Slepenām zināšanām izdevīgāk ir noticēt

Kopš senseniem laikiem katrā tautā bijuši cilvēki, kuri vairāk vai mazāk saprot Zemi, precīzāk Māti – Zemi (seno Latvijas teritorijā dzīvojušo cilšu zināšanas = Amerikas indiāņu cilšu zināšanas) . Viņiem senā atlantieša Hermesa mācības Ēģiptes uzplaukuma laikā (t.i. 12 000 gadus atpakaļ) par Kosmosa likumiem (kosmoss –pasaules kārtība, uzbūve viņa uzskatos) bija pašsaprotami, jo Zeme savu Saprātu demonstrē zinošiem un saprotošiem nepārtraukti, “Cēloņu – seku likums” ir novērojams katram, kā personīgais Liktenis nodēvētās sakarības, utt.. Deviņpadsmitā gadsimtā radās priekšstats – “Kosmiskā apziņa”, kas divdesmitā gadsimtā pārveidojās par – ezotēriskās zināšanas (tulkojumā – slepenās zināšanas). Daudzi slepeno zināšanu apguvēji agrākos laikos to slēpa, jo visvarenā Baznīca viņus vajāja ar Inkvizīcijas paņēmieniem vairākus gadsimtus, pat augsti Baznīcas darbinieki , kļūdami zinoši, varēja viegli nonākt nežēlastībā. Vēlāk gan šie zinošie tika atzīti kā Baznīcas svētie, bet noklusēja svarīgas iegūtās jaunās mācības. Labi zināms un pārdzīvots piemērs ir visai izcilais ārsts un gaišreģis Nostradamuss, jo viņa prognozi par PSRS likteni – mūžu 73 gadus un 7 mēnešus zinošie zinātnieki intensīvi kuluāros apsprieda jau sākot ar apmēram 1985.g., bet Černobiļas avārija , kura bija prognozēta jau no Bībeles rakstīšanas laikiem, pastiprināja interesi par slepenām zināšanām kā objektīvo realitāti. Izcilais domātājs Garlībs Merķelis labi pateica, ka Baznīca latviešiem iznīcināja ārkārtīgi vērtīgas un senas zināšanas. Ja tās būtu saglabātas, mēs būtu pavisam citāda tauta – ar lielākām izredzēm nākošās Pasaules krīzēs. Diemžēl, mūsu tauta ir kļuvusi tik vārga, ka daudziem tās pārstāvjiem Baznīca ir tiešām nepieciešama – kā atbalsta sniedzēja lūdzējam. Pašlaik, lai saglabātu sevi šajā dīvainā valstī, šajā un vēl tālākos Lielo pārmaiņu laikos , turpretī, ir nepieciešami garā un gribā stipri cilvēki, kādi senāk bija mūsu senči..

Reliģiju piekritējiem varbūt būs interesanti uzzināt, ka kādreizējo reliģiju uzsācēji, mācību radītāju Gari tagad ir izveidojuši t.s. Lielā Septiņnieka Padomi, kura no Balto Spēku pozīcijām (attīstības spēki) nopietni ietekmē daudzus procesus uz Zemes. Tajā pašā laikā šo reliģiju fanātiskie pārstāvji uz Zemes visādos veidos karo viens ar otru (informatīvi, enerģētiski, fiziski iznīcinot), tādejādi nonākot pretrunās ar saviem idejiskiem avotiem. Tādejādi mēs ikdienā redzam, ka taisnība ir daudziem gaišreģiem, kuri raksta, ka tuvojas jaunas ticības laiks – kurā būs apvienotas sensenās zināšanas ( reliģiju pamati no senākiem laikmetiem, senākām Zemes civilizācijām) un mūsdienu visjaunākās zinātnes atklājumi (sk. dažādu valstu zinātnieku rakstus par apziņas paplašināšanos, jaunās Pasaules uzbūves teorijas, cilvēka vēsturi uz Zemes, utt.).

Augstāk ir minēti vairāki termini, kuri ir saprotami tikai daudz lasījušiem un zinošiem. Par Baltiem Spēkiem Pasaulē dēvē dažādos Attīstības veicinošos spēkus. Mums derētu zināt, ka vismaz 12000 gadus atpakaļ Kasiopejas zvaigznājā notika kāds liels enerģijas izvirdums, kas daudzus procesus uz Zemes pārveidoja (sk.Arturs Goba “Leģendas piedzimšana”,1996). Izmainījās Zemes polu novietojums, rezultātā tagadējās Latvijas teritorija atbrīvojās no ledāja. Starojums, enerģija ( Informācija) vēl joprojām nāk no Kasiopejas uz Zemi un tam ir savs kosmiskais simbols – līdzīgs burtam “w “ (kā kristīgai Baznīcai simbols ir krusts). Šīs enerģijas spēcina attīstības ideju nesējus, kuriem pretī darbojas t.s. Melnie Spēki, kuru pārstāvjiem galvenais ir pašlabums, materiālo vērtību piesavināšanās uz citu rēķina. Tātad, mēs varam teikt, ka mūsu zeme, Latvijas teritorija vēsturiski ir radusies Balto Spēku enerģiju rezultātā un šīs enerģijas, gribam vai negribam, vēl mūsu zemītē ir “paslēptas” dažādu enerģētiski – informatīvo struktūru (režģu) veidā, kas ir saistīti ar kopējo Zemes Sistēmu. Enerģētiski spēcīgās vietās senču zintnieki veidoja Svētvietas, kurās vēlāk brīvmūrnieku zinošie cēla baznīcas.

Interesanti, ka Atlantīdas bojāeju izraisīja cīņa starp pašlabuma ideju nesējiem (Veliāra, Melnās idejas), kuri esot “ar mantiņām un spožumiem iekārdinājuši Zemes sievietes, tādejādi radot uz Zemes jaunu – materiālās bagātināšanās ideju” (Edgara Keisi liecības), kuras realizācijai daļa atlantiešu izmantoja visus Spēkus, t.sk. arī slepenos – ezotēriskos. Pēc šo ārkārtīgi lielo spēku nepareizās pielietošanas notika traģēdija – Atlantīdas sagraušana un nogrimšana. Baltie Spēki Zemes cilvēkiem tad “atņēma” daudzas spējas – spēkus, kurus pašlaik, kad daudzi jau ir sasnieguši zināmu Apziņas līmeni, sāk saņemt atpakaļ kā Mātes- Zemes Saprāta dāvātu spēju – talantu. Ikdienā mēs dzirdam, ka visās tautās arvien palielinās sevišķi jūtīgu (svešvārdā- sensitīvu) cilvēku skaits, daudzi cilvēki sāk redzēt pravietiskus sapņus, kuri tiešām piepildās pilnīgi, ja vien paši neietekmē notikumu cēloņus (sk. “Cēloņu un Seku” likuma darbības pamatus). Citus satrauc priekšnojautas par gaidāmo, kas ir viņa saprāta nepieņemtā, bet zemapziņā jau esošā informācija. Diemžēl, (termins īstā vietā!), pašlaik sabiedrībā valda vulgārā materiālisma skolas uzskati, ko t.s. “pūļa cilvēki” bieži vēl uzdod kā pareizo “sabiedrisko domu”. Nezinošo cilvēku kareivīgums, vicinot visdažādākos lozungus, sākot no ultranacionāliem, politiski – patriotiskiem, beidzot ar dīvainiem izdomājumiem ir pamatots ar tradīciju no padomijas laikiem, kad valdošai politiskai kliķei bija vajadzīga t.s. “tautas balss”, kura faktiski bija visvieglāk apmuļķojamo cilvēciņu šķietamā piekrišana ar klātesamību un klusēšanu mītiņos ( klusēšana = piekrišana). Agrāk zinoši un inteliģentie (spējīgi izzināt Pasauli) vienkārši uz tām sapulcēm negāja, svarīgās lietas apsprieda šaurā sabiedrībā – starp savējiem. Diemžēl, pat starp zinošiem pārāk daudzi neticēja, ka visvarenā PSRS sabruks 1991.gadā un tāpēc Latvijas atdalīšanās un šī nesaprātīgā procesa sekas tautai bija tik smagas. Tas ir piemērs kā zināšanas var palīdzēt izdzīvot smagās krīzēs un pieņemt pareizākus no nākotnes viedokļa lēmumus. Zinošo aicinājumu 1988.-1989.g. inteliģencei doties uz laukiem – saglabāt savu ģimeni krīzē, veidot jauno Latviju, reti kurš no zinātniekiem pieņēma, avīzes šādus rakstus toreiz atteicās publicēt.

Kopš 1993-1994. gada ir zināms (tas ir ierakstīts uz mūžīgiem laikiem Zemes Kopējā Informācijas Laukā), ka Latvija kā valsts ekonomiski nogrims līdz 50% no 1990.gada līmeņa (tas jau ir reāli noticis), ka šo grimšanu veicinās paši latvieši, izzagdami savu valsti. Otrie lielākie laupītāji nāks no Rietumiem un arī šeit laupīs. Trešie laupītāji – vismazākie nāks no Austrumiem, bet latvieši lielāko “brēku” (laikam mūsu – cilvēku izpratnē tā brēka ir – protesti pret Krieviju kā valsti un tautas apvainošana) cels pret Austrumiem. Smagākais Valsts varas realizētāju noziegums pret tautu ir tas, ka Latvijas daudzās valdības nepārtrauca Valsts faktisko izlaupīšanu un TĀPĒC PASAULES KRĪZES sekas Latvijas tautai 2003.-2005.g. būs nepelnīti smagas. Šo – jau tuvumā esošo iespējamo Pasaules krīzi apstiprina arī 2000.gada nogalē , dažādās Latvijas vietās zinošo cilvēku saņemtā Prognoze ( no Zemes Kopējā Informatīvā lauka, no Kosmosa Informatīvās Sistēmas). Jāpiezīmē , ka iespējamo Pasaules krīzi apstiprina visai dažādas prognozēšanas sistēmas dažādās valstīs. Diemžēl, Latvijā valsts līmenī nopietni vēl neviens pat nemēģina sākt domāt ko un kā darīt turpmākos gados – tās ir sekas valdošo indivīdu nepareizai orientācijai (tikai uz pašlabuma meklēšanu), jo viņus interesē kā vēl ko “prihvatizēt”, nedomājot, ko ar to vēlāk darīs. Daži bijušie valstsvīri par Latvijas naudu pat pērk zemes citās valstīs, kuras drīz paņems Pasaules okeāns… . Jau sen Valsts struktūrām, finansu turētājiem vajadzēja sākt domāt kā esošo potenciālu vispareizāk ieguldīt, lai no Pasaules krīzes izejot mēs kā valsts būtu jau gandrīz vienādi ar pašlaik it kā bagātām Eiropas valstīm. Tas teorētiski ir iespējams, jo pašlaik bagātās valstis var krīzē zaudēt daudzkārt vairāk, kā tās tautas, kuras pašlaik ir it kā ļoti nabagas, bet intelektuālas – zinošas, ar PSRS krīzes pieredzi. Ja Valsts to nedara, tad pareizi ir jādomā katram pilsonim, jo slota no veselīgiem, elastīgiem zariem būs nākotnē stiprāka par pašreizējo sapuvušo slotu.

Man vairāki ir zvanījuši un iebilduši par pārāk nežēlīgo rakstu ( avīzē “Zintnieks”) saturu, uz ko parasti atbildu, ka vēlos redzēt stipru latvieti – uz savām kājām vētrās stāvošu cilvēku, nevis uz ceļiem tupošu vārgu dvēseli krusta, svētakmeņa vai citu simbolu priekšā. Pat svētozoli nesniedz informatīvu palīdzību tiem “mūžīgiem lūdzējiem”, bet garā stiprie var saņemt nopietnu informatīvu palīdzību. Katram no mums senčos ir bijuši vārgie un bezspēcīgie, bet noteikti vairāk ir to stipro senču bijuši, tāpēc pāri melnajiem pagātnes laikiem mums domās ir jāpārceļas un jāmeklē savus stipros garīgos Tēvus, kaut vai līdz Atlantīdas laikiem ejot. Padomājot, noteikti atradīsim laikus, kad par saviem senčiem varam tikai lepoties. Šo cilvēka spēju – domas koncentrējot uz konkrētu laiku un vietu ( laiktelpa), no Zemes Informatīvā Lauka saņemt informāciju demonstrējuši daudzi rakstnieki , rakstot par nākotni, par senu pagātni. Piemēram nesen Sandra Kalniete tādā veidā uzrakstīja grāmatu par savu vecāku dzīvi izsūtījumā, bet epizožu pareizību vecāki apstiprināja. Tiesa, S.Kalniete aprakstot to grūtību pilno Sibīriju, deportācijas , “aizmirsa” senākā vēsturē esošos karmiskos cēloņus – kāpēc tas viss tā notika, bet tas kārtējo reizi liecina, ka mūsu tautā ir daudz vārgo cilvēku, kuriem ārkārtīgi patīk rušināties tajos grūtākajos laikos un ar šiem stāstiem meklēt žēlastību pie citām tautām. Tā ir tā pati nabagu maizes lūgšana, ko pārāk daudz demonstrē mūsu Valsts, bet saņemot kādu “palīdzību” to tūlīt mēdz notērēt kādās spožās mašīnītēs, mīkstos spilventiņos, lai … varētu sacerēt jaunas žēlabas par “grūtiem padomijas laikiem”.

Pirmo brīdinājumu tautai publicēju 1995.g.8.augustā avīzē “Lauku avīzē” rakstā “Pēc 7-9 gadiem gaidāmi lieli plūdi”. Tajā bija ieskicēti zinātnes dati no cilvēces neapdomīgās rīcības seku modelēšanas, dati no ezotērisko zināšanu izmantošanas un kā galvenie Pasaules krīzes cēloņi tika prognozētas klimata izmaiņas, tāpēc jau tad vajadzēja sākt domāt par izdzīvošanas programmām valsts mērogā. Tagad rit 7. gads un plūdi šogad daudzviet Pasaulē ietekmēs ražas, attiecīgi celsies maizes cenas, bet mēs savus laukus esam atmatā aizlaiduši, pašražotās degvielas joprojām mums nav, jo daudzi valstsvīri bija ieinteresēti mūsu atkarībā no citām valstīm.

Patiesībā mēs esam saimnieki savā zemē jau 11 gadus, bet… dīvaini, ka vēl joprojām varas grožus turošiem vairāk interesē kā šo valsti izlaupīt, ka gūt personīgu labumu par pilnīgi neatbilstošu darbu. Mūsu birokrātija daudzās ministrijā tik to vien dara, ka demonstrē darbošanos, nevis mērķtiecīgi strādā valsts attīstības labā. Daudzi ignorē faktu, ka jau Pitagors un viņa skolnieki pierādīja – katra cilvēka darbība uz mūžīgiem laikiem paliek ierakstīta Zemes Lauka atmiņā, ko Austrumos dēvē arī par Karmu, mūsu tautā – par Likteņa Grāmatu.

Tātad, arī pašreizējie Valsts izlaupītāji agri vai vēlu visi tiks nosaukti un viņu bērni, mazbērni noformulēs galīgo spriedumu. Maz ticams, ka tas būs senču – laupītāju rīcību atzinošs. Tās būs redzamās Sekas pašlaik darbojošos Cēloņu rezultāts.

Zināms, ka Eiropas Savienība jau pērn brīdināja ES valstis uzkrāt degvielu valsts un neatliekamo palīdzību dienestiem darbībai krīžu laikā. šķiet, ka Latvija pat šo ieteikumu nav ņēmusi vērā, bet vietējās degvielas ražošanas projektu attīstība tika nežēlīgi apcirsta, nesniedzot nepieciešamo Valsts atbalstu. Pirmajā nopietnajā degvielas krīzē mums vajadzētu noskaidrot visus valstsvīrus, kuri bremzēja mūsu izdzīvošanas resursu attīstību un tiesāt nopietnāk kā atbildīgos par miljonu iztērēšanu un izlaupīšanu.

2002.gada 30.jūnijā Andris Ansis Špats, Bīriņos, Limbažu raj.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.