Ja Svētvieta pagalmā

(Apkopots materiāls no vairākām personīgām sarakstes vēstulēm, rakstiem “Zintniekā”)

Pateicoties Svētvietu popularizētājas, enerģiskās Lailas Rotbahas daudzām publikācijām “Zintniekā”, sabiedrībā kļūst zināmas arvien vairāk Svētvietu, jeb augstu enerģiju vietu – tā man kā pētniekam ir pareizāk tās dēvēt. Spriedumu paskaidrošu … ar sievietēm, kuras Pasaulē ir bezgala daudz (enerģētiskas, skaistas, utt.), bet par sievu kļūst tikai viena – svētā. Līdzīgi, varbūt, domā arī sievietes par vīriem. Ceru! Augstas enerģijas vietas Latvijā ir daudz vairāk un daudz biežāk kā mēs par to iedomājamies. Ne visas tās mūsu senču zintnieki izmantoja, jo kāpēc iet uz vairākus kilometrus tālu kalnu, ja līdzīgs spēks un spējas ir tuvākajā pakalnā. Iespējams, ka tajos senajos laikos nebija apjausta enerģētisko vietu Sistēma , jeb tīklojums un tā loma, iespējas.

Enerģētisko vietu “piederība”

Nesen Latvijā pieņemts Likums ar kuru noteikts, ka dzīļu bagātības pieder zemes īpašniekam, bet par Zemes enerģijām tur nekas nav teikts. Zeme kā teritorija var būt privātīpašums, tāpēc lai tuvotos enerģiju centram vajag zemes īpašnieka piekrišanu.

Pašām enerģijām tas “neinteresē”, jo enerģija no punkta A var tikt noraidīta uz punktu B bez zudumiem, tāpēc katrs var atrast sev pieejamu patīkamu vietiņu un tad šo vietiņu domās ir jāsasaista ar tuvāko sev zināmo enerģiju centru (tas būs kā tālsarunas savienojums) un tālākā enerģijas un informācijas apmaiņa noritēs bez traucējumiem. Zināms, ka visu Zemi klāj ārsta Hartmana ( čehs) vārdā nosauktais enerģiju tīkls, bet es šeit domāju tos daudzkārt spēcīgākas enerģijas veidojumus, kuri ir uz, virs zemes. Atlantīdas laikos tos šķiroja 2 veidos: 1. Zemē ieejošos ko sauca par “Uguns un Gaisa” spēkiem vai “drakons” un 2. – no Zemes izejošie, ko sauca par “Zemes un Ūdens” vai “čūskas” spēki (dati par Atlantīdu ņemti Meri Houpas grāmatas: ”Senās Atlantīdas gudrības”, kr. val., Sofija, 2000.). Mūsu rīkstnieki reizēm raksta par “zelta” un “sudraba”, līnijām, starojumu. Raksturīgi, ka parasti Svētvietu pakalnu tuvumā ir ūdens – avots, upe vai ezers kurp aiziet enerģētiska saite (it kā ieiet zemē). Interesanti, ka dažreiz spēcīgus enerģijas izvirdumus, kuri spēj sagraut pat virs tām lidojošās lidmašīnas, dēvē par “lienošo drakonu”, jeb “enerģētisko zemestrīci”.

Ir zemju saimnieki, kuri atļauj interesentiem apmeklēt enerģētiski spēcīgu vietu, bet citi pat negrib ja par to informē… . Informācijas aizliegšana jau ir pret likumu par vārda brīvību. Pareizāk rīkojas saimnieki, kuri neliek mākslīgus šķēršļus interesentu kustībai, bet brīdina par savām vēlmēm – laiks, kārtība, u.c.. Šeit vairosies labestība un uzplaukums.

Daži cilvēki savu Svētvietu uzskata par ārkārtīgi svarīgu, nu tik izcilu, kas jau līdzinās priekšstatiem par “Pasaules nabu”. Te vietā atgādināt pasaku – līdzību par dažādu ziedu strīdu, kura ir galvenā puķu dārziņā. Izrādās, ka visas ir svarīgas, jo ja paliks tikai viena, tad tas vairs nebūs puķu dārzs. Kurš koks mežā ir tas centrālais, galvenais? Kamēr nav dokumentāli fiksēta visu Latvijas enerģētisko vietu Sistēma ar visiem tās parametriem, tikmēr diskusijas, strīdi par “centrālām”, “sevišķām” Svētvietām ir bez pamatojuma. Jebkuram, kas vēlas runāt par kādas viņam zināmas Svētvietas “pārākumu”, vispirms ir jāpierāda, ka Sistēma, Tīkls neeksistē, viņam jāatrod parametri kā salīdzināt vienu, otru, trešo Svētvietu.

Dažviet kādas enerģētiskās vietas tiek izmantotas, ekspluatētas līdzīgi kā meža zvēri zooloģiskā dārzā. Zooloģiskā dārzā ir plāksnītes ar pilnu un precīzu informāciju, kas ir katrā būrī, bet pa enerģētiskām vietām tiek vadātas grupas, kuru vadītāji ir kādi apmācīti skaidrotāji. Attiecīgi stāstījums ir vairāk vai mazāk ticams, vairāk vai mazāk tuvāks patiesībai, bet diemžēl, savu galveno funkciju (kontakts ar cilvēka personību, saprātu, dvēseli) enerģētiskās vietas šādās “ekskursijās” nepilda.

Svētvietu nezināmā loma

Pētniekiem ir svarīgi visas enerģētiski spēcīgās vietas Latvijā pēc iespējas ātrāk sasaistīt, tādejādi atjaunojot Sistēmu. Šis Uzdevums bija zināms jau pasen vairākiem Latvijā (sk. “Zintnieks” Nr17. 2002.g., “Diskusiju nepieciešamība”), arī citās valstīs, bet … Latvijā šim mērķim nav rasts finansu avots, maz ir brīvu rīkstnieku un pētnieku, jo visiem ir sev iztika jāgādā. Kādi iespējami zaudējumi no tā, ja nepaveiksim Sistēmas atjaunošanu?

1. Mēs neiegūsim (precīzāk – neiedarbināsim) varenu un iespaidīgu psihisko aizsargsistēmu, kuras spējas pilnībā pat nezinām, kura var palīdzēt tautām smagu Pasaules krīžu laikā (tās ir vairāku zinošu cilvēku domas – no dažādām tautām nākušas).

Ilustrācijai iesaku zinātnieka, ārsta Ernsta Muldaševa dokumentālo aprakstu grāmatā “No kā mēs esam cēlušies?”- kā viņš 3 reizes mēģināja šķērsot kādu neredzamu līniju un katru reizi tā vieta lika viņam mainīt savu nodomu, izsauca lielas sāpes, spēja traucēt un pat apstādināt sirdsdarbību. Citos eksperimentos starptautiskā zinātnieku ekspedīcijā konstatēja, ka šķērsojot kādu neredzamu robežu, atsevišķi cilvēki pilnīgi zaudē auras attēlu un rodas pilnīgs nespēks, smagai slimībai līdzīgs stāvoklis.

2. Mēs neuzzināsim ko un kā katra enerģētiskā vieta spēj mums palīdzēt, jo arī cilvēks ir tikai Dabas daļiņa un ja Zemei ir šādi enerģētiski un informatīvi spēcīgi centri, tad svarīgas ir arī cilvēka un enerģētiskās vietas attiecības. Visbiežāk raksta par kādu vietu spējām dziedināt (pareizāk gan būtu nesaslimt), bet vēl svarīgāks būtu padoms – no likstas atbrīvojoties kur ir meklējams Cēlonis cilvēka slimībai.

3. Mēs neuzzināsim to, ko varam tīri informatīvi iegūt, uzzināt (par sevi, sabiedrību kopumā un atsevišķi) ar šīs Zemes enerģētiskās un informatīvās Sistēmas palīdzību. Ja jau sabiedrībā raksta par “informatīvo sabiedrību”, domājot ar to tīri tehnisku pieeju pie Pasaules datu bāzes ar Interneta tīkla palīdzību, tad varētu pienāk laiks, kad cilvēki uzzinās par varenāku Zemes un Kosmosa Informācijas Sistēmu un iemācīsies ar to dibināt attiecības, sakarus.

Svētās krāsas

Par viena vēstures fakta maksimalizēšanu viegli ironizēju inteliģentu sabiedrībā: ”Zināms, ka jaunlatvieši savulaik karsti diskutēja par Latvijas tautas karoga (protams, svēts simbols) izvēli. Manuprāt ir dīvaini, ka toreiz uzvarēja viedoklis, ka kādas latvju cilts kaujas karogs ir tas pareizākais simbols, ņemot par pamatu kādu citātu no Indriķa hronikas (it kā senākas liecības no neitrālā ceļotāja – Brēmenes Ādama nebūtu saglabājušās Vācijas bibliotēkās). Jādomā, ka katrai ciltij bija savi karogi, kuri mierlaika apstākļos bija atšķirīgi no kaujas karogiem (Sk. šādu ziņojumu no senatnes A. Gobas “Leģendas piedzimšana”). Ja jau par savu karogu esam izvēlējušies asins krāsas, nevis, piemēram, līvu vismaz 2500 gadu senas miermīlīgās, dabas simbolu krāsas: zaļš – zeme, zils – jūra, ūdens un balts – Baltā enerģija, kosmosa enerģija, vai tad jābrīnās, ka latvieši nevienā valstiski svarīgā jautājumā nevar vienoties bez kautiņa, bez simboliskas asinsizliešanas. Kautiņā parasti uzvar stiprākais, viltīgākais, ne jau tas gudrākais, tālredzīgākais. Tāpēc brīnāmies, ka mūsu valstsvīri bieži ir aprobežotāki par ciema vecajiem vīriem. Valstsvīrus pie mums “izbīda” brutālais naudas spēks, jo pašlaik jau miljoni latu netiek taupīti psihiskā uzbrukumā pēc vēlētāju balsīm. ”Viņi” labi zina, ka tiekot pie Valsts līdzekļu sadales, ar uzviju visu reklāmai patērēto dabūs atpakaļ. Tā bija pirmskara Latvijā un arī tagad.”

Atkārtoju, ka tā ir ironija, bet tur iekšā var būt liela taisnība paslēpta – mums jādomā uzmanīgāk par simboliem, jo PSRS un Hitlera Vācijai sākotnēji bija līdzīgi simboli, līdzīga sarkanā asins krāsa un šo valstu ideju vārdā ārkārtīgi daudz nevainīgu cilvēku asiņu tika izliets.

No druidu laikiem un pat no pirms Ledus laikmeta – senās Atlantīdas nāk zināšanas par krāsām. Mācekļu apģērbu krāsa bija – zaļas (Atlantīdā – gaiši zaļas), vidēju zināšanu priesteru apģērbs bija zils, bet augstāko priesteru – balts.

Zīmju un simbolu ietekme uz reālo dzīvi bieži ir daudz spēcīgāka kā par to domājam… .

Bieži sastopama Svētvietu skaidrojumā (interpretācijā) priekšstatu maksimalizācija. Nenoliedzami, ka pie enerģētiski spēcīgām vietām gudri zintnieki ir gājuši, bet savulaik šeit bija arī asinskārie valdnieki, kuri tikai ar tautas iebaidīšanu prata valdīt, tāpēc dažādi upuri Dieviem tika prasīti no tautas, jo katrs tad jutās apdraudēts (valdīšana ar iebaidīšanu). Nu nav tā, ka sendienās visa dzīve visur bija skaista un romantiskas gaismas aptverta (Baltie Spēki), jo ļauni cilvēki (Melnie Spēki) bija arī tad, kuri visus savus zināmus spēkus centās izmantot savtīgu labumu ieguvei…. Svarīgāk pašlaik ir izzināt Svētvietu kā enerģētisko vietu spēku, spējas, mūsu sadarbības iespējas. Zināmais par seno Ēģipti, Atlantīdu, pirms Ledus laikmeta civilizācijām, ka tad skolas būvēja vietās, kur Zemes enerģija veicināja zināšanu apguvi, slimnīcas būvēja tur, kur pati Zeme jau ar savu starojumu dziedēja, pilsētu plānojums un izvietojums bija labi izpētīts un pamatots ar zināšanām. Mūsdienu pētījumi rāda, ka pilsētu atsevišķos rajonos cilvēki slimo biežāk, jo viņu imūnā sistēma ir iebojāta ar Zemes patogēno (kaitīgo starojumu). Šādā vietā mājas nedrīkstēja celt, bet ne jau zinošo cilvēku domas pilsētbūvniecībā valdīja.

Cilvēka, pētnieka drošība

Vairāki Svētvietu “īpašnieki” man atrakstījuši, ka dažreiz šīs vietas rada bailes, citreiz izsauc smagas galvassāpes, citreiz pievelk, citreiz atgrūž. Tas ir pilnīgi iespējams, jo enerģētiskām vietām ir savs “dzīves” ritms, kas saistīts ar Zemes, Saules un Kosmosa procesiem. Šos likumus senāk zināja zintnieki un tāpēc raudzījās lai Svētvietās nepiederīgā laikā cilvēki neatrastos. Baiļu sajūta ir visvienkāršākais brīdinājums, ka tur nevajag tajā brīdī iet. Jāiet noteikti tad, kad jūtams “aicinājums”, vēlme turp doties. Pietiekošs spēcīgs “signāls” jau ir pati doma par kādu vietiņu, kura pazibēja domu spietā. Patiesībā, ja mēs tad ilgāk pie šīs domas pakavējamies, izveidojas enerģiju un informācijas sasaiste – kā tālsarunu savienojums un mēs varam netraucēti saistīties un apmainīties ar enerģiju, informāciju.

Atgādināšu zinošajiem, ka par Hartmana starojumu nosauktais enerģiju tīkls ir kvadrātiski izvietotas enerģiju “līnijas” 2 – 6 m attālumā (Plašākais pētījums ir zinātņu doktoru – J.Dolacis, T. Kalniņš, J.Valdmanis, ”Rīkstniecība tuvplānā”, R.1991.). “Līnijas”, jeb enerģiju vilnis ir 20 cm līdz 100 cm plats. Latvijā tās dēvē arī par “āderēm”, jo starojuma vietās smilts daļiņu virsma slapinās labāk un ūdens kā pa sūcpapīru paceļas augstāk. Tāpēc Hartmana starojuma krustpunktā ūdens būs tuvāk virsmai, bet starojums turēs ūdeni tīru no baktērijām. Vissenākā Zemes enerģiju izmantošana bija aku rakšana Hartmana “līniju” krustpunktā, kas ir arī savā ziņā svēta vieta, jo bez ūdens daudzviet uz zemes pat tautas izmirst. Cilvēka atpūta, ilgstoša atrašanās šī starojuma krustpunktā ir nevēlama tāpēc, ka pa “līnijām” izplatās informācija , ietekme. Konstatēts, ka īsā laikā visas govis uz vienas enerģijas līnijas saslima ar leikozi, bet kūtī esošas citas govis nesaslima. Cilvēku saslimšana uz enerģiju krustpunkta ir daudz biežāka, daudzi tieši sajūt nevēlēšanos, nepatiku pret šo vietu, bet nepareizi neklausa savām sajūtām. Ja novietosiet mašīnas akumulatoru tieši uz “āderu” krustpunkta, tas var dažu stundu laikā pilnīgi izlādēties ( vairāki personīgi novērojumi).

Enerģētiski spēcīgās vietas dēvē arī par anomālām zonām. Šeit ir daudzreiz stiprāka enerģija par Hartmana starojumu un tā bieži ir apļu veidā, kur varam noteikt (ar aparātiem, ar rīkstnieku metodēm) it kā vertikālu centrālo enerģijas staru 2-3-4 m diametrā un tālāk pēc nomērāmiem attālumiem(2-4 m) ir it kā enerģiju viļņi, katrā gredzenā ar savu līmeni un spektru. Ja šo enerģiju modeli iedomājamies gaismas viļņu joslā, tad centrā būs spilgtas baltas gaismas vertikāls stars, bet tālāk uz malām būs gredzeni ar dažādām krāsām un mazāku spožumu – aina līdzīga apļveida varavīksnei. Atgādinu, ka saules balto gaismu ar prizmas palīdzību var sadalīt krāsu spektrā, ko dabā paveic daudzie ūdens pilieniņi pēc lietus un redzam – varavīksni. Esmu atradis vietas, kur enerģiju viļņu rādiuss sniedzas pat 40-50 m tālu. No šādas gredzenveida enerģiju struktūras (Svētvieta, ja tā ir apzināta no cilvēka) parasti atiet enerģiju stari, kuri beidzas dažu kilometru vai pat desmitiem kilometru attālumā – līdzīgā enerģētiskā vietā. Tātad, šādi SAISTĪTAS ENERĢĒTISKAS VIETAS pa Latviju veido specifisku Tīklu, ko mēs vēl neesam apzinājuši, izpētījuši. Dažviet koku apļi ir saistīti ar līnijām, arī atsevišķi koki ir savstarpēji saistīti ar konstatējamām enerģiju līnijām, Tādejādi visas enerģētiskās vietas varētu būt savstarpēji saistītas un veidot nepārtrauktu Sistēmu, Tīklu.

Atgādinu Ar Rasmas Rozītes palīdzību Latvijā nākušo vācu mistiķes Lielvārdes jostu zīmju skaidrojumu, kur teikts: “…Šis ir neiedomājams enerģijas, spēka režģis. Jums toreiz bija visspēcīgākais enerģijas režģis uz zemes. Šis ir ļoti, ļoti augsts enerģijas tīkls!”…”Jūsu zemē bija arī enerģijas vietas, kurās atradās stupas, obeliski, tempļi, ar ko jūs varējāt pievilkt kosmiskos spēkus.”…”Jums ir bijis ārkārtīgi spēcīgs enerģijas režģis! Un tas arī vēl šodien eksistē jūsu zemē.”… “Zināšanas un svētie centri arī šodien atrodas jūsu zemē, arī ja jūs to vairs nezināt.” Izrādās, ka mūsdienu mērījumi un pētījumi apstiprina šo priekšstatu.

Jau pagājušā gadsimta trīsdesmitos gados Pasaulē pazīstamais zinātnieks Aleksandrs Čiževskis pierādīja, ka Saule maina savu starojumu acij neredzamā spektrā, bet aktivitātes gados (ik pēc 12 gadiem un aktivitātes maksimums ir arī pašlaik) Saules neredzamais starojums ļoti aktivizē sīkbūtņu pasauli – vīrusus, baktērijas, sēnītes. Atcerēsimies, ka sīkbūtņu un kukaiņu masa uz Zemes esot 16 tonnas uz katru cilvēku(!). Tāpēc periodiski uz Zemes novēro dažādas epidēmijas. Pavērojiet koku, krūmu lapas un pēdējos gados ieraudzīsiet daudzviet dažādu sēnīšu bojājumus pat uz izturīgiem alkšņiem, jo ir Saules aktivitātes gadi un turklāt cilvēka darbība samazinājusi ozona aizsargslāni visā Pasaulē. Zināms, ka Ziemeļu puslodē ozona deficīta zona parasti ir virs Anglijas, vai tur pērn novērotās dzīvnieku sērgas neliecināja par ārpus zemes spēku dalību?

Ar mikroviļņu starojumu zemē var aktivizēt sēnītes, kuras spēj pat iznīcināt zāles saknes un tad redzam apļu “zīmējumu”, kurā neaug pat zāle.. Iespējams, ka šis starojums var traucēt stiebrzāļu ziedēšanu un tad šajās vietās neienāksies arī sēklas, bet nākošgad arī stiebrzāles šajā vietā neaugs. Rudenī labi varēs redzēt Zemes starojuma radītos zīmējumus, sevišķi no attāluma (piemērs ir pie Gulbenes). Citviet apļu veidā saaug sēnes, kuras sen sauc par aplocenēm, bet to iezīmētos apļus dēvē par “raganu apļiem”. Iespējams, tāpēc, ka šajās vietās Mātes – Zemes gudrību varēja smelties enerģētiski spēcīgās zintnieces, turpretī parastam cilvēkam šeit kļuva baisi, sāka sāpēt galva vai sirds, jo enerģijas līmenis pārāk augsts. Citviet apļus veido saauguši ozoliņi, liepas tik precīzi, ka šķiet, dārznieks šeit mežā ir strādājis. Laikam, tomēr kāds ļoti zinošs cilvēks sastādīja liepu un kļavu apli Dainu kalnā Siguldā – precīzi apļveida enerģētiskā vietā.

Īpatnējas enerģētiski aktīvas vietas

Ļoti reti var atrast vietas, kurās blakus ir divi enerģiju apļi – pāris nelielā attālumā. Šeit ārējās enerģiju joslas būs ovālas, olveidīgas, bet pat centrā enerģijas nebūs draudīgi spēcīgas, drīzāk – vienmēr maigas. Tās parasti ir “sievišķīgā” starojumu vietas, ko varam uzskatīt par Mātes vai Māras Svētvietām, bet tikpat viegli te varēs rast kontaktu ar sv. Mariju, ar H. Blavatsku vai citas izcilas Pasaules sievietes būtību… . Līdzīgas spējas ir “maigo”, “sievišķīgo” koku enerģijām (bērzs, liepa, baltā akācija , u.c.), to birzīm, šo koku apļiem, koku dubultotiem apļiem (astotniekam – 8 līdzīgas koku rindas).

Dažviet enerģiju viļņi veido uz augšu atvērtai piltuvei līdzīgu struktūru. Šeit bieži novēro ārpus zemes spēku klātbūtni – Nezināmos lidojošos objektus NLO. Augstāk virs zemes esošo enerģiju zonu izplatība paralēli zemes virsmai var spēcīgi ietekmēt koku augšanu, putnu uzvedību. Esmu redzējis dažviet čūskveidīgi izliektus koku grupu slaidu koku birzē, pie zemes piespiestus ozolus, zīmīgi sakritušus kokus

Enerģētisku spēku parādību telpās – poltergeistu (“trokšņainais Gars”) bieži novēro ēkās, kas uzceltas uz spirālveida enerģiju zonām, kur Hartmana tīkls ir “nojaukts”- tā raksta Maskavas rīkstnieku apvienības vadītājs J. Sisujevs. Medicīnas zinātņu doktors, parapsiholoģisko parādību pētnieks Andrejs Li raksta, ka poltergeists saistīts ar cilvēka zemapziņu, augsto enerģiju šajā vietā.

Spēcīgās enerģiju vietās fotogrāfijās bieži var konstatēt dažādus gaismas efektus, jo zemes enerģiju impulsa veida starojums uz īsu brīdi var ierosināt, daļēji jonizēt gaisu, kas spīd līdzīgi kā gāzes izlādes spuldzēs. Mūsu acs tik īsus uzplaiksnījumus nespēj konstatēt, bet parastie fotoaparāti to var. Pasaulē šī parādība tiek daudz pētīta un pašlaik to sauc par Zemes ugunim – pēc analoģijas ar terminu – Elmas ugunis (gaisa spīdums sv. Elmas baznīcas tornī, kuģu mastu galos negaisa laikā). Dažās vietās enerģiju starojums var būt tik spēcīgs, ka pilnīgi sagaismo filmiņā kadru un fotogrāfija neizdodas – it kā balta gaisma. Piemērs iegūts ar 2 aparātiem pie Mēra akmens Mazirbes baznīcas tuvumā. Citviet ir tieši pretēja parādība – gaisma it kā pazūd un bildē parādās melni, tumši laukumi (Krusta kalnā pie Ķeguma).

Mainoties enerģiju starojumam, šeit var notikt daudzi pierastai fizikai neizskaidrojami procesi, tāpēc bieži lieto terminu – anomālās zonas.

Dažviet mežā var sajust kādu uzmācīgu skatienu, it kā kādu personu klātbūtni, satraukumu virzoties kādā virzienā. Vispareizāk tad ir pagriezties pretējā virzienā, domās atvainoties par neviļus traucējumu un aizejot jutīsim, ka satraukums mazinās, pat kādu pateicību var izjust. Šādas sajūtas parasti ir kādu pakalnu tuvumā, jo tur visbiežāk ir enerģētiskie centri.

Pakalni, uzbērumi Latvijas teritorijā varēja veidoties kūstot ledājam ātrāk tajās vietās, kur Zemes enerģija to paātrināti kausēja, satekot šeit atnestiem iežiem. Tā varēja rasties teiksmainie “uzbērti” kalni, vaļņi un citi veidojumi zemes virsmā, ielejās, purvos (sk. šādu domu arī Dr. ģeol. Rišarda Griškjāņa rakstos). Esmu lasījis, ka atbilstoši Zemes enerģijām tās virsma var izliekties – pacelties, pazemināties, tātad pasakās teiktais par ezeru nolaišanos , precīzāk, parādīšanos jaunā vietā, nav nemaz tik nepareizi teikts. Tagad gar šo ezeru krastiem mēs varam konstatēt ezeru kontūru enerģētisko zīmējumu. Tātad, zinot lielu reģionu enerģētisko kopainu, varam pat prognozēt zonas, kuras nākošo ģeoloģisko pārmaiņu laikā pacelsies, kuras nolaidīsies.

Būsim piesardzīgi

Ļoti nepareizi ir aiztikt, pārvietot akmeņus no enerģētiski spēcīgām vietām. Pirmkārt, var sekot “sods” kā saprāta atņemšana, veselības un organisma aizsargspēju mazināšana. Bieži sākas nekontrolējams alkoholisms, kas būtībā jau ir saprāta kontroles zaudējums. Šķiet, melioratori ar šo kaiti cieta visvairāk. Otrkārt, tādejādi varam negribot piesaistīt tos enerģijas spēkus, kam vajadzēja darboties vecajā Sistēmā. Atnesot mājās kādu Sistēmas elementu, piemēram, akmeni, pēkšņi kāda ugunsnelaime var notikt (lodveida zibens). Esmu novērojis, ka kādas enerģētiskās ozolu birzes postītāji savu dzīvi beidza paātrināti un traģiski. Līdzīgs bēdīgas pārmaiņas bija kādas labu cilvēku kapličas postītāju dzīvē. Personīgā vēstulē man ir atrakstīts, ka pērn daudzie zibens nogalinātie zirgi piederējuši saimniekam, kas bijis saistīts ar kādas enerģētiski spēcīgas vietas postījumu. Dažu ģimeņu šodienas likstas ir saistāmas ar nepareizu rīcību pret senču uzskatiem, mantojumu.

Pilnībā izskaidrot kāpēc tā notiek vēl nevaram, jo daudzās valstīs notiek pētījumi, bet tā ir reālas informatīvās saites darbība un ietekme. Salīdzinājumam iesaku padomāt par ugunsdrošību, kad uguns deg krāsnī un kad ugunskurs ir pļavā, mežā – vietā, kur visapkārt ir degoši priekšmeti! Mēs ar krāsns konstrukciju mērķtiecīgi ierobežojam vajadzīgās, bet spēcīgās enerģijas – uguns izdalītā siltuma nekontrolētu izplatību.

Uz šosejām rudens laikā, kad ir neliels sals (tuvu 0 pēc C) var enerģētiski spēcīgās vietas redzēt no sarmas brīvus laukumus, jo tad vēl nav kaisīta sāls, kas var izmainīt ainu. Šīs vietas ir nemainīgas un parasti šeit biežāk novēro avārijas. Pirmkārt, enerģijas izvirdumu laikā cilvēks zaudē paškontroli, otrkārt, ziemā te var būt paaugstināta slīdēšana. Ceļu drošības dienestam šīs vietas ir zināmas no nelaimju statistikas, bet joprojām tās nav atzīmētas ar brīdinājumu, ja vien nav krusti ceļmalā….

Enerģētiskās vietās tiek izstarota enerģija mikroviļņu diapazonā, daļēji jonizējot gaisu un tāpēc šeit negaisa laikā būs paaugstināta elektrovadamība, kas veicinās zibens izlādi. Novērots, ka pa enerģētiski spēcīgām vietām reizēm klīst cilvēku bari pat tuvu negaisu laikā, pakļaujot sevi nevajadzīgam riskam.

Māju vispareizāk būvēt enerģētiski “tīrā” vietā, bet vēlams rast veselību stiprinošu vai intelektuālo attīstību veicinošu vietu. Mūsdienu celtne noteikti ir jāieplāno Hartmana tīklā tā, lai tā krustpunkti un “līnijas” netraucētu telpu izmantošanu. Māju no augstas, enerģētiski spēcīgas vietas (Svētvietas) vislabāk norobežot ar dzīvo vairogu – kokiem, kas Latvijā ir tradicionāls lauku ainavas elements – koku aplī ieskauta māja.

Manuprāt, jau nobriedusi nepieciešamība dažādu nozaru pētnieku konferencei, jo līdzīgas notiek dažādās valstīs, bet kur rast finansējumu?

6.septembrī, 2002.g. Andris Ansis Špats, Dr.sc.ing.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.