Vai esam gatavi Pasaules krīzei?

( Autors neatļauj īsināt tekstu!)

Kādreizējo prognožu piepildīšanās

Autors jau ilgi pirms ex-PSRS sabrukšanas bija pieradis pie prognozes, ka šķietami varenā valsts varētu sabrukt 1991.gadā. Tāpēc laikus pametu pilsētu un izveidoju zemnieku saimniecību (1989.g.), lai izdzīvotu krīzē. Zinātnieku aprindās klīda 16.g.s. pareģa Nostradama darbu tulkojums (1971.g.) no Amerikā dzīvojošā Zavalīšina. Nostradama rakstīto: ”… jaunā Babilonija ar pretīgu garīgo tukšumu , kas vilksies 73 gadus un 7 mēnešus…” attiecināju uz PSRS “mūžu” un iznāca, ka 1991.gada maijā tā valsts sabruks. Pašlaik zinām, ka apmēram tajā laikā (1991.g.maijā) notika bijušo republiku un topošo jauno valstu vadītāju apspriede Belovežā, Baltkrievijā, tātad prognoze bija precīza. Mēģinājumi kādreiz ieteikt Tautas Frontes vadītājiem taktikā un stratēģijā vadīties no šādas prognozes (PSRS sabrukšana iespējama – 1991.g.) neko nedeva, jo visi viņi paši sev šķita ļoti gudri un zinoši. Tagad redzam, ka Latvijas valsts atdalīšanās no PSRS nebija visai tālredzīgi un gudri vadīta, jo pārāk daudz tauta sociālajās pārmaiņās nepamatoti zaudēja.

Vēl esot jaunās valsts sākotnējā eiforijā, strādāju pie tālākās prognozes (izmantojot zinātniekiem pazīstamo Zemes Kopējo Informācijas Lauku, jebšu Augstākais Saprāts). Prognoze desmitgadei (1993.g – 2003.g.) iznāca neticama:

– Latvija ekonomiski nogrims līdz 50%;

Latvijas valsti izlaupīs galvenokārt paši latvieši ( tā nav karma, bet mantkārība);

Otrie lielākie laupītāji nāks no Rietumiem;

Trešie laupītāji (vismazākie) nāks no Austrumiem, bet vietējie pret tiem cels lielu brēku.

Pirmās valsts attīstības pazīmes mēs manīšot ap februāri , 1997.gadu (tad presē tiešām sāka rakstīt par manāmu attīstību ekonomikā).

Tālākā Valsts attīstība bija saistīta ar to , vai izdosies 1995-1997.gados ierobežot pašu valsts izlaupīšanu:

A ceļš, ja ierobežos Valsts izlaupīšanu, tad Valsts ekonomiskā attīstība būs 8 – 12% gadā un 2002.gadā Latvija sasniegtu 1990. gada līmeni;

B ceļš , ja izlaupīšanu neierobežos, tad attīstība būs 5-8 % un līdz 2002.gadam iepriekšējo – 1990.gada līmeni nesasniegsim. Diemžēl, Latvijas valsts vadoņi mūs ievilka šajā strupceļā…

Tāpēc, 2002. gadā sākusies iespējamā Pasaules krīze Latviju 2003. gadā atsviedīs attīstībā atpakaļ, jo daudzas ražošanas nozares būs saistītas ar Pasaules krīzi pārņemtām valstīm, bet pašu valstī nebūs attīstījušās nepieciešamās struktūras.

Šīs – iepriekšējās prognozes ir vairākkārt ziņotas un aprakstītas, piemēram “Mēs un Nostradamuss”, “Zintnieks”1997.g.; “2003.gads, TĒVS”, “Zintnieks”, 1998.g.; “Pēc 7-9 gadiem gaidāmi lieli plūdi”,”Lauku Avīze”, 1995.g. 8. augustā.

Tagad, atskatoties atpakaļ, redzam, ka Valsts izlaupīšanu paši sevi slavinošie politiķi nenovērsa un līdz 1990.gada līmenim mums tāls ceļš vēl ejams (der zināt, ka Polija 1990.gada līmeni sasniedza jau 1999.gadā!).

Svarīgi ir zināt, ka jebkura prognoze ir varbūtīga, ja vēl spēkā ir cēloņi. Tajā laikā, zinot nepatīkamo prognozi, varam iedarboties uz cēloņiem un tādejādi izmainīt (mīkstināt) sekas.

Piemēram, ap 80-os gados ex-PSRS un ASV zinātnieki modelēja iespējamā atomkara sekas un viņi pierādīja, ka neviena valsts tajā karā neizdzīvotu un pat dzīvības saglabāšana uz Zemes būtu maz pamatota. Rezultātā 1986.gada 16.janvārī sākās atbruņošanās idejas ceļš un līdz šim esam veiksmīgi pārvarējuši iespējamo atomkaru. Nostradama, Bībeles un Korāna rakstītāju tālās prognozes ir par it kā neizbēgamo musulmaņu un kristiešu pēdējo karu , ko varam piesaistīt aptuveni mūsdienām, tāpēc vadošo Pasaules valstu līderi velta lielu uzmanību līdzšinējo vietējo konfliktu risināšanai. Eksistē viedoklis, ka 3. Pasaules karš faktiski jau notiek un tas apņem daudzas valstis kā karš starp musulmaņiem un kristiešiem (Krievijā – Čečenijā, ex-Dienvidslāvijā, Afganistānā, Izraēlā).

Latvija līdz šim varēja mīkstināt iespaidu no Pasaules krīzes dažādos veidos, bet jebkurā ceļā valsts vadītājiem vajadzēja izstrādāt rīcības modeļus par Pasaules krīzes iespējamo attīstību. Diemžēl, tādi modeļi, plāni Valstī izstrādāti netika, jo pie Ministru kabineta izveidotā Krīzes komitejā attiecīgo speciālistu nav. Interesanti, ka pat lielāko laikrakstu slejās līdz šim nav bijuši raksti par iespējamo Pasaules krīzi, jo ir novērojama mērķtiecīga informācijas slēpšana. Līdzīgi pirms Bankas Baltija bankrota arī avīzēs nebija neviena brīdinājuma pilsoņiem… . Bet (!) pēc BB bankrota avīzēs tika attīstīta īsta histērija ar mērķi – piespiest visus Latvijā strādājošos un dzīvojošos apmaksāt banku spēlmaņu zaudējumus, izmantojot Valsts budžetu. Es piekrītu tiem zinātniekiem, kuri uzskata – pašlaik notiek psihiskais uzbrukums tautai , jo tiek informācija slēpta, pat sagrozīta, kas bija jau novērojams pirms “Banka Baltija” sabrukuma, pirms krīzes Krievijā un tas atkal radīs nepamatoti lielus zaudējumus tautai.

2000. – 2001. gada mācība – Pasaules krīzes varbūtība pieaug!

Sākot jauno gadu tūkstoti, zinājām, ka pēc Lielās Ēģiptes piramīdas zīmju interpretu tulkojuma izrietēja – Laika Upes plūduma beigas paredzētas 2001.gada septembrī (sk. Dž.Hougs “Atmiņas par rītdienu”, angļu val. izdota 1994.g.). Līdzīgi gadu tūkstoša miju kā svarīgu pārmaiņu sākumu Pasaulē iezīmējuši vairāki Pasaules līmeņa gaišreģi.

Izmantojot jau iepriekš pārbaudīto prognožu metodiku, 22.decembrī, 2000.gadā izstrādāju Latvijas attīstības prognozi 2001.-2011.gadam, ko pārbaudīju arī citās prognozētāju grupās. No tās izrietēja, ka Latvijas valsts gaitu jūtami ietekmēs Lielā Pasaules krīze, kuras pazīmes sāksies 2001.gadā, tā attīstīsies 2002.gadā ASV ar finansu un ekonomikas krīzi. 2002.gada beigās krīze pārņems arī Eiropas Savienības valūtu un ES tirgu. Latvijas ekonomikas sabrukums būs vērojams sākot ar 2002.gada beigām, attīstīsies 2003.gadā turpināsies 2004.gadā, bet uzplaukums būs iespējams sākot ar 2005.gadu. Tātad mums pēc $ sabrukuma vēl bija 2½ gada laika savas ekonomikas pārveidei. Taču, ja mēs gribētu saglābt Valsts finansu resursus, vajadzēja sākt darboties pareizā virzienā jau 2001.gada februārī, kad vairākos laikrakstos tika publicētas “Prognoze tuvākiem 10 gadiem”. Diemžēl, daudzu dienas laikrakstu, Radio, TV redakcijām nosūtītie raksti tā arī netika publicēti, tādejādi redaktoru cenzūra ierobežoja pilsoņu informēšanu un sagatavošanu. Raksturīgi, ka no šiem laikrakstiem autors nesaņēma nekādu atbildi par publicēšanu, noraidīšanu, tātad tas raksts – brīdinājums tika piesavināts (vai lai kuluāros gudri izrunātos?).

Vērojot 11.septembra traģēdiju ASV, skumji, bet redzēju tās sliktākās maz publicētās prognozes piepildīšanos, bet vēl bēdīgāk bija klausoties pazīstamu ekonomistu, politiķu, banku speciālistu melošanu TV, Radio, ka lūk, šie notikumi ASV neiespaidošot Pasaules ekonomiku. Toreiz zināmiem komentētājiem nosūtīju vēstules personīgi – nekādas atbildes… . Skaidrs, ka Latvijā pašlaik valdoša ir doma par Pasaules ekonomikas lineāro attīstību, kura pat idejas līmenī nepieļauj citu hipotēžu, modeļu iespējamību. Interesanti, kāpēc pašlaik klusē tie TV slavinātie eksperti no bankām, “ievērojamie” ekonomikas zinātnieki un politologi? Kāpēc viņi tagad mūs nemierina, ka joprojām Pasaules krīzes pazīmes nav manāmas? Iespējams, ka “moris savu jau padarījis…”, respektīvi, Latvijas valsts iespējamo sagatavošanas periodu līdz krīzei ir nogulējusi un tas bija šo personu Melnais Uzdevums.

“Prognoze turpmākiem 10 gadiem” tika izsūtīta (jau 2001.gada sākumā) avīzēm , komercbanku asociācijai, MK Krīžu komitejai un vairākām ministrijām, Saeimas deputātiem. Publicēja “Zintnieks” un citi laikraksti – vismaz 20 000 lasītāju. Diemžēl, par šo teorētisko modeli interese t.s. “politiskām”,”centrālām”avīzēm toreiz nebija, neatradās arī interesenti, kuri šo pētījumu tālāk varētu finansēt.

Šogad, jūnija sākumā kārtējo reizi nolēmu pārbaudīt Pasaules krīzes varbūtību. Izrādījās , ka tā ir strauji pieaugusi un krīzes priekšvēstneši bija gaidāmi ASV jau jūnijā (2 ekonomikas “iekritieni”) un jūlijā (3 ekonomikas ”iekritieni”) un , neskatoties uz visām ASV, Pasaules Bankas pūlēm, Amerikas krīze vairs nav novēršama un pašlaik mēs , iespējams, pavadām pēdējos mēnešus ar it kā visvareno dolāru kabatās. Mums visiem būs lieli zaudējumi, ja Latvijas Banka un komercbankas laikus liekos $ (USD) krājumus nepārvērtīs stabilākās vērtībās. Valsts Bankas Prezidenta, Viceprezidenta vienaldzība pret citādu viedokli un informāciju rāda dīvainu pašapmierinātību un stulbu vienaldzību, jo viņu algas būs arī pie grandioziem Latvijas zaudējumiem, vairāku banku bankrotiem.

Padomi lauciniekiem

Pašlaik labi redzam, ka vissmagāko triecienu laukiem dod stihiju trakošana daudzās valstīs. Daudzviet valstis paziņo par palīdzības sniegšanu cietušajiem, bet vai tas tiek realizēts – nav zināms. Piemēram, poļi stāstīja, ka tā izsludinātā palīdzība plūdos esot notērēta dažādās organizācijās un cilvēki laukos palikuši tukšā. Mūsu valstij nav uzkrātas pat tās degvielas rezerves, ko rekomendēja ES (3 krīzes mēnešiem), nav finansu rezerves un tāpēc zemniekiem ir jādomā kā pašiem izdzīvot. Vairāk cietīs lielsaimniecības ar smago un dārgo tehniku, jo degviela sadārdzināsies straujāk par zemnieka gada ienākumu saņemšanu. Jāsaprot, ka klimata “untumi” bija prognozēti sen – sk manu rakstu “Lauku Avīzē” “Pēc 7-9 gadiem gaidāmi lieli plūdi”), 1995.g., 8. augustā un tās ir sekas vairāku valstu novecojušām rūpniecības un tehnikas izplūdēm atmosfērā, kosmosa raķešu triecieniem pa jonosfēru, cilvēces atteikšanās sekot zinātnieku ieteikumiem – saudzēt Dabu.

Skaidrs, ka pārtika turpmākos gados kļūs par ļoti pieprasītu preci, jo mūsu saimniecības struktūru sagrāvušais citu valstu apmaksātais produktu imports drīz strauji samazināsies. Tāpēc zemniekiem ir tālredzīgi jāuzkrāj saglabājamo produktu rezerves – arī iespējamai pārsējai, nedodot iespējas iedzīvoties starpniekiem.

Enerģija, degviela sadārdzināsies straujāk, kā pārtikas produkti laukos, tāpēc zemniekiem būs nepieciešama vietējā degviela, ko mēs pagaidām Latvijā neaudzējam, neražojam, jo ir šeit mūsu attīstības gaitas bremzēšanā ieinteresētās personas vairākās ministrijās. Vietējās kooperatīvās degvielu bāzes, glabātuves laukos iznīcināja MK lēmums par to datorizāciju.

Vietējā kooperācija, neskatoties uz Valsts un pašvaldību atkārtoti izpārdoto zemnieku kooperatīvo īpašumu, kļūs atkal ļoti svarīga, sevišķi produktu savākšanā, uzglabāšanā, transportēšanā un pārstrādē. Zemniekiem jāpārskata viņus “pārstāvošo” organizāciju un Zemkopības ministrijas patiesā loma Valsts lēnā attīstībā, kas valsti ir novedusi līdz faktiskai sagrāvei – smagākai kā 1. un 2. Pasaules karu – pēckaru gadi (sk 1920.-1930.g. un 1946.-1956.g. salīdzinot ar 1991.-2001.g.”attīstības” tempiem). Bez katras “vadošās” personas vainas apzināšanas nebūs iespējama tautas apziņas attīrīšanās un arī attīstība.

Minētais un vēl daudzi uzdevumi ir risināmi uz vietām, atceroties senču rīcību un darbojoties mērķtiecīgi un tālredzīgi. Būs jādibina Krīžu komitejas uz vietām un jārisina teritorijas izdzīvošanas jautājumi, jo līdzšinējās pašvaldības neko nav darījušas, vien mūsu naudu tērējušas.

Par ko mums tāds sods?

Manuprāt, pašlaik ir līdzīga situācija kā pirms nesenās krīzes Krievijā. Tad Pareksa banka intensīvi pārdeva visus Krievijas vērtspapīrus un vienīgā necieta zaudējumus. Valsts Banka toreiz, izrādās, neesot pat brīdinājusi citas komercbankas… . Interesanti, ka Saeima pat neizanalizēja Krievijas krīzes sekas – Latvijas ekonomikai nestos zaudējumus vairāku simtu miljonu Ls apmērā…. Jau kopš 2001.gada mēs varējām dolārus manīt pret zeltu, citām stabilākām vērtībām, pārdot Amerikas, citu “dolāra valstu” vērtspapīrus, ieguldīt finanses vietējā tirgus lokālo saišu attīstīšanai, tādejādi kļūstot mazāk atkarīgiem no iespējamās Pasaules tirgus krīzes.

Pasaules krīzē, zūdot norēķinu valūtu vērtībai, preču eksports kļūs riskants un daudzas firmas pēc nestajiem zaudējumiem būs spiestas bankrotēt. Tikpat riskanti kļūs tālie pārvadājumi, jo degvielas cenas izmaiņas tos ļoti sadārdzinās. Redzam, ka vietējais tirgus mums pašlaik ir pārsātināts ar tālo importu, nav mums 2 gadu izejvielu rezerves un tāpēc preču cenas noteiks to deficīts. Pērn kartupeļu neraža Eiropā pie mums sadārdzināja cenas trīskārtīgi. Ekonomisti viegli var aprēķināt iespējamo sadārdzinājumu maizei, gaļai, ja izejvielu imports pazudīs. Tad beidzot redzēsim, cik kaitīgi bija ZM izsniegt graudu importa atļaujas, kas noveda pie katastrofiskas sējumu samazināšanās. Arī piena, gaļas ražošana ir iznīcināta zem tautas iztikas pieprasījuma un tās ir Valsts politiskās varas, ministriju nemākulības, vadošo kadru aprobežotības sekas, ko pilsētas sajutīs visai drīz.

Dīvaini, ka Pasaules krīzē varētu summēties amorālā kapitāla izveidotās sistēmas (valūta bez seguma, šķietamo vērtspapīru tirgus) sabrukums ar cilvēku tehnisko uzbrukumu Dabai. Pirms 10 gadiem zinātnieku balsis Riodežaneiro Pasaules valstu apspriedē noskanēja pārliecinoši – ja valstis neko nedarīs, tad tuvāko 10 gadu laikā uz Zemes attīstīsies daudzas stihiju izsauktās nelaimes un pašlaik Pasaules zinātnieki ziņo, ka Āzijā pēdējos 4 gados ārkārtīgi ir pieaudzis dabas katastrofu skaits (plūdi, sausuma izraisīti ugunsgrēki ir četrkāršojušies). Strauji ir pieaugusi gada vidējā temperatūra Pasaulē, kas jau jūtami ietekmē daudzu tautu izdzīvošanas resursus, bagāto valstu pārtikas rezerves. Jau novēro grandiozas izmaiņas Polu ledājos, kas nākotnē var ietekmēt Zemes rotāciju un izsaukt Polu maiņu ar attiecīgām ģeogrāfiskām pārmaiņām, kas saskan ar Amerikas gaišreģa Edgara Keisi ziņojumiem jau no 30-iem gadiem.

Kādu triecienu Dabai varētu dot iespējamie militārie konflikti, mums nav zināmi, bet tie var būt ārkārtīgi lielus zaudējumus nesoši.

Latvijā ar Vides sakārtošanu pašlaik saprot pilsētnieku ērtību uzlabošanu, bet laukos vide tiek degradēta izcērtot mežus, atverot ceļu graujošiem vējiem, palielinot gaisa pārkarsēšanu, bet iegūto naudu notērē pilsētu ērtībās. Mēs neatjaunojam dabīgos ūdeņu krājumus purvos, neatjaunojam dabu “brūnajos tuksnešos”, bet Valsts cer, ka to paveiks tās iznīcinātie zemnieki… .

Manuprāt, mēs dzīvojam ļoti interesantā, bet smagā laikā – Lielo Pārmaiņu Laikā, jo pašreizējā paaudze pieredzēja varenas lielvalsts mierīgu sairšanu, drīzumā pieredzēsim nepareizas un negodīgas Pasaules finansu sistēmas sabrukumu. Drīz sapratīsim, ka Zemes Daba ir kas daudzkārt varenāks nekā līdz šim visās skolās mācīja primitīvā materiālisma mācības. Tātad, cilvēkiem, kuriem interesē izmaiņas un attīstība, šis laiks ir ārkārtīgi interesants tieši ar iespējām iet līdzi laika nestām pārmaiņām. Daudzi konservatīvi mēģinās turēties pie novecojušiem priekšstatiem un cietīs savu domu sagrāvi tieši caur savu nesagatavotību pārmaiņām. Diemžēl, līdzīgi kā Tautas Frontes laikā, redzu kā Valsts vadītājus daudzus daiļrunātājus, bet domāt nespējīgus cilvēkus un tas ir kā Dieva Sods latviešu tautai – par neprasmi izvēlēties savus vadītājus. Bībelē esot mācība, ka Dieva (manuprātDabas) pirmais sods ir – saprāta atņemšana. Iespējams, ka tāds ir arī Dieva Sods tautai, jo mēs līdz šim klanījāmies viltus praviešiem, neprasot no viņiem tautas attīstību, vien utopisko, vārdisko “brīvību”, neprasījām politiķu godīgumu un solījumu izpildi, pat neprasījām amatvīru darba godīgu pildīšanu. Savu klanīšanos un izlikšanos līdz šim maskējām ar daudzkārtīgu lūgumu himnā: “Dievs svētī Latviju!”, nedomājot ka katram pašam arī kas jādara lai šo Zemi svētītu. Esam aizmirsuši dziesmu: “Nevis slinkojot un pūstot” , bet tā vietā ir kaut kas ārišķīgs un demonstratīvs nācis. Mīlēt mūs mācošie padarījuši darbu par nerentablu, iznīcinājuši pat tautas nākotnes cerību , bet joprojām viņi sola neesošos Eiropas miljonus… dažiem no Latvijas.

Diemžēl, acīmredzami pašlaik piepildās visai sena prognoze (zināma kopš 1993.gada): “neskatoties uz to, ka Latvijā daudzi zinās par Pasaules krīzi, vietējā Valsts vara neko nedarīs lai tai sagatavotos, tādejādi visi redzēs tās nespēju un sapratīs valdošo aprobežotību.” Ja Pasaules krīze visiem acīmredzama kļūtu jau pirms Saeimas vēlēšanām 2002.g. oktobrī, tad, varbūt, tauta labāk saprastu kas mūs muļķoja pēdējos 9-10 gadus un kas mums būtu jāievēl jaunajā Saeimā.

Taču , zināms, ka 2000. gadā izstrādātā prognozē parādās dati, ka Latvijas Valsts varasvīru negodīgums arī pēc šīm vēlēšanām vēl palielināsies. Iznāk, lai arī tautai būs vēl grūtāk, varas gaiteņos zels vēlme kļūt bagātiem bez darba, vien izmantojot posteni… . Varbūt atliksim Valsts attīstības cerības uz 2005.gadu, kad strauji pieaugs valstsvīru godīguma un zināšanu pieprasījums un visi šodienas politiskie zagļi tiks nosaukti bērnu, mazbērnu cerību vārdā.

2002-07-24 Andris Ansis Špats, zemnieks, Dr.sc.ing.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.