, ka Valsts izdodot lielas naudas summas lai informētu tautu par gaidāmām izmaiņām – miljonos latu skaitāma esot rīcības summa. Vairākus gadus atpakaļ pie Zemkopības ministrijas (ZM) veidoja Lauksaimnieku Organizāciju Sadarbības Padomi (tā pārstāv apmēram 1/5 zemnieku), un tajā procesā centos pierādīt, ka informācijas plūsmas nodrošināšana līdz visiem zemniekam būtu viens no ZM vissvarīgākiem uzdevumiem. Diemžēl, pa vairākiem gadiem līdz šim personīgi neesmu saņēmis nevienu informācijas lapu nedz no Zemkopības ministrijas (tātad –čiks?), nedz no Valsts finansētiem ES veltītiem informācijas dienestiem, pat ne par Valsts finansētiem pētījumiem, bet partiju, firmu reklāmas pasta sūtījumos ir bijis pārpārēm.

Eiropas Savienībā ir savādāk

Zinātnieki un ar jaunās tehnoloģijas izstrādi saistītie speciālisti zina, ka jau kopš 2000. gada Latvijas uzņēmēji var pa tiešiem informācijas kanāliem saistīties ar ieinteresētiem partneriem citās ES valstīs un pieteikt savu projektu ES finansējumam. Šādā tiešā ceļā Pētnieciskā jaunsaimniecība “Gundegas” kopš 2001. gada pavasara jau ir ES projektu dalībniece, esam iekļauti izziņas grāmatā “Kas ir kas ES”. Pa šo laiku mūsu saimniecība ir saņēmusi vismaz 30 lapas informāciju (pa pastu, caur internetu), kas nosūtīta tieši mums kā maziem zemniekiem ES kandidātvalstī (!). Par mūsu piedāvājamo produkciju nāk pieprasījumi no dažādām ES valstīm, jo viņu zemnieki, pārstrādātāji par mums uzzina no elektroniskās informācijas sistēmas. Pērn rudenī mūsu viedokli par iespējamo attīstību pat vēlējās dzirdēt ES lauksaimniecības attīstībai veltītā konferencē (“Euragri”). Turpretī Latvijā par līdzīgām teritorijas ekonomiskai attīstībai veltītām konferencēm nav pat dzirdēts, nav lasīts (Valsts, reģionu, pagastu mērogā).

Patīkami pārsteidz operatīvā un konkrētā sarakste ar ES ierēdņiem, kad Latvijā ir pretēji – sarakstē redzam nekonkrētas, pat dezinformējošas atbildes, kurās to autori pat “aizmirst” zinātnieku grādus, vienkārši ignorē zinošo cilvēku idejas un domas, bieži jūtams ir ierēdņu pārākuma demonstrējums – kā tas padomijas partokrātijas sistēmā bija.

Tāpēc pēc savas nelielās 2 gadu pieredzes varu spriest, ka reālā informatīvā sadarbība ar ES partneriem būs organizēta daudz lietišķāk, efektīvāk un nebūs jāabonē Briseles laikraksti. Diemžēl, zemniekiem vēl ilgi būs jārēķinās ar vietējo birokrātiju, kurai mums visiem būs jāmaksā nodokļi, bet pieprasīt strādāt savādāk – pēc ES “standartiem”, mēs laikam nevarēsim.

Daži piemēri: Limbažu lauksaimnieku konsultatīvais dienests nolēma plašāk pastāstīt Vidrižu pagasta zemniekiem par SAPARD programmu iespējām. Labs mērķis, bet sanāksmē ieradās tikai 3, jo citi nesaņēma nekādu informāciju par šo pasākumu (tikai rajona avīzē esot bijusi informācija). Pagasts pats nesen organizēja uzņēmēju saietu un atkal tikai daži zemnieki saņēma uzaicinājumu, citi nē (jā tas esot domāts “lielajiem”). Tātad, es maksāju nodokļus par zemi pašvaldībai relatīvi vairāk kā daži “lielie”uzņēmēji, bet par to no pašvaldības nedabūju pat informāciju kas notiek, kas notiks par manu maksāto naudu. Tā Eiropā nedara!

2003.gada 29. aprilī Andris Ansis Špats, Dr.sc.ing.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.